 
|
|
Meklēšana 
|
| Svarīgākais šodien: |
Jaunākie autora rakstiVai Eiropai ambiciozi mērķi tikai uz papīra? (5)
Marta sākumā tika prezentēta ES jaunā stratēģijā Eiropa 2020, kuras mērķis ir krīzes pārvarēšana un ES ekonomikas izaugsmes sekmēšana tuvākajā desmitgadē (http://www.esmaja.lv/?lapa=zina&id=838). Krīzes risinājumi grieķu gaumē (7)
Ja visu iepriekšējo gadu uzmanības centrā atradās Latvija un pārējās Baltijas valstis, tad šogad skatieni arvien vairāk tiek vērsti uz dienvidiem - Grieķijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas virzienā. Māstrihtas kritēriji – klupšanas akmens ne tikai Latvijai (4)
Lai ieviestu eiro, jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāspēj izpildīt pieci ekonomiskās stabilitātes kritēriji, kas pazīstami kā Māstrihtas kritēriji. Latvijai iepriekšējos gados galvassāpes sagādāja inflācijas rādītājs, kas bija būtiski lielāks nekā vairumā ES valstu. Eiroizācija – salmiņš, pie kura vēlme pieķerties (5)
Teorētiski Latvija var vienpusēji ieviest eiro, nomainot latu pret eiro bez ES institūciju oficiālas piekrišanas (Latvijas Bankai rezervju tam pietiek), vai arī paralēli latam ļaut norēķinus veikt eiro. Jau patlaban de facto Latvijā daudzās sfērās norēķini notiek eiro. Nezināmais 2010.gada budžets jeb kā dzīvosim nākamgad (10)
Politiskās spēlītes un ņemšanās ap valsts budžeta apstiprināšanu Latvijā ir ierasta. Ir oktobra vidus - 2010.gada budžeta aprises joprojām vēl miglā tītas, un nav nekādas skaidrības par plānotajām nodokļu, pabalstu u.c. izmaiņām. Nekustamā īpašuma tirgus stabilizācijas priekšvakarā (21)
Nekustamā īpašuma cenas Latvijā kopš 2007.gada pavasarī sasniegtā maksimuma piedzīvojušas strauju kritumu. Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā samazinājušās par 70%, nokrītot zem 500 EUR/m², 2004.gada rudens līmenim. Atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem: zivs un makšķere (1)
Kādēļ, piemēram, Lielbritānijas, Spānijas vai Ungārijas valdības realizē kredītņēmēju atbalsta programmas? Tāpēc, ka šīs problēmas pilnīga ignorance var nozīmēt lielākas nepatikšanas nākotnē. Manuprāt, paralēli nepieciešami divu veidu pasākumi kredītņēmēju atbalstam: vieni vērsti uz seku likvidēšanu, citi – problēmu cēloņiem. Vai izglītības jomā kvantitāte ir līdzsvarā ar kvalitāti?
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, sākusies uzņemšana augstākajās izglītības iestādēs. Pirmās rindas uz dokumentu iesniegšanu jau izstāvētas, augstskolas ziņo par populārākajām studiju programmām. Šajā ziņā īpašu izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav (joprojām topā komunikāciju zinātnes, vadībzinības un ekonomika), ja nu vien neskaita samērā loģisko būvniecības studiju popularitātes norietu. Medijos jau vairākus gadus dzirdam, ka sociālo zinātņu jomas absolventu un studējošo ir pārāk daudz, tomēr arī šogad šajās programmās būs liels studentu pieplūdums, turklāt daudzi studenti paši apmaksās savas mācības un studēs par maksu, kas nebūt nav maza. Minimālo algu neaiztiek. Pagaidām.
Lai gan iepriekš bija diskusijas par nepieciešamību samazināt minimālo algu, valdība tomēr nolēma neaiztikt minimālo algu, atstājot to 180 latu apjomā Nabadzīgāki un nevienlīdzīgāki? (2)
Nabadzīgi un nevienlīdzīgi - šādi var raksturot Latvijas situāciju ienākumu un sociālās nodrošinātības jomā, ko apliecina jaunākie "Eurostat" dati par nabadzības risku un iedzīvotāju ienākumu sadalījumu Eiropas Savienības (ES) valstīs. Latvija ES valstu vidū izceļas ar augstāko nabadzības riska līmeni un būtisku ienākumu nevienlīdzību (http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-SF-09-046). 1
2
|
Edmunds Rudzītis
Tuvākais pasākums ES mājā06.septembris, 2010Tikšanās ar mākslinieci Taņu Ostojuču "Šķērsojot robežas: dažādu māksliniecisku stratēģiju radīšana". 06.septembris, 2010 Diskusija "Latvijas sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas prcesos ES līmenī" |
Vai Latvijas skolās jāievieš jauns priekšmets par Eiropas Savienību!? |
Saņemt jaunumus e-pastāJūsu e-pasta adrese: Atteikties no jaunumu saņemšanas |
