Iveta Šulca
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Grieķija un eiro
01.marts 14:13, 2010
Komentāri: 10
Tēmas:
Nozare:Ekonomika
Sliktas ziņas vienmēr atnāk negaidītas: lielas problēmas piemeklējušas arī Grieķiju – Latvijas partneri gan ES, gan NATO. Ekonomikas patiesais stāvoklis izrādījies pārsteigums: ir uzsākta pārkāpuma procedūra par maldinošu statistikas datu sniegšanu par valsts ekonomisko situāciju.
Kļūdaina ir informācija, ka tai atņemtas balsstiesības. Nekontrolēts valsts izdevumu pieaugums, "uzpūsts" valsts sektors, vāja nodokļu iekasēšana, nelīdzsvarota ekonomika (pārmērīga atkarība no tūrisma, neattīstīts ražojošais sektors) noveda valsti pie budžeta deficīta, kas ievērojami pārsniedz Māstrihtas kritērijos atļautos 3% . Atgādināšu, ka Grieķija ir viena no sešpadsmit eirozonas dalībvalstīm – dalībniece klubā, kurā vēlēšanos iestāties atbalsta 53% Latvijā un 63% Igaunijā. Latvijā izskan šaubas, – vai maz vērts tā censties eiro ieviest, ja tautai, no kuras valodas nācis gan kontinenta nosaukums, gan no tā atvasinātais eiro nosaukums, tas nekādi nav palīdzējis?
1992. gadā ES dalībvalstis (starp tām – arī Grieķija) Nīderlandes pilsētiņā Māstrihtā parakstīja līgumu par vienotās valūtas – eiro – ieviešanu. Šodien eiro ir kļuvis par otro svarīgāko starptautisko valūtu pēc dolāra un nomainījis nacionālo valūtu sešpadsmit valstīs, kuras kopā dēvē par eirozonu. Eiro ir pierādījis, ka tā ir stabila valūta ar zemu inflāciju un zemām procentu likmēm arī krīzē. Māstrihtas kritēriji eiro ieviešanai faktiski ir valsts ekonomikas stabilitātes un ilgtspējas rādītāji. Pa laikam izskan aicinājumi tos „mīkstināt”. Grieķijas gadījums parāda, cik svarīgi ir ievērot tos un kas notiek, ja tos cenšas apiet. Sanāk, ka spēja šos kritērijus ievērot ir valsts ekonomiskā brieduma eksāmens.
Par Sokratu ir nostāsts, ka, staigādams pa tirgu, viņš atkārtojis: „Cik patīkami, ka ir tik daudz lietu, bez kurām var iztikt!” Grieķiem nāksies izvērtēt, bez kuriem izdevumiem viņu valsts var iztikt. Tas nekad nav viegli. Vēl grūtāk, iespējams, būs atgūt starptautiskās sabiedrības uzticību – patiesības slēpšana ir ļoti tuvredzīga rīcība. Eiropas Komisija strādā, lai novērstu šādus vilinājumus nākotnē. Dalībvalstīm tiek piedāvāts nacionālo datu vākšanas mehānismu būtiski uzlabot.
Iestāšanās eirozonā ir iespēja, saglabājoties lielai valsts individuālai atbildībai par savu ekonomisko vai finanšu politiku. Eiro nav ne brīnumzāles pret šādām kļūdām, ne arī apdrošināšanas polise. Kvalitatīvāka degviela un jaudīgāks motors neglābs, ja šoferis stūri atstājis bez pieskatīšanas.
Karikatūras autors: R.Vitkovskis
Komentāri
Komentāru saraksts tiek atjaunots ...
