Es gan ziemā būšu bijusi tikai 1-1,5 mēnešus, bet, visu apkārtējo ietekmēta, pēc šī neilgā sniegu prieka perioda sapratu, ka atkal gribās kādu zaļumu apkārt un siltu vēsmu sejā. Man šoreiz ziema nebija ilga un, visticamāk, ka vasaras vidū sākšu ilgoties pēc kupenām un pārslu virpuļiem.
Protams, La Korunjā tādas latviskas ziemas vispār nav, bet sniegu gan viņi var pabaudīt. Pabraucot viņu „kontinentā” vairāk uz ZA no La Korunjas (tā atrodas pašos Spānijas ZR netālu no Portugāles) var pat nokļūt kādā slēpošanas kūrortā. Tāpat arī pie Madrides (Spānijas vidienē!) ziemas periodā sniegs ir sastopams un zemas gaisa temperatūras arīdzan.
Ziemassvētku laikā La Korunjā vairākās vietās bija izveidotas slidotavas. Spāņi, protams, entuziastiski metās iekšā šajā „brīnumā”. Mums (latviešiem, somiem, poļiem), kuriem ledus halles un slidošana nav nekas īpašs, tas bija diezgan interesanti, jo visu laiku bija jāuztraucas, ka kāds spāņu slidotājs netriecas virsū vai pēkšņi uz līdzenas vietas nenokrīt. Viņiem gribasspēks bija liels, bet slidošana kā nevedās tā nevedās. Gan mazajiem, gan lielajiem slidošanas „meistariem” lielu prieku sagādāja slidošanas rezultātā saskrāpētais ledus. To ledus putru viņi ar mirdzošām acīm ņēma rokās kā īstu sniegu, vēla mazas, neizturīgas pikas un bezgalīgi priecājās. Skatoties uz viņiem, tik ļoti gribējās viņus aizvest un parādīt ĪSTU sniegu, kurš ir sasnidzis lielās kupenās, balts un gurkstošs. Šāds solījums toreiz tika dots mūsu portugāļu draugiem.
Protams, liekas, kam gan negribas bargas ieilgušas ziemas laikā spirgtu pavasari vai agru rudeni, bet.. ziemu gribas gan! Tomēr pēc 5 mēnešu rudens-pavasara klimata, parādās vēlēšanās, lai sals iekož degunā un ielekšana sniega kupenā saslapē kājas. Tāds paradokss.. nē, realitāte! Atceros, kādā izbrīnā mani spāņu kursa biedri klausījās manī, kad stāstīju, ka tajā momentā Latvijā ir (tikai) -10 grādi un ka man pietrūkst ziemas. Tam sekoja ieplestas acis un jautājums: „Kā jūs tur dzīvojat? Vai ejat laukā no mājām?” Portugāļu draugi pastāstīja, ka viņiem ziemas periodā mediji paziņo, ka, iespējams, gaisa temperatūra var noslīdēt līdz +3 – 0 grādiem un tāpēc nevajadzētu iet ārā no mājām, jo var apsaldēties vai iegūt citas traumas.
Šī Erasmus laika periodā tika izjusts ziemas trūkums, bet kārtīgi izbaudījām arī „mūžīgo” rudens-pavasari. Manuprāt, spāņi ir laimes lutekļi, jo viņiem ir „kontinents”, kur var sastapt ziemu, sniegu Z, ZR un karstu vasaru D vienlaicīgi (ziemas mēnešos). Un tā kā, piemēram, avio biļetes Spānijas teritorijā ir ļoti lētas, tad ceļojums pa gadalaikiem var sākties. No rīta slēpošana Leonā vai Oviedo, bet vakarā gozēšanās pludmales smiltīs Malagā vai Las Palmās.
Šoreiz ieraksts sanāca vairāk veltīts nu jau aizgājušajai ziemai, nevis pavasarim... bet pavasaris ir tik tikko aiz loga, tāpēc viss vēl priekšā – būs vēl par to, par spāņu kultūru un ēdieniem.
Priecīgas Lieldienas!
Zanda Tamuļone
