Vakar pēc divu dienu diskusijām beidzās Eiropas Padomes sanāksme. ES valstu un valdību vadītāji atrada veidu, kā palīdzēt grūtībās nonākušajai Grieķijai, gan sprieda par to, kādai pēc desmit gadiem jāizskatās Eiropas Savienībai.
Latvijas un 26 ES dalībvalstu jaunās stratēģijas Eiropa 2020 mērķis ir pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi un nostiprināt ekonomiku. Tā ir turpinājums iepriekšējai – Lisabonas stratēģijai (2000.-2010.), kurā valstis izvirzīja ambiciozu mērķi – padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē, paredzot sasniegt vidējo nodarbinātību 70% apmērā un zinātnei atvēlot 3% no iekšzemes kopprodukta.
Ne viens, ne otrs mērķis pilnībā netika sasniegts. Var secināt, ka dalībvalstis šo ES kopējo stratēģiju neuztvēra kā saistošu, drīzāk rekomendējošu. Arī Latvijā. Vārdi par zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā līdz šim drīzāk ir skaļi skanējuši.
Stratēģija Eiropa 2020 paredz, ka pēc desmit gadiem 75% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, 3% no IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā, vismaz 40% jaunākās paaudzes ir jābūt augstskolas diplomam, un to cilvēku skaitam, kurus apdraud nabadzība, jāsamazinās par 20 miljoniem. Tie ir savstarpēji saistīti skaitļi: zināms, ka bezdarbs un ar to saistītā nabadzība visvairāk apdraud zemas kvalifikācijas strādājošos, savukārt ekonomikas attīstība, tās konkurētspēja atkarīga no zinātņietilpīgas ražošanas īpatsvara. Sagaidāms, ka par kopīgajiem izmēramajiem ES mērķiem dalībvalstu līderi vienosies nākamajā samitā jūnijā.
Šobrīd ES ir iedzinēja lomā: nodarbinātība nepārsniedz 66%, zinātnei tiek atvēlēts 1,9% no IKP (krīzes dēļ pašlaik dati ir vēl zemāki). ASV un Japānā nodarbinātība pašlaik saglabājas ap 70%. Japānā finansējums zinātnei ir ap 3,4%, ASV - ap 2,6%. Salīdzinājumā pagājušā gada beigās Latvijā bija nodarbināti 58,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, 2008. gadā pētniecībā tika ieguldīti 0,61 % no IKP, priekšlaicīgi skolu pameta 15,5% jauniešu. Jāsecina, ka stratēģijas darbības lauki arī Latvijā ir tie, kur visvairāk nepieciešama steidzama rīcība.
Tas ir nopietns iemesls, lai mūsu valsts nacionālais plāns nolūkā sasniegt Eiropa 2020 mērķus, tiešām būtu rīcības plāns ar mērāmiem uzdevumiem un izpildes termiņiem. Jau šodien sākta diskusija par to, kā šos mērķus sasniegt, varētu ievērojami atvieglot arī vēlētāju izvēli gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.
Foto: europa.eu
Iveta Šulca
