Publicēta: 16:36 03.03.2010.
Rīga, 3.marts, LETA. Šodien Eiropas Komisijas sāktā stratēģija "Eiropa 2020", kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot Eiropas Savienības (ES) ekonomiku nākamai desmitgadei, atbilst arī Latvijas reālijām, un mūsu valsts politiskajiem spēkiem tā ir jāizmanto, uzskata ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.
Viņš telefonintervijā aģentūrai LETA sacīja, ka dokumentā piedāvātais attīstības virziens Latvijai ir svarīgs un mūsu valsts politiskās partijas īpaši priekšvēlēšanu laikā šo stratēģiju varētu izmantot. "Tā [stratēģija "Eiropa 2020"] ir visatbilstošākā tam, ko Latvijas partijas varētu likt priekšā [priekšvēlēšanu laikā]."
"Latvijai ilgtermiņā vai vidējā termiņā vismaz ekonomiskā stratēģija ir absolūti nepieciešama. Man liekas, ka šī stratēģija, ko komisija piedāvā, ļoti lielā mērā atbilst Latvijai," teica Piebalgs, piebilstot, ka Latviju visas ES esošās problēmas skar vēl skarbāk.
Komisārs norādīja: lai arī sabiedrībā ilgtermiņa stratēģijas tiek uzņemtas ar zināmu skepsi, taču vienīgais veids, kā pārvarēt ekonomisko krīzi, ir strādāt kopā.
"Šī stratēģija ir labs mēģinājums ietekmēt uz desmit gadiem Eiropas valstu ekonomisko politiku, lai tās papildinātu viena otru, nevis mēģinātu kaut kādā mērā cīnīties viena ar otru," norādīja Piebalgs.
Tāpat viņš sacīja, ka, dokumentam gūstot atbalstu ES līderu vidū, Eiropas Komisijai būs dotas pilnvaras uzraudzīt stratēģijas īstenošanu.
"Tas nozīmē, ka komisija būs zināmā mērā palīdzētājs, lai novirzīšanās no šīs stratēģijas nenotiktu, lai neaizietu kaut kādās citās prioritātēs un atkal samainītu visas ekonomiskās virzības gaitu," skaidroja Piebalgs.
Eiropas Komisija šodien ir sākusi stratēģiju "Eiropa 2020", kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei.
Stratēģijā teikts, ka ES līdz 2020.gadam jāpanāk, lai 75% bloka iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu nodarbināti, lai 3% no ES iekšzemes kopprodukta tiktu ieguldīti pētniecībā, lai tiktu sasniegti ES mērķi klimata un enerģētikas jomā, lai skolu nebeigušo personu īpatsvars būtu mazāks nekā 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes būtu ieguvuši akadēmisko grādu, kā arī lai par 20 miljoniem samazinātos to cilvēku skaits, kurus apdraud nabadzība.
Komisija aicina valstu un valdību vadītājus uzņemties līdzatbildību par šo jauno stratēģiju un apstiprināt to Eiropadomes pavasara sanāksmē.
