Diskusijā aicina noteikt valsts un labdarības atbildību

Krīzes ietekmē izpratne par labdarību Latvijā piedzīvojusi straujas pārvērtības – ja vēl pirms trim gadiem ar labdarību tika mēģināts attīstīt kultūru, zinātni vai mākslu, tad tagad aizvien lielāka nozīme ir cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai.

Tā ceturtdien diskusijā "Labdarība un sociāla valsts" sacīja portāla "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, uzsverot, ka izpratne par labdarību kā valsts funkciju aizstājēju nav pareiza un tai būtu jāmainās.

"Es ļoti ceru, kā nākotnē mēs par labdarību nerunāsim, manuprāt, nepareizā izpratnē, kāda veidojas tagad. Labdarība nav valsts budžeta caurumu lāpīšana vai neesošu pakalpojumu nodrošināšana. Labdarībai vajadzētu dot iespēju dzīvot labāk, nekā to nodrošina nodokļos samaksātā nauda, nevis apmierināt pamatvajadzības," sacīja R.Dimanta. "Ziedot.lv" kopš rudens izdalījis 13 000 pārtikas paku, kas apliecinot – Latvijas sabiedrība ir iejūtīga un spēj saprast cilvēkus, kas nonākuši grūtībās. "Treknajos gados tā nebija," sacīja R.Dimanta.

Līdzīgi arī invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" prezidents Ivars Balodis atzina, ka Latvijā nav skaidras izpratnes par labdarības un valsts atbildību. "Piemēram, retās slimības – vai tā ir labdarības vai sociālas valsts atbildība, lai šie bērni dzīvotu? Tas, kā pietrūkst valdībai, lai definētu sociālo valsti, uz ko mēs virzāmies, ir komunikācija un saikne ar sabiedrību. Kā mēs attīstīsimies – tas ir jautājums. Ja mēs paši nepateiksim, ko mēs gribam un kurp mēs gribam virzīties, to droši vien nevarēs pateikt arī Saeimas deputāti."

Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātes dekāne Taņa Lāce, valstu sociālie modeļi ir ļoti dažādi, un ne tikai amatpersonām, bet arī iedzīvotājiem būtu jāatbild uz jautājumu – kādu modeli mēs vēlamies un varam atļauties.

Uzziņai:

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā "Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases".

2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.

Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:

http://www.esmaja.lv/

http://twitter.com/eiropa

http://ec.europa.eu/index_lv.htm

2010. ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Kampaņas sauklis ir "Nost ar nabadzību!", un tās mērķis ir 2010.gadā visā Eiropā izvērst cīņu pret nabadzību.

Eiropas gada laikā Latvijā tiks izveidota īpaša "resursu karte", kas sniegs informāciju par iespējām saņemt palīdzību un atbalstu grūtībās nonākušajiem gan galvaspilsētā, gan reģionos. Šī karte tiks izveidota šī gada laikā, taču darbosies arī nākotnē un būs palīgs ikvienam, lai uzzinātu, kur saņemt sociālo palīdzību, kur izsniedz apģērbu, kur var paēst, kādas ir iespējas papildināt izglītību un iegūt kvalifikāciju. Resursu karte ir Eiropas gada centrālā aktivitāte, kuru kopīgiem spēkiem īsteno Labklājības ministrija un nevalstiskais sektors. Kartes izstrādi un uzturēšanu finansē no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā budžeta.

Tāpat ar ES atbalstu Latvijas institūcijas piedāvā iespējas visa vecuma iedzīvotājiem – bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaņas, gan celt kvalifikāciju, izmantojot arī dažādas ES mūžizglītības programmas. Piemēram, Grudtvig programma var palīdzēt cilvēkiem pusmūžā, kas izglītību pametuši bez pamatkvalifikācijas, iegūt jaunas prasmes.

Eiropas Sociālais fonds (ESF), kas ir neatmaksājama finanšu palīdzība dalībvalstij Latvijai, finansē nozīmīgākos aktīvos darba tirgus pasākumus - piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem un tiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem. ESF finansē bezdarbnieku nodarbināšanu, maksājot 100 latu stipendijas, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā