 
|
|
Meklēšana 
|
| Svarīgākais šodien: |
Nozare — "Identitāte"Talsu tautas namā atklās zviedru fotogrāfa Hansa Dejnes fotogrāfiju izstādi „Kurzemnieces”
31. jūlijā plkst. 14:00 Talsu tautas namā atklās zviedru fotogrāfa Hansa Dejnes ( Hans Dhejne ) fotogrāfiju izstādi „Kurzemnieces”. Un portretējamās „personas”- mūsu novadnieces – ir govis. Romu līderis: vairums romu aizbraukuši no Latvijas (5)
Kopš 1990. gadu beigām Latvijā dzīvojošo romu jeb čigānu skaits samazinājies uz pusi, esmaja.lv atklāja Anatolijs Berezovskis, Latvijas Romu apvienības „Nēvo Drom” vadītājs. „Esam kā valsts barometrs – ja mēs pametam valsti, tas Latvijai ir slikts rādītājs,” norāda A. Berezovskis. Pēc apvienības statistikas šobrīd Latvija dzīvo ne vairāk kā 9000 romu, bet deviņdesmitajos to skaits pārsniedzis 25 000. Romi ir viena no Latvijas 156 mazākumtautībām. Vai Eiropu veido mūsu stāsti? (5)
Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viens no galvenajiem argumentiem par labu dalībai bija – Eiropas Savienība ir mūsu bērniem, viņi varēs mācīties un strādāt Eiropā. Arī tagad, nu jau gandrīz 6 gadus pēc iestāšanās, liekas, ka Eiropas Savienība ir domāta jauniešiem, uzņēmējiem un aktīviem ļaudīm nevalstiskajā sektorā. Bet vai arī vecāka gadagājuma cilvēki var izmantot tā sauktās Eiropas programmas, braukt pieredzes apmaiņās, veidot savu Eiropas kopības sajūtu, mācīties un nodot savas zināšanas citiem? Kādi ir viņu Eiropas stāsti un kāda tiem ir nozīme? Eiropas Komisija atvainojas par krievu valodas lietošanu Eirobarometra preses materiālā (1)
Eiropas Komisija atvainojas par krievu valodas lietošanu Eirobarometra preses materiālā - faktu lapā par darba samaksas atšķirībām Latvijā un Igaunijā. Dokumentu tulkošanai ES dalībvalstu valodās komisāre bija nolīgusi tulkotāju - ārpakalpojumu sniedzēju. I.Vaidere iesniedz jautājumu EK par informācijas izplatīšanu Baltijas valstu žurnālistiem krievu valodā (1)
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība) sagatavojusi rakstisku jautājumu Eiropas Komisijas viceprezidentei Vivanai Redingai par to, kāpēc Baltijas valstu žurnālistiem informācijas materiāli tiek izplatīti krievu valodā. Baltijas jaunieši bez niknuma pētīs staļinismu (4)
Vecākās paaudzes ļaudis ir dzirdēti sūrojamies, ka represiju un deportāciju šausmas un sāpes, kuras viņiem nācies pārciest tikai dažas desmitgades senā pagātnē, pārāk strauji nogremdētas aizmirstībā. Izpratnes trūkums sevišķi esot jūtams jaunatnes vidū. Valdība konceptuāli atbalsta elektroniskās identifikācija kartes ieviešanu (2)
Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kas paredz ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti. Atbalstīt Latviju ne tikai kampaņās
Latvijas sabiedrība joprojām ir ceļā uz demokrātijas nostiprināšanos, kam nepieciešama vairāku paaudžu pieredze. Demokrātijas procesus Latvijā var salīdzināt ar nemākulīgu svešvalodu mācīšanos, kuras laikā nav ielikti pamati. Kāda demokrātija ir Latvijā? (1)
8. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā notika cikla "Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases" diskusija par tēmu – "Kāda demokrātija ir Latvijā?" Kāda demokrātija ir Latvijā? (6)
Demokrātija ir izdaudzināta par labāko politisko režīmu. Tomēr par to var šaubīties, jo daudzināšana lielākoties ir vērtējums. Un šādu vērtējumu ir noteikusi demokrātijas pretstatīšana totalitārismam. 1
2
3
|
Nozaru katalogs |
Vai Latvijas skolās jāievieš jauns priekšmets par Eiropas Savienību!? |
Saņemt jaunumus e-pastāJūsu e-pasta adrese: Atteikties no jaunumu saņemšanas |
