 
|
|
Meklēšana 
|
| Svarīgākais šodien: |
Jaunākie raksti
Barrozu skatījums (1)Dace Akule, PROVIDUS Eiropas lietu pētniece, politika.lv Vakar Strazbūrā Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus, izklāstot savu skatījumu par situāciju Eiropas Savienībā un iezīmējot darāmos darbus nākamajiem 12 mēnešiem. Ar šādu runu Komisijas prezidents sola uzstāties katrā septembrī, kad ES institūcijas atgriežas no vasaras atvaļinājumiem un atsāk intensīvi strādāt. 
DISKUSIJA: Cer, ka Eiropa palīdzēs. Vai ar to pietiek? (1)Ko darīt, ja Latvijā netiek ņemti vērā Eiropas Savienības politikas dokumenti? Vai ar sūdzību Eiropas Ombudam būs līdzēts? Diskusijā par šiem un citiem jautājumiem piedalās Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca, Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks Gints Freimanis, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma un žurnāliste Māra Libeka. 
Eiropa mantos Rundāles pili un 50 citas izcilas vietas (4)Raivis Bahšteins, Žurnālists 11. un 12. septembrī norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, kurās aktīvi piedalīsies arī Latvija, aicinot bez maksas ielūkoties pat tādos objektos, kuros ikdienā iekļūt nav iespējams. 
Pensijas vecums – bubulis (1)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm Nesen veiktais „Swedbank” pētījums parādīja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā labprāt dotos jau 50-55 gadu vecumā. Šāda statistika daļai sabiedrības lika skeptiski vīpsnāt, sak, tie jau cilvēki ar zemu pašcieņu, ja jau ilgāk nespēj strādāt. Tomēr, no otras puses, šāda vēlme varētu būt pat ļoti saprotama, jo mūsu valsts iedzīvotājiem ir visīsākais mūžs ES, turklāt mēs esam viena no visvairāk slimojošām tautām Eiropā. 
Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums (2)Baiba Mūrniece, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja 2010. gada 10. septembrī plkst. 18:00 Kalnciema ielas kvartālā atklās gadskārtējās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad veltītas tēmai „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums”. Uzsverot kultūras mantojuma vērtību un potenciālu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī cenšoties pēc iespējas vairāk pievērst uzmanību cilvēka un cilvēciskajām vērtībām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2010.gada Mantojuma dienām ir izvēlējusies tēmu, kas it kā apvieno visu iepriekšējo gadu tēmas. 
Ar prieku skolas solā (3)Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Kad saules gaisma sāk strauji iet mazumā, nāk 1. septembris. Ka arī zināšanas ir gaisma, cilvēki sapratuši jau sen. Tikai zināšanas kopā ar prasmi tās pielietot var nodrošināt labāku dzīvi, tāpēc nav brīnums, ka daudzi vecāki sevi ierobežo, lai tik savam bērnam sagādātu labākas iespējas izglītībai.
Cīņa ar vējdzirnavām (2)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm 21 403 parādnieki. Tieši tik daudz uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistrēti Uzturlīdzekļu garantiju fondā šogad pusgadā. Starp viņiem ir arī Ēriks, kura bērna māte Anita (vārdi mainīti) nu jau vairāk kā gadu veltīgi cenšas vīrieti atrast, lai viņš finansiāli parūpētos pats par savu dēlu.
Sešgadnieki uz pirmo klasi dodas zosu gājienā (5)Raivis Bahšteins, Žurnālists Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža esmaja.lv sacīja, ka nav noteikts, kad un vai vispār Latvijā tiks ieviesta sešus gadus vecu bērnu obligāta apmācība 1. klasē. Skaidrs ir vien tas, ka tas nenotiks šogad.
Ko izvēlēties: gultu vai veselību? (3)Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Publiskajā telpā šonedēļ izskanēja laba ziņa slimniekiem. Uz budžeta deficīta rēķina papildus tiks piešķirti 26 miljoni, lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību iedzīvotājiem. No tiem 20,6 miljoni latu paredzēti stacionārai veselības aprūpei. 
Ko ņemt vērā, uzsākot biznesu Ukrainā (4)46 miljoni iedzīvotāju, iespēja Eiropas Savienības pilsoņiem uz Ukrainu doties bez vīzas, ģeogrāfiskais tuvums, centieni integrēties ES, kopīgs kultūras mantojums – tas Ukrainas tirgu dara pievilcīgu Latvijas uzņēmējiem. Par Ukrainas biznesa specifiku stāsta ARNIS OZOLS, portāla DELFI Ua direktors, kurš pusotru gadu dzīvo un strādā Kijevā. 
Daudz laimes dzimšanas dienā! Drīz gadadiena ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam! (1)Philipp Schwartz, Centrālas Baltijas jūras INTERREG IV A Programmas 2007.-2013.gadam Apvienotā tehniskā sekretariāta vadītājs Kas ir kopīgs tādām aktivitātēm kā pilsētu ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna analīzei un precizēšanai ar sabiedrības līdzdalību; MVU „mīkstas piezemēšanās zonas” radīšanai un piekļuves uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mūzikas izglītībai ar ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam?
Vēl vienu cūciņ’? (1)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm "Vella kalpu" lielais izēdājs Ērmanītis dzīvoja laikos, kad cūkas audzēja bez jebkādām mākslīgām barības piedevām. Arī piena produkti bija paši vienkāršākie un, ja sabojājās, tātad bija pienācis to gals. Mūslaikos gan Ērmanītim viegli neklātos, jo dabisku pārtiku atrast kļūst aizvien grūtāk un – arī dārgāk. Taču, varbūt tik traki nemaz nav, jo vismaz Eiropas Savienībā (ES) pēdējos gados aizvien striktāk kontrolē visa veida pārtiku - no lauka vai kūts līdz pat pircēju šķīvim. 
Vai nodokļus turpmāk iekasēs Briselē? (2)Līva Rauhvargere, žurnāliste Augusta sākumā Eiropas Komisijas budžeta lietu komisārs Janušs Levandovskis intervijā laikrakstam "Financial Times Deutschland" no jauna aktualizēja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) mēroga nodokļiem, kas mazinātu dalībvalstu iemaksas ES budžetā un tādejādi arī slogu uz nacionālajiem budžetiem. Kā iespējamās pozīcijas, ko varētu aplikt ar Eiropas mēroga nodokli, J. Levandovskis minējis gaisa transporta pārvadājumus, finanšu darījumus un CO2 kvotu izsoles. Līdz šim ideja izsaukusi visai pretējas reakcijas. 
Kļūsti par novērotāju diskusijās "Es, Latvija un ES”! (2)Linda Jākobsone, PROVIDUS Eiropas lietu asociētā pētniece Septembrī 12 Latvijas pilsētās - Ogrē, Tukumā, Daugavpilī, Liepājā, Preiļos, Saldū, Valmierā, Ventspilī, Alūksnē, Talsos, Jelgavā un Jēkabpilī - notiks diskusijas „Es, Latvija un ES”. To mērķis ir noskaidrot, pavaicājot pašiem iedzīvotājiem, kā ir attīstījusies Latvijas dalība ES, un kādā Eiropā vēlamies dzīvot. Dalībnieki izstrādās priekšlikumus, ko būtu nepieciešams darīt vietējā, nacionālajā un Eiropas līmenī, lai šādu Eiropu veidotu.
Nav bērnu – nav pensiju (6)Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Jaunībā pensijas laiks šķiet tāls un nesasniedzams. Tam tuvojoties negaidīti ātri, cilvēks jau sāk plānot šo savas dzīves pēdējo posmu. Spēki iet mazumā, iespējas piepelnīties arī, tāpēc lielākajai daļai pensionāru pensija drīz vien kļūst par vienīgo iztikas avotu. 
Nešaujiet! (1)Kristalīna Georgijeva, Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Humānās palīdzības sniedzēju profesija ir smaga – pēdējā laikā viņu ikdiena ir plūdi un liesmas. Taču visbīstamākie darba apstākļi ir tiem, kuri strādā konfliktu zonās. Vai jūs zinājāt, ka pērn, pildot savus pienākumus, bojā gāja vairāk humānās palīdzības sniedzēju kā ANO miera uzturēšanas karavīru? Vai jūs zinājāt, ka vienas desmitgades laikā dzīvību zaudējušo vīriešu un sieviešu skaits humānās palīdzības misijās ir trīskāršojies, no 30 cilvēkiem 1999. gadā sasniedzot 102 nāves gadījumus 2009. gadā, un nolaupīšanas gadījumu skaits ir pieaudzis no 20 līdz 92?
Nepalikt pie sasistas siles (2)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm Eiropa spērusi platu soli pretim saviem iedzīvotājiem, nosakot, ka turpmāk arī pašnodarbinātām sievietēm un pašnodarbināto "līdzstrādošajām partnerēm" jāsniedz vienāda sociālā aizsardzība — tostarp 14 nedēļu maternitātes atvaļinājuma pabalsts. Ja citviet ES šis ir sen gaidīts jaunums, tad Latvijā – jau kādu laiku pieejama realitāte, kuru gan nesteidz izmantot.
Aizbraukušie latvieši dod iespēju valstij ietaupīt? (5)Raivis Bahšteins, Žurnālists Šokējoši, bet pat labklājības ministram Uldim Augulim nav ne jausmas, cik daudz Latvijas iedzīvotāji devušies peļņā uz ārzemēm. Taču pat gaišreģim nebūs skaidrs, cik no viņiem atgriezīsies.
Eiropas nauda kultūrai (5)Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Var apbrīnot senās Ēģiptes celtnieku prasmi, godbijīgi novērtēt papīra un porcelāna izgudrotāju ķīniešu ieguldījumu pasaules kultūrā, atcerēties citu seno kultūru devumu, taču jāatzīst, ka šodienas pasaule tomēr būvēta pēc eiropiešu skicēm.
Šķietamā līdztiesība (2)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm Kad aizdomājamies par tādu jēdzienu kā dzimumu līdztiesība, pirmā doma ir tāda, ka sīvā cīņa par labi atalgotu darbu vai iespēju saņemt līdzvērtīgu algu par tādu pašu darbu kā vīriešiem vairāk ir raksturīga kaut kur citur, nevis pie mums. Taču izrādās – arī Latvijā sievietes joprojām saņem par aptuveni 18% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, kuri veic tādu pašu darbu. 
Brīnumainā Eiropa (2)Andreas Michael Klein, Konrāda Adenauera Fonda Latvijas biroja vadītājs Eiropas Savienība paplašinās, un arvien vairāk politisko lēmumu pieņem Eiropas līmenī. Šāda virzība izceļ vajadzību sniegt pilsoņiem iespējas vērot un izprast politiskos procesus šajā Savienībā, kas palielinās un nostiprinās kā ģeogrāfiski, tā politiski. Pilsoņiem ir vajadzīgas pamatzināšanas ne tikai par Eiropas ģeogrāfiju, bet arī par sociālo un politisko virzību, par kopējām vērtībām un principiem, kā arī par atšķirībām un kultūras dažādību Eiropā.
Eiropas Ārējās darbības dienests - ko tas īsti nozīmē? (2)Līva Rauhvargere, žurnāliste Viens no komplicētākajiem mērķiem, ko izvirza Lisabonas līgums, ir padarīt Eiropas Savienību (ES) par ietekmīgu spēlētāju uz globālās politikas un ekonomikas skatuves. Mērķa būvniecības pamatakmens ir stabila un produktīva iekšējā komunikācija pašā ES un spēja īstenot konsensus politiku. Lielas cerības tiek liktas uz jaunveidojamo Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).
Solīt sola... (4)Ilze Bērziņa, žurnāliste, RUBRIKA: EIROPA SIEVIETĒM ES sievietēm 30 līdz 60 procenti pasaules sieviešu joprojām cieš no vardarbības ģimenē. 70% no nogalinātajām sievietēm noslepkavojuši viņu vīri vai partneri. Šādus datus sniedz Pasaules Veselības organizācija. Diemžēl izprast, kāda ir situācija mūsu valstī nav iespējams, jo Latvijā nav vienotas valsts statistikas par vardarbību ģimenē. Vienīgais, kas ir skaidrs – vardarbībā cietušām sievietēm valsts liek pašām risināt savas problēmas.
Latvija ir ES, bet kur esmu es? (4)Dace Akule, PROVIDUS Eiropas lietu pētniece, politika.lv Aprit sestais gads kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES). Turpinās ES dalības mācību process – gan valstij kopumā, gan katram iedzīvotājam.
Ironiskas pārdomas par Eiropas piemērīšanu grēkāža lomai (14)Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Valstī ir krīze un, par spīti cerīgiem signāliem, beigusies tā vēl nav: tuvojas vēlēšanas. Ko tādā situācijā darīt? Solīt pensionāriem lielākas pensijas, skolotājiem un ārstiem lielākas algas, bet visiem labus ceļus un lētāku elektrību ir stipri riskanti. Nenoticēs. Kas atliek? Atliek viens – atrast un ar pirkstu parādīt uz vainīgo un pēc iespējas skaļāk. 1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
|
Nozaru katalogs |
Vai Latvijas skolās jāievieš jauns priekšmets par Eiropas Savienību!? |
Saņemt jaunumus e-pastāJūsu e-pasta adrese: Atteikties no jaunumu saņemšanas |
