Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā (ES) gandrīz ceturtā daļa sieviešu cieš no fiziskas vardarbības un katra desmitā sieviete ir seksuālas vardarbības upuris. Noziegumam pret svešu mantu Latvijā ir bargāks sods kā pret sievieti un bērnu, uzskata Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja.
Krīze nostrādā kā pistoles gailis
Latvijā statistika par vardarbību pret sievietēm tiek apkopota nepietiekami, kā arī netiek precīzi uzskaitīti vardarbības gadījumi – ne visus konstatētos gadījumus policija paziņo, tāpat medicīnas darbinieki un sociālie dienesti, turklāt pašas sievietes tos dažādu iemeslu dēļ nereti noklusē, esmaja.lv atklāja Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja. „Citu valstu vidū Latvija nemaz nav priekšgalā ar situācijas risinājumiem. Nav izkopti mehānismi, kā rīkoties šādas vardarbības gadījumā. It kā pašsaprotami, ka, konstatējot vardarbību ģimenē, policija nekavējoties par to ziņotu sociālajam dienestam, taču realitātē tā nenotiek,” viņa atzīst.
„Turklāt sabiedrībai vispirms problēma ir jāakceptē, taču Latvijā joprojām daudziem ir grūti saprast, ka vardarbība pret sievieti, bērnu, vecu cilvēku nav nekādā veidā pieņemama. Citviet notikušas apmācības, lai vardarbības gadījumu izmeklēšana notiktu profesionāli, tāpat tiesāšanās gadījumi daudzās valstīs norit atbilstoši. Citās valstīs tiek nodrošināta nopietna vardarbības upuru rehabilitācija, bet Latvijā tās pietrūkst. Latvijā vardarbīgos cilvēkus tiesa izolē uz ļoti īsu brīdi. Noziegumam pret svešu mantu parasti ir bargāks sods kā pret sievieti un bērnu,” norāda I. Ielīte.
Viņa atklāja, ka Latvijā bijušas iestrādes valsts politikā, bet līdz ar krīzi tās tiek atliktas gadu no gada. Ekonomiskā krīze nesusi sev līdzi arī vardarbības pret sievietēm palielināšanos. „Situācijas, kad tiek zaudēts darbs un nav pietiekamu ienākumu, nostrādā kā pistoles gailis. Kad cilvēks vairs nespēj tikt galā ar ārējām problēmām, kas ir pārāk lielas, ne ar personīgo attieksmi pret šīm lietām, parādās tādi sevis izpausmes veidi kā – alkoholisms, narkomānija un vardarbība,” secina I. Ielīte.
„Es gribu uzsvērt, ka ir normāli, ka arī vīrietis var justies slikti un meklēt palīdzību, kaut zvanot uz uzticības tālruni. Tā tas var būt, ka problēmas ir lielākas, nekā cilvēks var atrisināt.
Piecu bērnu māte: nejūtos diskriminēta
2010. gads Eiropā ir pasludināts par sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanas gadu. Latvija ir to valstu vidū, kuru ekonomiskā krīze skārusi vissmagāk – pieaugošs bezdarbs un sociālās problēmas skar daudzas ģimenes. Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos arī šajā kontekstā paveras jaunas iespējas.
Spānija, kas ir ES prezidējošā valsts, vardarbības pret sievietēm novēršanu ir pasludinājusi par vienu no prezidentūras prioritātēm. Eiropas Parlaments (EP) 10. februārī pieņemtajā rezolūcijā prasa Eiropu spert pārliecinošākus soļus vardarbības pret sievietēm mazināšanā un aicina Eiropas Komisiju (EK) sākt gatavot visaptverošu direktīvu par šo jautājumu.
Eiropā tiek meklētas atbildes ne vien par jautājumiem par fizisku vardarbību pret sievietēm, tāpat tiek uzskatīts, ka joprojām sabiedrībā, tostarp Latvijā, pastāv sieviešu diskriminācija un sociālā atstumtība darba tirgū, izglītībā, politikā un citur.
Trīs bērnu māmiņa Sollija Lipore, kura uzņēmusies rūpes vēl par diviem likteņa pabērniem, esmaja.lv atzina, ka nekad nav jutusies diskriminēta dzimuma dēļ. „Protams, sievietes Latvijā var skumt un žēloties par to, ka vīriešiem kaut kādās dzīves jomās veicas labāk. Bet varam arī būt stipras. Katra sieviete var izdarīt izvēli,” uzskata S. Lipore. Turklāt viņa atzīst, ka nav izjutusi kādus ierobežojumus sabiedrībā vai sava ģimenes stāvokļa dēļ. Viņasprāt, apgalvojumi par sieviešu diskrimināciju ir pārspīlēti, izņemot gadījumus, kad runa ir par vardarbību.
Socioloģijas profesors Maikls Kimmels uzskata, ka dzimte ir centrālā ass, ap kuru rotē cilvēku sociālā dzīve. Pētniece Džūlija Vuda ir pārliecināta, ka nereti sievietes tiek parādītas kā ornamentāli objekti, kuru primārā funkcija ir izskatīties labi, iepriecināt vīrieti un būt klusām dzīves perifērijā. Turklāt sieviete tiek pakļauta masu saziņas līdzekļu radītajam kultūras ideālam par to, kas ir sieviete. Protams, te ir vietā jautājums, pat virkne jautājumu par to, kāds ir vīrieša ideāls mūsdienu sabiedrībā, kas arī reizē darbojas kā spiediens. Tomēr aizspriedumi un dzimtes ierobežojumi mūsdienās kļuvuši daudzveidīgāki un reizē vieglāk pārveidojami, atzīmē dzimtes un komunikācijas pētnieks Deivids Gauntlets.
Eiropas jaunie uzdevumi sievietēm
5. martā no plkst. 15.00 - 18.00 ES mājas sarunu istabā notiks apaļā galda diskusija „Eiropas jaunie uzdevumi – sievietēm”. To rīko EP Informācijas birojs sadarbībā ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu un Sieviešu Tiesību institūtu. Diskusijā tiks meklētas atbildes un skaidrojumi, kā izmantot jaunās iespējas, mazināt sociālo atstumtību, izskaust nabadzību, un mazināt pret sievietēm vērstās vardarbības gadījumu skaitu. Diskusiju vadīs Inga Latkovska, Latvijas sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas vadītāja.
Tiks apspriests, kā jaunās institucionālās izmaiņas Lisabonas līgumā sniedz iespējas sociālās atstumtības mazināšanai un sieviešu līdztiesības veicināšanai. Par to izteikties EP deputāte Tatjana Ždanoka, Spānijas Karalistes vēstniecības Latvijā Pirmais padomnieks Bernardo Lopess Lopess-Rioss ļaus ielūkoties Spānijas situācijā saistībā ar nabadzības apkarošanu un dzimumu līdztiesību un tās atspoguļojums Spānijas prezidentūras prioritātēs. Tāpat izteiksies EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, Iveta Ķelpe no EP Informācijas biroja, savukārt savā redzējumā par cīņa pret nabadzību un vardarbības pret sievietēm novēršanu Latvijā izteiksies jurists Juris Dilba, Resursu centra sievietēm „Marta” vardarbības ģimenē projektu vadītājs, kā arī Gunta Kelle no Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla. Diskusijā paustās nostājas un ieteikumus apkopos rezolūcijā, ko plānots iesniegt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Raivis Bahšteins
