No 1. marta ES iedzīvotāji un ierēdņi internetā var anonīmi ziņot par korupcijas un krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar ES finansēm. Turklāt vienlaicīgi elektroniskā formā iespējams iesaistīties dialogā ar izmeklētāju, saglabājot ziņotāja anonimitāti. Tas palīdz labāk novērtēt ticamību anonīmajiem informatoriem un apgrūtina sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
„Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai” - OLAF (European Anti-Fraud Office), aizsargājot ES finansiālās intereses un apkarojot krāpšanu, korupciju un citus pārkāpumus, vienmēr ir balstījies daļēji uz iedzīvotāju, biznesmeņu un ES institūciju darbinieku sniegto informāciju, jau vairākus gadus saņemdams mājienus par pārkāpumiem no visas Eiropas pa bezmaksas tālruņiem un e-pastu. Taču jaunā elektroniskā krāpšanas paziņošanas sistēma Fraud Notification System (FNS) ir informatoram daudz vieglāks un drošāks veids kā ziņot par aizdomīgiem gadījumiem, no Briseles ziņo biroja pārstāve Agnese Horvasa (Agnes Horvath).
Iedzīvotāji un biznesa pārstāvji bieži interesējas birojā par iespējām, kā ziņot par krāpšanas un korupcijas gadījumiem. Turklāt laiku pa laikam ES darbinieki, par spīti aizsardzības garantijām, ir piesardzīgi kontaktēties ar biroju tiešā veidā. Jaunā sistēma internetā (pieejama OLAF interneta saitē: http://ec.europa.eu/anti_fraud/contact_us/index_lv.html) piedāvā strukturētu ziņošanas formu, kas palīdz un dod norādījumus ziņošanas procesā, informācijas pievienošana ir anonīma, turklāt anonīmi iespējams uzsākt dialogu ar izmeklētāju.
Līdz šim ikviens no ES valstīm, protams arī no Latvijas, par krāpšanu vai korupciju birojam varēja ziņot nosūtot vēstuli pa pastu, pa e-pastu vai zvanot uz speciālu bezmaksas tālruni (katrai ES valstij savs numurs), atstājot ziņu automātiskajā atbildētājā.
OLAF vienmēr ir izmeklējuši anonīmos ziņojumus, bet līdz šim tie bija jāpiemēro striktākai kontrolei, lai novērstu nepatiesu un ļaunprātīgu ziņošanu. Procesā OLAF izmeklētāji regulāri saskaras ar praktisku problēmu, kas ir neizbēgama ar anonīmiem informatoriem, proti, nespēju jautāt jautājumus, lai varētu precizēt informāciju. Taču FNS sistēmas jaunākā tehniskā aizsardzība garantē informatoram, kurš līdz šim nav uzdrošinājies kontaktēties ar OLAF, absolūtu anonimitāti un vienlaicīgi dod iespēju viņam, ja ir vēlēšanās, uzsākt dialogu ar OLAF izmeklētājiem. Neviens ne no OLAF, ne ārpus organizācijas nevar atklāt ziņotāja identitāti, ja viņš izvēlējies palikt anonīms. Sistēma ir kā „akla” vēstules kaste (letterbox), kurā abas puses viena otrai var sūtīt ziņas. OLAF izmeklētājiem šī ir priekšrocība, kas palīdz labāk novērtēt ticamību anonīmajiem ziņojumiem par korupcijas un krāpšanas gadījumiem un padara grūtāku sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Pilotpētījuma laikā FNS būs pieejams angļu, franču, vācu un holandiešu valodās. Tomēr ziņojumi var tikt ievietoti „online” formā jebkurā ES valodā. Visa informācija, ko saņēmis OLAF, tiek uzmanīgi un profesionāli pārbaudīta pirms izlemt ierosināt vai neierosināt izmeklēšanu. Turklāt pat jaunās sistēmas testa fāzes laikā tika saņemti daži ziņojumi, no kuriem daži veicināja tālāku izmeklēšanu.
Savukārt Latvijas Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā (KNAB) kopš 2003.gada darbojas Ziņojumu centrs, kur iedzīvotāji var iesniegt informāciju personīgi, pa pastu, bezmaksas uzticības tālruni 8000 20 70 (automātiskais atbildētājs darbojas ārpus KNAB darba laika), faksu un elektronisko pastu. Ziņojumu centrs tika izveidots ar mērķi radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus iedzīvotāju saskarsmei ar biroju, iesaistot ikvienu kopīgajā cīņā pret korupciju.
Ziņojumu centra darbinieki pieņem, reģistrē un izvērtē gan fizisko, gan juridisko personu iesniegumus par izdarītajiem vai uzsāktajiem valsts amatpersonu koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem un interešu konfliktiem, kā arī politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Ziņotājam tiek nodrošināta anonimitāte.
Kā liecina KNAB dati, par iespējamiem korupcijas gadījumiem un negodprātīgu valsts amatpersonu rīcību tomēr visvairāk tiek ziņots rakstiska iesnieguma formā. Cilvēkiem ir diezgan liela uzticība KNAB kā iestādei, līdz ar to informatori kopumā nebaidās, ka izmeklēšanas laikā viņus varēs identificēt, jo KNAB informācijas sniedzējam garantē anonimitāti. KNAB statistikas dati norāda, ka 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies pieņemto apmeklētāju skaits un uz anonīmo uzticības tālruni saņemto zvanu skaits, ziņojot par iespējamiem korupcijas gadījumiem.
2009.gadā Ziņojumu centrā ir pieņemti 149 apmeklētāji un 1224 reizes saņemta informācija pa uzticības tālruni. Biroja lietvedībā saņemti un reģistrēti 206 juridisku personu iesniegumi un 981 fiziskas personas iesniegums par, iespējams, koruptīvu valsts amatpersonu rīcību.
KNAB, protams, saskaras arī ar iespējamiem korupcijas gadījumiem, kas skar ES finanses. ES projektu īstenošanas viens no pamatelementiem - publisko iepirkumu veikšana - ir korupcijas riskiem visvairāk pakļautā joma.
Annija Senakola
