"Latvijas Zaļais punkts" (LZP) arī šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, turpinās sadarbību ar Latvijas pilsētām un piedalīsies desmit pilsētu svētku pasākumos, lai izglītotu sabiedrību.
"Ilgtermiņā skatoties, mēs uzskatām, ka iedzīvotājus ir jāizglīto pakāpeniski. Mūsuprāt, svarīgākais ir nevis tas, cik bieži vēlamā informācija tiek nodota cilvēkiem, bet gan tas, kā tā tiek pasniegta, lai rezultātā mūsu vēstījums sasniegtu savu mērķi, tādēļ reizi gadā uztaisām kādu lielāku akciju, piemēram, plastmasas pudeļu jeb PET savākšanu, kā arī strādājam ar bērniem visās vecuma grupās. Bērnus izglītot ir ļoti būtiski, jo tie ietekmē vecāku rīcību, mudinot sākt atkritumu šķirošanu savās mājās," vēstīja LZP valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Neskatoties uz to, ka šogad arī LZP budžets ir samazināts, uzņēmums plāno aktīvi sadarboties ar pašvaldībām pilsētu svētkos, organizēt akcijas un turpināt iedzīvotāju izglītošanu par atkritumu šķirošanu un vides saudzēšanu. Šajā gadā ieplānotas arī dažādas tematiskās akcijas un vides reklāmas, ar kuru palīdzību iedzīvotāji tiks informēti par atkritumu šķirošanas iespējām savā pilsētā.
LZP nodrošina izlietotā iepakojuma, nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču atpakaļ savākšanu. Uzņēmums strādā ar praktiski visiem Latvijas atkritumu apsaimniekotājiem, organizē savākto materiālu pārstrādi un atskaitās valsts institūcijām par paveikto.
Aizvadītais gads LZP ekonomikā, līdzīgi kā citiem, iezīmējies ar kritumu. Pērn aptuveni par 30% krities apgrozījums un uzņēmums nespēja tik daudz investēt infrastruktūras projektos, kā tas bija iepriekšējos gados.
"Pirmās izmaiņas izjutām jau 2008.gada pēdējā ceturksnī, tādēļ, sākoties 2009.gadam, mēs jau strādājām pēc tādas programmas, ka ekonomikas kritums būs, līdz ar to mazāk tērējām un optimizējām visu, lai kaut kā pārdzīvotu krīzi. Kopumā uzņēmums pagājušajā gadā stabili turpināja iepriekšējos gados iesākot kursu. Par peļņu šobrīd runāt ir pāragri, jo finanšu rezultāti patlaban tiek vēl apkopoti," sacīja Simanovičs.
Pagājušajā gadā aptuveni par vienu trešdaļu valstī samazinājās izlietotā iepakojuma apjoms, tāpēc LZP bija jāsavāc mazāk iepakojumu. "Krīzes sākuma periodā atkritumu bija mazliet vairāk, jo cilvēki vairāk sāka uzturēties mājās, savukārt tagad, kad bezdarbnieku pabalsts acīmredzot daudziem jau ir beidzies, atkritumu apjoms atkal sāk sarukt," pauda Simanovičs.
LZP valdes priekšsēdētājs uzskata, ka patlaban būtu jāstrādā gan pašvaldībām, gan atkritumu operatoriem, lai novērstu to, ka atkritumi nonāk mežā. Pēdējā laikā vērojams, ka iedzīvotāji atsakās no atkritumu apsaimniekošanas, taču tas nenozīmē, ka atkritumi ir pazuduši.
"Šeit, protams, ir darbs arī pašvaldības policijai, jo patlaban daudzi atsakās no atkritumu izvešanas, un tas liek aizdomāties, vai cilvēki tos ved uz mežu vai uz kaimiņu konteineriem, jo nevar taču būt tā, ka atkritumi vispār nerodas. Atsevišķos rajonos ir tāda prakse, ka gadījumā, ja iedzīvotājs lauž līgumu par atkritumu izvešanu, par to tiek ziņots pašvaldības policijai, kurai ir tiesības uzlikt administratīvo sodu un piespiest atkritumus tomēr apsaimniekot," stāstīja Simanovičs.
Šāda problēma aktuāla vienmēr bijusi Pierīgā, kur ir gan dārzkopības kooperatīvi, gan privātmāju ciemati. Vasarās, braucot pa Rīgas-Siguldas, Rīgas- Saulkrastu vai Kalnciema šoseju, ceļa malās var redzēt pārpildītus konteinerus ar iedzīvotāju atstātiem atkritumiem. Tas ir arī darba koordinācijas trūkums starp pašvaldībām, atkritumu operatoriem un pašvaldību policiju. Situācija nemainīsies, kamēr vasarnīcu, dārzu kooperatīvu vai privātmāju iedzīvotāji nenoslēgs līgumus par atkritumu apsaimniekošanu, uzskata LZP valdes priekšsēdētājs.
Ziņu aģentūra LETA/Nozare
