Eiropa 2020: Komisija ierosina jaunu ekonomikas stratēģiju

Eiropas Komisija 3.martā uzsāka stratēģiju „Eiropa 2020”. Tās mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī.

Šie trīs virzītājspēki ir:

1. „gudra” izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību),

2. ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un

3. iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību).

Lai īstenotu šos centienus panākt izaugsmi un nodarbinātību, ir vajadzīga līdzatbildība augstākajā politiskajā līmenī un visu dalībnieku iesaiste Eiropā. Ir nosprausti pieci mērķi, ar kuriem nosaka, kas Eiropas Savienībai jāpanāk līdz 2020. gadam, un uz kuru pamata var novērtēt gūtos panākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Barrozu teica: „„Eiropa 2020” aptver uzdevumus, kas mums jārisina šodien un rīt, lai stabilizētu ES ekonomiku. Krīze ir atklājusi svarīgas problēmas un ilgtspējīgai attīstībai kaitējošas tendences, kuras mēs vairs nedrīkstam ignorēt. Eiropa saskaras ar izaugsmes deficītu, kas apdraud mūsu nākotni. Mums apņēmīgi jānovērš mūsu trūkumi un jāizmanto mūsu daudzās priekšrocības. Mums jāizveido jauns ekonomikas modelis, kura pamatā ir zināšanas, saimnieciskā darbība, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, un augsts nodarbinātības līmenis. Šā mērķa sasniegšanai ir jāmobilizē visi dalībnieki Eiropā.”

Eiropai vispirms jāizdara secinājumi no pasaules ekonomikas un finanšu krīzes. Mūsu ekonomikas ir nesaraujami saistītas. Neviena dalībvalsts nevar efektīvi atrisināt pasaules mēroga problēmas, rīkojoties izolēti. Strādājot kopā, mēs esam spēcīgāki, un sekmīga krīzes pārvarēšana tādēļ ir atkarīga no ekonomiskās politikas ciešas koordinācijas. Ja mēs to nespēsim, rezultāts varētu būt „zudusi desmitgade”, ko raksturo relatīva lejupslīde, ilgstoši ierobežota izaugsme un strukturāli augsts bezdarba līmenis.

Tādēļ stratēģijā „Eiropa 2020” ir izklāstīts redzējums par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku nākamajā desmitgadē, un tās pamatā ir trīs savstarpēji saistītas un savstarpēji pastiprinošas prioritārās jomas: „gudra” izaugsme, attīstot uz zināšanām balstītu ekonomiku un inovāciju; ilgtspējīga izaugsme, veicinot ekonomiku, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, taupīgi izmanto resursus un ir konkurētspējīga; un iekļaujoša izaugsme, sekmējot ekonomiku, kuru raksturo augsts nodarbinātības līmenis un sociālā un teritoriālā kohēzija.

Šo mērķu sasniegšanā gūtos panākumus mērīs, izmantojot piecus reprezentatīvus ES līmeņa pamatmērķus, kurus dalībvalstis tiks aicinātas pārņemt savos valsts mērķos, atspoguļojot šādas sākumpozīcijas:

• 75 % iedzīvotāju, kuri ir 20 – 64 gadu vecumā, ir jābūt nodarbinātiem;
• 3 % no Eiropas Savienības IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā un izstrādē;
• „20/20/20” mērķiem klimata/enerģētikas jomā jābūt sasniegtiem;
• skolu nebeigušo personu īpatsvaram jābūt mazākam nekā 10 % un vismaz 40 % jaunākās paaudzes ir jābūt akadēmiskam grādam vai diplomam;
• to cilvēku skaitam, kurus apdraud nabadzība, jāsamazinās par 20 miljoniem.

Lai šos mērķus sasniegtu, Komisija ierosina stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā iekļautas vairākas pamatiniciatīvas. Šo iniciatīvu īstenošana ir kopīga prioritāte, un būs jārīkojas visos līmeņos, proti, ES līmeņa organizācijām, dalībvalstīm un vietējām un reģionālām iestādēm.

• Inovācija Eiropas Savienībā – pārorientēt politiku pētniecības un izstrādes un inovācijas jomā uz galvenajām problēmām, vienlaikus likvidējot plaisu starp zinātni un tirgu, lai atklājumi varētu pārtapt par ražojumiem. Piemēram, izmantojot Kopienas patentu, uzņēmumi varētu ietaupīt 289 miljonus euro gadā;
• Jaunatne kustībā – pastiprināt Eiropas augstākās izglītības sistēmas kvalitāti un starptautisko pievilcību, veicinot studentu un jauno speciālistu mobilitāti. Kā konkrēts pasākums ir minams, ka brīvām darba vietām visās dalībvalstīs jābūt labāk pieejamām visā Eiropā un profesionālā kvalifikācija un pieredze ir jāatzīst piemērotā veidā;
• Digitālā programma Eiropai – gūt ievērojamas ekonomiskās un sociālās priekšrocības no digitālā vienotā tirgus, kura pamatā ir īpaši ātrs internets. Līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt pieejamam ātrgaitas internetam;
• Eiropa, kurā resursi tiek izmantoti efektīvi – atbalstīt pāreju uz ekonomiku, kurā efektīvi izmanto resursus un kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Eiropai konsekventi jāīsteno savi 2020. gada mērķi energoresursu ražošanas, efektivitātes un patēriņa jomā. Tādējādi līdz 2020. gadam tiktu ietaupīti 60 miljardi euro par naftas un gāzes importu;
• Rūpniecības politika videi nekaitīgai izaugsmei – palīdzēt ES rūpniecības bāzei būt konkurētspējīgai pēckrīzes pasaulē, veicināt uzņēmējdarbību un attīstīt jaunas iemaņas. Tādējādi tiktu radīti miljoni jaunu darba vietu;
• Jaunu iemaņu un darba vietu programma – radīt nosacījumus darba tirgu modernizācijai, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni un nodrošinātu mūsu sociālo modeļu ilgtspēju laikā, kad „demogrāfiskā sprādziena” paaudzes pārstāvji aiziet pensijā; un
• Eiropas platforma pret nabadzību – nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, palīdzot trūcīgiem un sociāli atstumtiem cilvēkiem un sniedzot viņiem iespēju būt aktīvai sabiedrības daļai.

„Eiropa 2020” tālejošie mērķi nozīmē, ka vadības spējām un atbildībai ir jāsasniedz jauns līmenis. Komisija aicina valstu un valdību vadītājus uzņemties līdzatbildību par šo jauno stratēģiju un apstiprināt to Eiropadomes pavasara sanāksmē. Arī Eiropas Parlamenta nozīme pieaugs.

Lai nodrošinātu saistību pārvēršanu efektīvā rīcībā uz vietas, tiks pastiprinātas pārvaldības metodes. Komisija uzraudzīs gūtos panākumus. Lai uzlabotu saskanību, ziņojumu un novērtējumu izstrāde tiks veikta vienlaicīgi gan „Eiropa 2020”, gan Stabilitātes un izaugsmes pakta gadījumā (tomēr tie arī turpmāk būs divi dažādi instrumenti). Tas ļaus ar abu stratēģiju palīdzību panākt līdzīgus reformu mērķus, tām vienlaikus paliekot par atsevišķiem instrumentiem.

Vairāk informācijas meklēt: http://ec.europa.eu/eu2020/index_en.htm

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā