Nesamērīgi augsto līdzfinansējuma prasību dēļ zinātnieki nobažījušies par iespējām apgūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu zinātnes infrastruktūras attīstībai, kam kopā ar nacionālo publisko finansējumu paredzēti 171 904 947 eiro (120 814 796 lati).
Bažas, pirmkārt, radījis augstais līdzfinansējuma īpatsvars, kas nepieciešams ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu īstenošanai, kam paredzēta puse no apakšaktivitātē paredzētā finansējuma. Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētājs Elmārs Grēns, zinātnisko institūciju rīcībā nav legāli pieejamu līdzekļu nepieciešamajā 15% apmērā, lai nodrošinātu nacionālo līdzfinansējumu apakšaktivitātes realizēšanai.
Tomēr vēl lielāku satraukumu zinātnieku vidū radījuši Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi apakšaktivitātes finanšu plānā, kas paredz par 23,9 miljoniem eiro (16,8 miljoniem latu) samazināt nacionālo publisko finansējumu, attiecīgi par 39,1 miljonu eiro (27,4 miljoniem latu) palielināt privātā finansējuma īpatsvaru ar saimniecisko darbību saistīto projektu īstenošanai, kuru rezultātus iespējams izmantot komerciālos nolūkos.
FM kā galveno iemeslu šādu grozījumu nepieciešamībai minējusi ierobežotās valsts budžeta iespējas, vienlaikus izvirzot pieņēmumu par privāto uzņēmumu ieinteresētību ieguldīt līdzekļus projektu īstenošanai, kas pēcāk varētu atmaksāties ar inovāciju parādīšanos ražošanā. Turklāt šādā veidā varētu tikt veicināta uzņēmēju un zinātnisko institūciju mijiedarbība, kas, kā nereti atklājuši tautsaimniecības vērtējuma rezultāti, Latvijā ir vāji attīstīta.
FM ieceri neatbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kuru dēļ uzņēmēji varētu nebūt ieinteresēti tik milzīgu investīciju veikšanā, jo, kā akcentē IZM, uzņēmēji nav ne apakšaktivitātes finansējuma saņēmēji, ne tiešā labuma guvēji, jo īpašumtiesības uz investīciju rezultātā iegādātajām iekārtām nevarēs tikt nodotas komersantiem. Tas nozīmē, ka iegādātās iekārtas stāvēs zinātniskajās institūcijās, turklāt uzņēmējiem tāpat būs jāmaksā par pētījumiem, kas ar šīm iekārtām tiks veikti. Arī IZM akcentē, ka atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai privātajam sektoram nav kapacitātes tik lielu investīciju veikšanai.
IZM uzstāj, ka apakšaktivitātē valsts atbalsts ir jāparedz vismaz desmit vadošajiem valsts nozīmes pētniecības centriem, kurus ministrija plānojusi noteikt līdz maijam.
Arī Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis sēdē atzina, ka nespēj iedomāties uzņēmēju, kas būtu gatavs ieguldīt līdzekļus iekārtās, kas reāli atrodas zinātniskajos institūtos, un līdzšinējā prakse ir tāda, ka uzņēmēji, kuriem pētījumu veikšanai uz laiku nepieciešamas jaunas iekārtas, tās iznomā vai arī pasūta pētījumus.
Kavēšanās ar minētā finansējuma apgūšanu vai tā neapgūšana vispār Latvijas zinātnei būtu graujoša, sēdē atzina gan Grēns, gan Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Kā norādīja LZP priekšsēdētājs, tieši šī aktivitāte Latvijas zinātnē dotu reālāko iespēju pietuvoties Eiropas līmenim, savukārt Ekmanis akcentēja, ka līdzekļu neapgūšanas gadījumā par velti varētu tikt iztērēti cilvēkresursu piesaistei zinātnei piešķirtie līdzekļi.
Sēdes laikā IZM un zinātnes institūciju pārstāvji par nesliktu atzina ierosinājumu kombinēt ieguldījumu zinātnes infrastruktūras attīstībā ar plānotajiem ieguldījumiem Ekonomikas ministrijas kompetenču centru programmā, kurā arī paredzēti līdzekļi infrastruktūras attīstīšanai.
Ziņu aģentūra LETA/Nozare
