Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskoto speciālo Eirobarometra aptauju par sportu un fiziskajām nodarbībām 40% ES iedzīvotāju nodarbojas ar sportu vismaz reizi nedēļā un 65% piedalās fiziskajās nodarbībās. Bet 25% ar sportu nenodarbojas gandrīz nemaz.
Visnopietnākā attieksme pret sportu ir Īrijā un Ziemeļvalstīs, proti, īri (23 %) sporto piecas reizes nedēļā vai biežāk, zviedri, somi un dāņi ar sportu nodarbojas "visregulārāk" vai "gana regulāri" (reizi nedēļa vai biežāk). Turpretī 3 % Bulgārijas, Grieķijas un Itālijas pilsoņu apgalvo, ka ar sportu nodarbojoties regulāri.
Vīrieši ES biežāk nekā sievietes sporto un arī vingro. Starpība ir īpaši liela vecuma grupā no 15-24 gadiem. Aptaujā arī konstatēta sakarība starp sociālekonomisko stāvokli un fizisko aktivitāti. 64 % personu, kas pametuši skolu 15 gadu vecumā, ar sportu nekad nenodarbojoties, bet šis rādītājs noslīd līdz 24% attiecībā uz tām personām, kas mācības pametušas pēc 20 gadu vecuma.
Šodien preses konferencē Briselē (pulksten 12:30) Andrula Vasiliu (par sportu atbildīgā Eiropas komisāre) un Mišels Platinī UEFA prezidents (Eiropas futbola vadošā struktūra) iepazīstināja ar aptaujas secinājumiem.
"Pozitīvi ir tas, ka daudzi eiropieši sportu un fizisko slodzi uztver nopietni, tomēr nepieciešams vēl vairāk mudināt neaktīvos pilsoņus," sacīja komisāre Vasiliu. "Sports nāk par labu ķermenim un dvēselei jeb kā reiz teica senie romieši un grieķi: "Veselā miesā, vesels gars". Tas cilvēkā rada enerģiju un palīdz dzīvot aktīvāk. Novecojošā sabiedrībā ir svarīgi palīdzēt pilsoņiem ilgāk būt veseliem."
"Lai iedrošinātu vairāk eiropiešu ikdienā nodarboties ar sportu un fiziskajām nodarbībām, šogad nākšu klajā ar iniciatīvu."
Šī iniciatīva būs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, ko papildinās priekšlikums izveidot jaunu sporta programmu, kura atbalstīs projektus un papildinās dalībvalstu politiskās nostādnes.
Citi aptaujas secinājumi
Aptaujā, kurā intervēja aptuveni 27 000 pilsoņu 27 dalībvalstīs, arī noskaidroja, ka:
• ES iedzīvotāju iecienītās sportošanas vietas atšķiras: sportam svaigā gaisā dod priekšroku 83 % slovēņu, tāpat kā 76 % somu un 67 % igauņu, bet tikai 27 % aptaujāto Grieķijā, 28 % Maltā un 29 % Rumānijā.
• Zviedru (31 %) un kipriešu (22 %) visiecienītākā sportošanas vieta ir vingrotava, bet turp dodas tikai 2 % franču un ungāru.
• Vācijā 61 % aptaujāto un Austrijā 57 % aptaujāto ir sporta kluba vai kāda cita kluba biedri, kurā piedalās fiziskās nodarbībās, bet attiecīgais skaits ir ievērojami mazāks Ungārijā (8 %), Grieķijā un Lietuvā (12 %).
• Kopumā Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka vietējās iestādes pietiekami gādā par fizisko nodarbību iespējām. Somijā (76 %) un Luksemburgā (75 %) cilvēki ir visvairāk apmierināti, bet Polijā un Itālijā (52 %) uzskata, ka vietējās iestādes nepietiekami stimulē fiziskās nodarbības.
• Vislielākais atbalsts brīvprātīgajā darbā, kas atbalsta sportu, ir Zviedrijā un Somijā (18 %), turpretī tikai 2 % iedzīvotāju Polijā, Grieķijā un Portugālē brīvprātīgi iesaistās sporta labā.
• Visā ES daudz vairāk cilvēku piedalās kādā no fiziskajām nodarbēm, piemēram, pastaigājas, dejo vai kopj dārzu, nevis organizētās sporta nodarbībās. Sabiedrības veselības statistika ir satraucoša, jo 14 % ES pilsoņu apgalvo, ka viņi "nekad" nepiedaloties fiziskās nodarbībās, turpretī 20 % sportojot "reti".
ES Līgums un sports
Līgums par Eiropas Savienības darbību ES sniedz ierobežotas pilnvaras atbalstīt un stimulēt sporta attīstību ES valstīs, taču šīs pilnvaras neattiecas uz valstu politikas saskaņošanu. ES arī ciena sporta pārvaldes struktūru neatkarību.
Eirobarometra rezultātus publiskos Eiropas Sporta forumā (19. aprīlī) un neformālā ES sporta ministru tikšanās laikā Madridē 20.-21.aprīlī.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Foto: Borja Fernandez
