#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
KM: ieviešot ACTA, veidotos ciešāka sadarbība intelektuālā īpašuma aizsardzībai
BNS 
, 2012. gada, 15.maijs

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ieviešanas mērķis ir izveidot vienotu, līdzsvarotu starptautisko ietvaru ciešākai sadarbībai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, tostarp viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai, diskusijā Eiropas Savienības (ES) mājā par ACTA ieviešanu norādīja Kultūras ministrijas (KM) Juridiskās nodaļas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis.

Pamatojot ACTA nepieciešamību, viņš sacīja, ka tā aizsargātu ACTA dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, ražotājus un maksimāli nodrošinātu efektīvu preču un izgudrojumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī samazinātu intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku zaudējumus. Viņš arī uzsvēra, ka, ieviešot ACTA, samazinātos nepieciešamība samazināt likumīgo darbavietu skaitu, kā arī saruktu patērētāju maldināšana par preču patieso izcelsmi.

Gulbis pastāstīja, ka ACTA ietekme uz Eiropas Savienības un Latvijas autortiesību regulējumu būs minimāla, jo ACTA paredz minimālos standartus intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, bet nenosaka, kādas darbības ir atzīstamas par autortiesību pārkāpumiem (izņemot kinematogrāfisku darbu neatļauta kopēšana izpildījuma laikā kinofilmu izrādīšanas telpās, kas parasti ir publiski pieejamas, jo tas kā autortiesību pārkāpums ir saskaņā ar jau spēkā esošo Autortiesību likumu). Turklāt, ieviešot  ACTA, nav nepieciešami grozījumi Autortiesību likumā. Pēc Gulbja teiktā, ACTA  ieviešanas dēļ intelektuālā īpašuma īpašniekam būs tiesības pieprasīt informāciju no tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja par tiem interneta lietotājiem, kuru konti, iespējams, izmantoti autortiesību pārkāpumu veikšanā, taču tikai tādā gadījumā, ja tiks iesniegta likumīgi pamatota prasība. Savukārt elektronisko sakaru komersanta pienākums nolīguma ieviešanas gadījumā būtu nodrošināt saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešu, kā arī to nodošanu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm vai prokuratūrai un tiesai, ja attiecīgās institūcijas datus pieprasīs.

Noraidot bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem, realizējot nolīgumā paredzēto, Gulbis atzina, ka ACTA neparedz indivīdu mobilo ierīču, klēpjdatoru, e-pastu un tālruņa zvanu pārbaudīšanu vai uzraudzību, kā arī neparedz tīmekļa vietu cenzēšanu.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce teica, ka ACTA veidotu vienotu platformu intelektuālā īpašuma aizsardzībā. "ACTA nolīguma jēga ir panākt, ka dažādas valstis ar dažādiem aizsardzības līmeņiem veidotu vienotu platformu intelektuālā īpašuma aizsardzībai," klāstīja Pūce un piebilda, ka jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi noslēgt vienošanos par intelektuālā īpašuma aizsardzību, taču atsevišķas valstis pret to ir iebildušas.

"ACTA ir veidota mazākam valstu lokam, kurām ir augstāki standarti, lai veidotu vienotu platformu, kā sadarboties intelektuālā īpašuma aizsardzībā," paskaidroja Pūce. Viņš pastāstīja, ka tādējādi arī tiktu celts to ACTA dalībvalstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmenis, kurām tas ir zemāks, kā arī tiktu ierobežota intelektuālo īpašumu pārkāpjošu preču ieviešana no valstīm, kas nav ACTA dalībvalstis.

Arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ceturtās nodaļas vecākais inspektors Dzintars Višers norādīja, ka ACTA ieviešanas dēļ policijas ikdienas darbs intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā nemainītos, taču policijai būtu iespējams operatīvāk apmainīties ar informāciju starp intelektuālo īpašumu aizsargājošām organizācijām. "ACTA ietver visus jau pastāvošos likumus un nolīgumus, vairāk pievēršoties digitālajai videi. Policijas darbu ACTA ieviešana nemainīs, un nolīgums nekādas jaunas darbības vai metodes ne uzliek, ne arī rekomendē. Bet ir patīkami, ka ACTA ir nelielas izmaiņas tieši praktiskajā darbā policijas un tieslietu institūcijām, kas atvieglotu komunikāciju savā starpā un padarītu to ātrāku, kas, manuprāt, ir ieguvums,” sacīja Višers.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāve Ingrīda Kariņa-Bērziņa uzsvēra, ka būtu jāvērtē, kuras no ACTA iekļautajām normām Latvija izmantos. "ACTA ir divi normu veidi – obligātas un rekomendējošas, līdz ar to gribētos zināt, kas būs tas, ko Latvija darīs, un vai ieviesīs visas iespējas, kuras ir noteiktas nolīgumā," minēja Kariņa-Bērziņa un piebilda, ka par to būtu jādiskutē vairāk.

Bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Uldis Zariņš atzina, ka bibliotēkas dara bažīgas ACTA ieviešana. "Bibliotēkas ir viens no instrumentiem, caur ko tiek realizēta brīva piekļuve informācijai, un mūs dara bažīgus regulējums, kas, iespējams, ir bargāks par iepriekšējo. Bibliotēku viens no pamatpakalpojumiem ir internets, un tajās netiek sekots līdzi tam, ko cilvēks tajā dara, līdz ar to, kāpēc bibliotēkai pēc tam ir jāuzņemas atbildība par to, kas tiek izdarīts, izmantojot internetu?" sacīja Zariņš.

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāvis Normunds Bergs norādīja, ka ražotāji ir pret ACTA ieviešanu. "Ražotāji nav pret intelektuālo īpašumu, taču mēs esam pret ACTA un tā ratificēšanu," pavēstīja Bergs un piebilda, ka, viņaprāt, nolīgumu varētu izmantot citiem mērķiem. "Batālijas notiek tur, kur ir lielākais bizness, un bažas ir par to, ka autortiesības tiks piemērotas konkurences cīņai, nostopējot produkta virzību kādā tirgū. Kamēr tiesu sistēma skatīs strīdu, kas it kā radies uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma pārkāpumu, konkrēta produkta virzība tirgū tiks nobloķēta," teica Bergs.

Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik ir ļoti daudz cilvēku, kuri strādā radošās komandās un kuru galvenais mērķis ir nevis nopelnīt ar savu intelektuālo īpašumu, bet gan zināšanas nodot citiem. "Informācijas tehnoloģiju sektorā ir daudz cilvēku, kas strādā radošās komandās, lai savas zināšanas nodotu citiem, nepelnot naudu. Par piemēru var saukt to pašu "Linux" un "open office"," klāstīja Bergs.

Savukārt "Pirātu biedrības" pārstāvis Danko Aleksejevs uzsvēra, ka pirātisms nekad netiks apkarots, ja vien netiks izslēgts internets. "Pirātisms nekad netiks apkarots, ja vien netiks izslēgts internets. Pat ja tiks veikta izspiegošana, informācija tiks šifrēta un dalīta dažādās daļās. Tām lietām, kuras pēc ACTA ieviešanas nebūs iespējams veikt, tiks meklēti jauni tehnoloģiskie risinājumi," atzina Aleksejevs. Viņš arī pauda bažas, ka ACTA ieviešana radīs sarežģījumus grozīt pašmāju autortiesību likumu. "Ja nu mēs nolemsim mainīt kaut ko autortiesību likumā, tad, lai grozījumus saskaņotu, būs jārunā ar vēl vienu institūciju," paskaidroja Aleksejevs un piemetināja, ka biedrībai ir padomā vairākas lietas, ko varētu mainīt.

ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.

Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, lai gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām ir apturējis ACTA virzību ratificēšanai Saeimā. Par ACTA apstiprināšanu tik diskutēts arī Eiropas Parlamentā, un šā gada 11.maijā Eiropas Komisija vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt paskaidrojumu, vai ACTA atbilst ES tiesību normām, it īpaši ES Pamattiesību hartai.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties