Eiropas eksāmens

Gaidām Jūs Eiropas Savienības mājā Rīgā! Šeit Jūs varat uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām. Nāciet, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

67-085-445
Eksperti: Rīgā vajadzētu attīstīt divas teritorijas ar augstu apbūvi
BNS 
, 2012. gada, 12.jūnijs

Veidojot turpmāko Rīgas apbūvi un tās attīstību, būvniecības un ar nozari saistītie eksperti norāda, ka pašreizējām Latvijas mēroga augstceltnēm Rīgā piepulcēsies vēl vairākas augstas ēkas. Lai tās iederētos pilsētas arhitektūrā un veidotu augstas apbūves centrus, eksperti žurnāla „Latvijas Būvniecība” organizētajā diskusijā ES mājā „Latvijas megabūves. Vakar. Šodien. Rīt.” atzīmēja, ka galvaspilsētā vajadzētu attīstīt divas teritorijas ar augstu apbūvi.
Nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" investīciju speciālists Igors Terehovs uzsvēra, ka Rīgā būtu jārod centrālais rajons, kurā varētu koncentrēt augstceltņu būvniecību.
"Nav jēgas būvēt lielu būvi tuksneša vidū, ja vien tā nav Tadžmahals, un, manuprāt, Rīgā būtu jārod centrālais rajons, kurā varētu koncentrēt augstceltņu būvniecību. Kā viens no variantiem ir attīstīt divus rajonus – Ķīpsalu un Skansti," viņš sacīja.
Eksperts arī atzina, ka pašlaik pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem augstceltnēs."Dzīvokļu tirgus augstceltnēs pārsvarā ir balstīts uz ārējo pieprasījumu, jo nereti pašmāju iedzīvotājiem nav tik daudz līdzekļu, lai viņi varētu dzīvot augstceltnēs, taču ir liels pieprasījums no NVS un Āzijas, tostarp Ķīnas, Indijas, Irānas, Pakistānas, kas labprāt te iegādājas īpašumus un redz šeit potenciālu. Piemēram, pie "Z-Towers" plānots uzbūvēt arī septiņstāvu dzīvojamo māju, un dzīvokļus pamatā izpirks ārzemnieki," paskaidroja "Latio" pārstāvis.
Viņš prognozēja, ka nākotnē pieaugs pieprasījums arī pēc A klases birojiem. "Pašlaik biroju tirgū A klases piedāvājums brīvo platību ziņā ir sarucis no 30% līdz 50% un drīz brīvu platību varētu arī nebūt, kas varētu izsaukt cenu kāpumu un līdz ar to arī jaunu projektu veidošanos," pastāstīja Terehovs.
Būvniecības speciālists Jānis Lancers atbalstīja ideju par augstceltņu koncentrēšanos divās vietās, nevis izkliedēti pa pilsētu, kā tas novērojams pašlaik. "Jau tagad var novērot situācijas, ka ir uzbūvēta augstceltne, taču tā neiekļaujas kopējā arhitektūrā, un daudz harmoniskāka pilsētvide veidotos, ja augstceltnes tiktu būvētas vienkopus," teica Lancers un piebilda, ka galvenais, kas var noteikt augstceltņu veidošanos vienā noteiktā rajonā, ir pilsētas attīstības plāns.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Artūrs Lešinskis pavēstīja, ka pašlaik Rīgas attīstības plānā nav skaidri nodalīti apbūves augstumi. "Pašlaik Rīgas attīstības plānā augstumu sadalījums būvējamajām ēkam ir dažāds, līdz ar to tas skaidri nenosaka, kuros rajonos augstceltņu būvēšana būtu vēlamāka," klāstīja eksperts. Viņš piebilda, ka Skanstes un Ķīpsalas rajoni ir piemēroti augstceltņu apbūves attīstīšanai. "Skanstes un Ķīpsalas rajoni ir piemēroti augstceltņu apbūves attīstīšanai, un to ģeogrāfija ir piemērota un ļoti laba, lai tur varētu attīstīt šādu apbūvi," sacīja Lešinskis.
Tāpat viņš diskusijā atzīmēja, ka, būvējot augstceltnes, būtu jāpievērš uzmanība arī tam, cik daudz resursu patērēs ēka, to apdzīvojot. „Pēdējo desmit gadu laikā enerģijas patēriņš, kas tiek tērēts ēkas dzesēšanai, ir dubultojies. Līdz ar to - jau izstrādājot jaunus projektus, būtu jārēķinās, ja 50% no ēkas plānots iestiklot, tad ēka nonāk pārkaršanas zonā, līdz ar to arī pieaug enerģijas patēriņš tās dzesēšanai,” stāstīja Lešinskis.
Savukārt "Z-Towers" projekta attīstītāja "Tower Construction management ISC" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kaplans norādīja, ka optimāla augstuma augstceltnes samazina izdevumus. "No ekonomiskās puses – augstceltne, kurai ir optimālais augstums no 100 līdz 120 metriem, optimizē ēkas izdevumus," atzina Kaplans, un piebilda, ka daudzstāvu apbūve ir izdevīgs veids, kā atrisināt to, ka pilsētās ir dārga apbūvējāmā zeme un tās daudzums ir ierobežots.
Tāpat viņš pastāstīja, ka ir mainījies cilvēku dzīvošanas stils un tie vairāk izvēlas dzīvot pilsētās un augstceltnēs.
Savukārt vērtējot infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama intensīvi apbūvējot kādu teritoriju, transporta loģistikas plānotājs, "Elmāra Daniševska birojs" vadītājs Elmārs Daniševskis norādīja, ka infrastruktūras izveide pie privātiem projektiem jāfinansē projekta attīstītājiem, nevis nodokļu maksātājiem."Katrs attīstītājs, veicot investīcijas kāda projekta attīstīšanā, iemaksā arī nodokli par infrastruktūru, taču nelaime tā, ka līdzekļi no šā fonda izplūst pa visu pilsētu, piemēram, nauda aiziet citai ielai, un tad rodas situācija, ka nodokļu maksātājiem ir jāfinansē investīciju projekti vai arī nepietiek līdzekļu, lai attīstītu infrastruktūru kādā rajonā," paskaidroja Daniševskis.
Viņš atzina, ka pašreizējais infrastruktūras līmenis nenodrošina jau esošo apbūvi. "Šīs dienas infrastruktūra nenodrošina to, kas jau ir uzbūvēts. Līdz ar to ir jārealizē tie infrastruktūras projekti, kas ir ieplānoti, taču to realizācija ir apstājusies," sacīja eksperts un piebilda, ka tuvākajā laikā, piemēram, būtu jāizbūvē Raņķa dambja savienojums ar Vienības gatvi. "Vērtējot satiksmes intensitāti, kas varētu rasties pēc Nacionālās bibliotēkas atvēršanas, būtu jārealizē infrastruktūras projekti, kas atvieglotu satiksmi šajā rajonā. Pēc aprēķiniem, maksimuma stundās bibliotēkas rajonā garām varētu braukt aptuveni 500 mašīnu, un būtu jāizbūvē Raņķa dambja savienojums ar Vienības gatvi, kas varētu palīdzēt regulēt satiksmi šajā rajonā," teica projektētājs. Viņš piebilda, ka pašlaik pie bibliotēkas tiek plānoti atsevišķi infrastruktūras projekti stāvvietu izbūvei un ielu remontiem.
Daniševskis arī pastāstīja, ka nākotnē būtu jāattīsta transporta infrastruktūra arī Ķīpsalā. "Pašlaik prasās uzlabojumi arī Ķīpsalas ziemeļu galā, lai varētu nodrošināt labāku pārvietošanos. Tāpat plānos ir iezīmēta tramvaja līnija, taču, kad tā varētu attīstīties, nav zināms," klāstīja eksperts un piebilda – lai attīstītu būvniecību, ir arī savlaicīgi jāizbūvē infrastruktūra.

Jautājumi

Eiropas Savienības māja piedāvā plašu informāciju dažādām Eiropas Savienības nozarēm. Izmanto zemāk esošo meklētāju, lai atrastu atbildes uz jautājumiem:

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā
bezmaksas telpas 
pasākumiem, diskusijām, radošajām darbnīcām un citiem pasākumiem

Pieteikties