#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Mūsu privātā dzīve internetā vairs nav tik privāta, nepieciešams jauns personas datu aizsardzību nosakošs regulējums
BNS 
, 2013. gada, 27.maijs

Ikviena cilvēka darbības internetā tiek fiksētas, un pēc tam ievāktā informācija tiek izmantota dažādiem mērķiem. Šī sistēma ir tik advancēta, ka mēs nemaz nezinām, kā tas viss var beigties, tāpēc tam nepieciešami gan jauni likumiskie regulējumi, gan sabiedrības izglītošana, piektdien izskanēja Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā par datu drošību.

Piektdien Eiropas Savienības (ES) mājā norisinājās ekspertu debates „Kurš lieto manus datus?”. Debatēs piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis, zvērināts advokāts Lauris Liepa, "Draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks, Datu valsts inspekcijas pārstāve Signe Plūmiņa un Tieslietu ministrijas pārstāve Jekaterina Macuka.

Pašlaik uz interneta lietotāja labprātīgi izsniegto datu pamata lietotājam tiek piedāvātas individuāli atlasītas reklāmas un citas iespējas. Formāli runājot, tā ir cilvēka rīcības, ekonomiskās situācijas, veselības, atrašanās vietas, izvēļu un rīcības prognozēšana, balstoties uz automātisko personas datu apstrādi.

Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis paskaidroja, ka pašlaik ES darba kārtībā ir vērienīga datu aizsardzības reforma. Īpaši tā attiecas uz darbībām internetā, jo esošie normatīvie akti ir spēkā kopš 1995. gada jeb no laika, kad internets nebija izplatīts.

Galvenās plānotās izmaiņas paredz plašākas cilvēku iespējas noteikt, kādus datus par viņiem ievāc, piemēram, mārketinga nolūkā, lielākas tiesības iepazīties ar saviem datiem, piemēram, bankā, un tos dzēst. Tāpat paredzēts, ka juridiskajām datu savākšanas atrunām būs jābūt vienkāršā valodā, lielākos uzņēmumos būs jābūt datu aizsardzības speciālistam. Paredzēti arī lieli sodi uzņēmumiem par pārkāpumiem, ievācot datus par privātpersonām.

Eiropas Komisija savu priekšlikumu ir sagatavojusi, tagad to vērtēs Eiropas Parlaments un dalībvalstu ministri – Eiropas Savienības Padome. To pozīcijas jau iezīmējušās, un normatīvie akti tiek vērtēti.

Viena lieta gan ir normatīvie regulējumi, uz ko mēs kā savu datu devēji publiskās lietošanas vai ierobežotas lietošanas tīklā varam paļauties, bet pavisam cita lieta ir „neesi muļķis un pats sevi sargā”, teica Šadurskis.

Viņš arī uzsvēra, ka bieži vien daudz problēmu rodas pašu cilvēku vieglprātīgas, paviršas rīcības dēļ.

Tieslietu ministrijas pārstāve Jekaterina Macuka paskaidroja, ka viens no dalībvalstīs visvairāk apspriestajiem priekšlikumiem paredz uzņēmumos, kur strādā vismaz 250 darbinieku, par obligātu noteikt datu aizsardzības speciālista amatu. Latvijas pozīcija pret šādu priekšlikumu ir drīzāk noraidoša. Piemēram, ir liels uzņēmums, kur strādā 500 darbinieku, bet uzņēmums apstrādā tikai savu darbinieku datus. Tajā pašā laikā var būt uzņēmums, kur strādā tikai 50 darbinieku, bet šis uzņēmums nodrošina tikai pakalpojumu, kas nozīmē personas datu apstrādi.

Latvijas puse ES norāda, ka kritērijam datu aizsardzības speciālista nepieciešamībai būtu jābūt apstrādāto datu daudzumam un veidam. Ir atšķirība, vai uzņēmums apstrādā tikai personas vārdu un uzvārdu, vai arī tādus sensitīvos datus kā veselība, sacīja Macuka.

Otra lieta, kas paredzama, ir regulu ieviešana dzīvē internetā – informācijai par to, kur dati tiks izmantoti, jābūt izklāstītai īsi un skaidri, nevis sīkā drukā uz četrām lapām, ko parastais lietotājs, visticamāk, neizlasīs.

Savukārt Jānis Palkavnieks uzsvēra, ka ne vien bērni, bet arī pieaugušie mēdz bezatbildīgi izturēties pret saviem datiem. Cilvēki ir jāizglīto, jo nekas cits nepasargās, teica Palkavnieks.

Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties