#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Darba tirgus sarūk
, 2009. gada, 03.jūnijs

Arvien pieaugošais bezdarbs mudina cilvēkus pamest Latviju, lai meklētu darbavietu un sociālās garantijas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Arī tiem, kas zaudējuši darbu, paliek Latvijā un grib pievērsties uzņēmējdarbībai, jāsaskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem. Nekas labāks nav gaidāms arī nākotnē, ja tagad neieguldīsim izglītībā un jaunu cilvēku motivēšanā palikt Latvijā.
"Latvijas Avīzes" un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā publiskā diskusija
"Darba tirgus situācija Latvijā un Eiropas Savienībā" piedalījās Eiroparlamenta deputāts Guntars Krasts ("Libertas Latvija"), 9. Saeimas deputāti Staņislavs Šķesters (ZZS), Ainars Latkovskis ("JL") un Anta Rugāte (TP), kā arī partijas "Sabiedrība citai politikai" pārstāvis Valdis Krastiņš. Diskusiju vadīja laikraksta "Latvijas Avīze" galvenās redaktores vietniece Monika Zīle./>/>



Jārada jaunas darba vietas



A. Latkovskis: Situācija darba tirgū valstī būs slikta tik ilgi, kamēr neiedarbi­nāsim ražošanas attīstības programmas. Pirmkārt, jārada jaunas darba vietas. Otrkārt, jāpalīdz noturēties virs ūdens esošajiem uzņē­mējiem. Tad cilvēkiem būs iespēja strādāt, saņemt algu, samaksāt par dzīvokli un atdot kredītus. Agrāk Latvi­jā vienā mēnesī ieplūda un apgrozījās naudas līdzekļi pat 200 miljonu latu apmē­rā. Igauņi, kuriem bija tāpat, daļu šīs naudas nolika nebal­tai dienai, diemžēl Latvija to nedarīja. Krīze ir devusi mil­zīgu mācību gan valdībai, gan iedzīvotājiem.



Te runāja, ka latviešu aiz­plūšana uz ārzemēm ir mūsu darbaspēka noplicināšana. Bet šobrīd cilvēki, kuri strādā ārpus Latvijas, spēj palīdzēt savām ģimenēm. Ja tur ir darbs, nevajadzētu to pamest, jo arī Eiropas valstīs darba tirgus visur sarūk. Nauda, kas ieplūst Latvijā, ir svarīga arī valsts ekonomikai.



S. Šķesters: Galvenais, kas šajā periodā darāms, – jānodrošina sociālās garan­tijas. Jādomā par bezdarb­nieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarināšanu, sa­mazinot izmaksu lielumu vienam mēnesim, bet palie­linot pabalsta ilgumu. Aktīvi jāstrādā pie ekonomikas at­dzīvināšanas. Svarīgi ir no­drošināt pensiju izmaksas, jo bieži vien laukos, ģimenēs, kur cilvēki zaudējuši darbu, vecāku pensija ir vienīgais regulārais ienākumu avots. Valdība lauksaimniecībai ir paredzējusi atbalstu 27 mil­jonu apmērā, un ar to jāsti­mulē piena nozare.



V. Krastiņš: 2004. gadā kļuvām par ES dalībvalsti un pavērām robežas, lai cil­vēki varētu brīvi braukt un strādāt arī citās valstīs. Labi nav tas, ka šobrīd aizbrauc tik lielā skaitā, un tas lieci­na: mūsu valstī nav darīts viss, lai cilvēki šeit justos labi. Esmu sekojis līdzi visu valdību darbam, un man ir jāatzīst, ka mums nav bijis pat īstas lauksaimniecības politikas. Tā ir lielākā nelai­me, kas tieši lauku cilvēkus spiež aizbraukt no Latvijas. Mazajās pilsētās vajadzētu būt daudziem sīkiem un vi­dējiem uzņēmumiem, kuros varētu strādāt lauksaim­niecībā nenodarbinātie. Bet diemžēl tā nav. Piecus gadus nodzīvoju Somijā un izbraukāju visu šo zemi. Tur valdība izveidojusi speciālu programmu mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam no­vados: tika investētas lielas naudas summas, un tagad cilvēkiem ir darbs ārpus liel­pilsētām. Pusi Somijas kop­produkta saražo tieši maza­jos un vidējos uzņēmumos. Tas ir pārsteidzoši, jo zinām, ka somiem ir gan Nokia, gan milzīgi papīra ražošanas kombināti. Latvijā mazajiem uzņēmumiem jāpārvar ļoti daudz birokrātisku šķēršļu.



G. Krasts: Situācija Ei­ropas darba tirgū ir slikta. Taču Latvijā darba meklētā­ju īpatsvars ir otrs augstākais ES aiz Spānijas – tur piedzī­voja tādu pašu nekustamā īpašuma bumu kā Latvija un burbulis pārsprāga tikpat sāpīgi kā Latvijā. Atšķirība vien tāda, ka pārējā Spāni­jas tautsaimniecība ir gatava atdzimšanai. Grūtības esam radījuši sev paši, arī mūsu valdības. Galvenokārt tas bija Kalvīša kabinets un da­ļēji arī Godmaņa valdība. Ie­kavētas reformas, kuras būs ļoti smagas.



Runājot par lauksaim­niecību, – te Latvijas valdī­bas rosījušās neveiksmīgi. Kopējā ES lauksaimniecības politika strādā uz to, lai ra­dītu darba vietas tieši laukos. Diemžēl pie mums ir maz kas izdarīts, izņemot saceltos viesu namus. Tas nav slikti, taču tūrisma vilnis nevarētu būt tik liels, lai radītu pietie­kami daudz darba vietu un ienākumu Latvijas laukiem. Viens piemērs no ačgārna­jiem soļiem bijušajā God­maņa valdībā – lēmums par biogāzes kvotēšanu. Biogāze būtu jāražo katrā lielā fermā kā ekonomiskā ienākuma avots, bet Latvijā tagad Eko­nomikas ministrija nosaka tai kvotas: lūk, visu biogāzi ražos Liepājā. Eiropā šo lē­mumu jau nosauca par lie­lāko stulbumu, kāds vispār redzēts. Tieši šādu lēmumu dēļ mēs esam tur, kur esam. Līdzīgs lēmums tika pieņems par vēja enerģijas ražošanu. Šādi strādājot, nav iespējams pārvarēt krīzi.



 



Izjūk ģimenes, izplatās jauktās laulības



A. Latkovskis: Tā ir nelaime. Bet tikai tad, kad pietiekamam cilvēku skai­tam bija iespējas strādāt ār­zemēs un saņemt tur cienīgu algu, arī Latvijā darba devēji saviem darbiniekiem sāka maksāt atbilstoši. Mēs to ne­būtu piedzīvojuši, palikdami tikai savā mucā. Paši darba devēji lielākoties kā braukāja džipos, tā vizinās arī tagad. Ja nebūtu reālā salīdzināju­ma ar ārzemju algu, nekas Latvijā nebūtu mainījies. Pirms tam darba devēji droši atļāvās nemaksāt nodokļus un izmantot darba ņēmēju savā labā, cik vien tīk. Nav ļaunuma bez labuma.



G. Krasts:  Bet sliktums tāds, ka cilvēki ieprecas un ir daudz jauktu laulību. Kas tad notiek ar bērniem? Īrijā dzimušajiem ir dubultā pil­sonība, un viņi visbiežāk ģi­menē jau sarunājas angliski. Ir graujoši dzirdēt, ka mazuli uzrunā latviski, bet viņš at­bild angliski. Ne mazāk slikti ir tas, ka Latvijā dzīvo bērni, kuru vecāki ir aizbraukuši. Un kā viņi augs?...



Jāpanāk lūzums attieks­mē pret cilvēka ekonomisko aktivitāti. Būtiski jāmaina uzņēmējdarbības nosacīju­mi, jāmazina šķēršļi, lai cil­vēks varētu sākt nodarboties ar savu biznesu.



S. Šķesters: Piekrītu, ka aizbraukušo bērni ir nopietns uzdevums valstij. Pats redzu šim jautājumam risinājumu, veidojot internātskolas. Ve­cāki varētu maksāt par bēr­nu dzīvošanu internātskolās, kur par viņiem kārtīgi rūpē­tos. Tagad lielākā problēma ir tā, ka nemācās un klaiņo, jo nav kas kontrolē.



Jālikvidē daudzas insti­tūcijas, kas traucē strādāt uzņēmējiem. Tiem, kuri kri­tizē mūsu lauksaimniecības politiku, varu atbildēt, ka laukos cilvēki tika atbalstīti ar subsīdijām. Zemkopības ministrija ir simts procen­tos izmantojusi Eiropas Sa­vienības strukturālo fondu līdzekļus, un lauku cilvēki ir tos izmantojuši. Citās noza­rēs Eiropas naudas nebūt nav tik veiksmīgi izmantotas.



A. Rugāte: Es nedomā­ju, ka doties peļņā ir laba lieta, taču mūsu mērķis bija, lai arī latviešiem būtu ie­spēja izvēlēties, kur strādāt. Mums jārunā par izglītības kvalitāti. Ne jau visi bija aizbraukuši, kad vēl pirms neilga laika Latvijā trūka darbaspēka. Tad tie, kuri varētu attīstīties un saņemt Eiropas naudas, bija spru­kās, jo nevarēja nodrošināt savai precei pietiekamu kva­litāti – trūka kvalificēta dar­baspēka. Tagad ir prasības pēc jaunām profesijām.





Naudas sadale lauku skolām



S. Šķesters: Lauku sko­lām ir grūti tāpēc, ka darbo­jamies pēc modeļa – nauda seko bērnam. Nekad nebūs salīdzināmas lauku un pilsē­tu skolas, jo pilsētās vienmēr būs lielas klases, bet laukos mazas. Tāpēc būtu jāmaina šis naudas sadales modelis. Taču vienlaikus arī jādomā par skolu optimizēšanu, jo jācenšas saimniekot racio­nālāk.



 



PVN likmes paaugstināša­na grāmatām



A. Rugāte: Jā, tā bija kļūda, ko pieļāvām. Kultūras ministrija tagad gatavo do­kumentu valdībai par PVN likmes pazemināšanu grā­matām. Šo kļūdu atzīstam.



A. Latkovskis: Es balso­ju pret PVN likmes celšanu grāmatām. Pieņemot šo lē­mumu, Godmanim šķita – dzīvē viss notiek kā matemā­tikā, taču pati dzīve parādīja, ka tā nebūt nav. Savukārt gāzei PVN paaugstināja tikai nedaudz, un te jau skaidri re­dzamas lobija izpausmes: jo vairāk tērējam gāzi, jo esam vairāk atkarīgi no Krievijas. Divas nozares – viesnīcu bizness un grāmatniecība – ļoti strauji cieš zaudējumus, un valdībai, visticamāk, būs jāgroza PVN likme. Grā­matniecības nozarē pirmajos trīs mēnešos ir 40 procentu samazinājums. Graujoši! Tas pats attiecas uz viesnīcu biznesu – ja runa ir par lielu skandināvu uzņēmumu pa­sākumiem, tad viņi labāk tos izvēlas rīkot Tallinā.



G. Krasts: Kāpēc gāzei ir 10 procentu PVN, bet, ja pērkat Latvijas malku, tad nodoklis būs 21 procents? Vietējais kurināmais tiek izspiests par labu Krievijas gāzei. Tas ir absurds, ko atkal paši esam radījuši. Eksporta tirgi ir ļoti vāji, tāpēc pirmais mūsu uzdevums ir izspiest no tirgus importu. Un ener­ģētika ir tam vispateicīgākā nozare.



S. Šķesters: PVN likmes varēs mainīt tikai pie bu­džeta grozījumiem, un tad Jaunais laiks varēs pierādīt savus labos nodomus.

/>

/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties