#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Diskutē par Eiropas vēstures muzeja izveidi Briselē
, 2010. gada, 27.augusts

25.augustā ES mājas sarunu istabā notika diskusija par Eiropas vēstures muzeja izveidi Briselē. Latvijas eksperti atzina, ka muzeja koncepcijā un ekspozīcijā svarīgi uzsvērt vienotas Eiropas ideju, akcentējot Eiropas vērtības un tās apvienošanu pēc dzelzs priekškara sabrukšanas. Muzeja izveides gaitā būtu jāpiesaista Baltijas vēsturnieki un eksperti.

Paneļdiskusijas dalībnieki bija Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, politologs Viktors Makarovs, vēsturniece, Okupācijas muzeja pārstāve Ieva Gundare, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece Anita Meinarte, kura ir vienīgā Baltijas valstu pārstāve, kas no 2009.gada maija ir uzaicināta piedalīties muzeja akadēmiskās komitejas darbā. Diskusiju vadīja Antonijs Zunda, LU habilitētais profesors un Valsts Prezidenta padomnieks vēstures jautājumos.

A.Zunda diskusijas ievadā norādīja, ka formulēt 27 dalībvalstu vēsturi 20.gadsimtā ir ļoti ambiciozs un nebūt ne vienkāršs projekts, jo cik valstu, tik viedokļu par to, kā atspoguļot Eiropas raibo vēsturi. "Sniegt objektīvu skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem būs ļoti sarežģīts uzdevums, jo vēsture balstās uz liecībām, kuras veidojuši cilvēki - viņu subjektīvās izjūtas," tā A.Zunda.

A.Meinarte, kas piedalās muzeja akadēmiskās komitejas darbā, uzsvēra, ka muzejs būs ne tikai vēstures ekspozīcija, bet arī zinātnieku tikšanās un darba vieta. Viņa pauda viedokli, ka muzeja izveide ir milzīgs izaicinājums, jo tas tiek veidots praktiski no nulles - ēka Briselē ir izvēlēta līdzās Eiropas Parlamentam, taču tā jāpārbūvē muzeja vajadzībām un ir ļoti daudz jautājumu par eksponātiem - kuri būs pastāvīgi izstādīti, vai būs to rotācija izstādēs? Muzejs pats nodarbosies gan ar eksponātu vākšanu, gan arī tos varēs īslaicīgai ekspozīcijai piedāvāt dalībvalstu muzeji.

S.Kalniete norādīja, ka lai arī muzeja izveides ideja nāk no Eiropas Parlamenta, pašu deputātu vidū valda dažādi viedokļi. Deputātu atbalsts muzejam būs svarīgs balsojumā par budžeta piešķiršanu. Lai veicinātu izpratni, EP ir izveidota deputātu vēstures izlīguma grupa, kuras darbu vada S.Kalniete, un muzejs noteikti būs viens no darba kārtības jautājumiem. Kā uzsvēra deputāte: "Politiķiem nav tiesību iejaukties vēstures izpētē, - politiķiem jāveicina un jāveido apstākļi, lai vēsturnieki varētu strādāt un pētīt, lai varētu izveidotu vienotu konceptuālu izpratni par Eiropas vēsturi. Piemēram, katrs Rietumeiropas skolnieks zina, ka nacisms ir noziegums, bet par totalitārā komunisma noziegumiem vai par notikumiem Eiropas valstīs aiz dzelzs priekškara nav izpratnes - par pretošanās kustībām, disitentismu, Atmodas notikumiem." S.Kalniete pauda uzskatu, ka muzejam būtu jāskaidro šie vēstures aspekti, un šim darbam jābūt sasaistītam ar izglītības darbu, jo tikai tā var savienot divas sabiedriskās domas, kas valda Eiropā par notikumiem 20.gadsimtā.

B.Daukšts, Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka ministrija nav tiešā veidā muzeja izveidē iesaistīta, taču projektu atbalsta, jo tas ir Latvijas interesēs. Viņš arī norādīja uz kļūdām, kas ir muzeja koncepcijas tulkojumā un pēc būtības - nav pieminēts fakts, ka Tautu Savienība par 2.pasaules kara agresoriem atzina četras valstis – nacistisko Vāciju, PSRS, Itāliju un Japānu.

Gan diskusijas dalībnieki, gan eksperti kopumā Eiropas Vēstures muzeja izveidi atzina par ļoti pozitīvu un ambiciozu mērķis. Eksperti secināja, ka jāpievērš lielāka uzmanība muzeja lomai sabiedrības izglītošanā par vēstures jautājumiem un ka proporcionāli muzejā lielāks uzsvars būtu jāliek uz Eiropas vēsturi 20.gadsimtā.

Vērtējot dokumentu „Eiropas Vēstures muzeja koncepcija un pamatprincipi”, eksperti atzina, ka dokuments ir pieņemams un labs, neskatoties uz to, ka koncepcijas izstrādes ekspertu komisijā nebija pieaicināts neviens pārstāvis no Baltijas valstīm. Taču diskusijas gaitā, iesaistoties arī auditorijai, izkristalizējās koncepcijas papildinājumi un precizējami gan par atsevišķiem Eiropas vēsturei nozīmīgiem vēstures faktiem, gan par lietoto terminoloģiju. Eksperti atzina, ka koncepcijā vairāk jāpievēršas Eiropas vērtībām un demokrātijas attīstībai. Bez tam eksperti bija vienisprātis, ka ļoti būtiska ir Baltijas un Austrumeiropas valstu vēstures adekvāta atspoguļošana muzejā, ko vislabāk varētu panākt, iekļaujot vismaz vienu pārstāvi no Baltijas valstīm muzeja izveides ekspertu-speciālistu vēsturnieku darba grupā.

Uzziņai:
Eiropas vēstures muzeju Briselē plānots atklāt 2014.gadā. Muzeja idejas ierosinātājs ir bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings. Eiropas Vēstures muzeja koncepcijā definēts, ka muzejs jāveido kā mūsdienīgs izstāžu, dokumentācijas un informācijas centrs. Tajā jābūt gan pastāvīgajai ekspozīcijai (paredzamā platība — līdz 4000 m2), kas iepazīstinās apmeklētājus ar Eiropas vēsturi, gan arī telpām, kurās izvietot īstermiņa izstādes. (...) Tam jāizskaidro Eiropas vēstures pamataspekti, lai būtu iespējams izprast neseno vēsturi un mūsdienas. (...) Ekspozīcijas ļaus izprast to, ka vienota Eiropa, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, var īstenot kopīgu, mierpilnu sadzīvi progresa virzītā pasaulē. Eiropas Vēstures muzejs rosinās iedzīvotājus plaši iesaistīties apvienotās Eiropas politisko lēmumu pieņemšanā.
(Plašāk: http://www.europarl.europa.eu/meetdocs/2004_2009/documents/dv/745/745721/745721_lv.pdf)

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties