#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Diskutē par inovatīvām iespējām un izaicinājumiem izglītības sistēmā
, 2010. gada, 31.marts

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika diskusija "Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas", kuras laikā tika aktualizētas vairākas mūsdienu izglītības sistēmu potenciālās uzlabošanas iespējas. Arī redakcija aicina Jūs iepazīties ar galvenajām diskusijas tēzēm!

1. Jārada sistēma/ mehānisms, kurš nosaka skolu atbildību par izglītības rezultātiem, efektivitāti. Izvērtējumam jābūt daudzpusīgam un kvalitatīvam. Skolu reitingi varētu būt viens no šādiem mehānismiem, lai gan pret šādiem reitingiem pastāv arī būtiskas iebildes.
  - „Principā tas, ka skolas ir atbildīgas par rezultātiem, ir ļoti svarīgi. Tas veids, kā to dara, ir akreditācijas sistēma vai vēl kāda sistēma, nav būtiski, bet svarīgi ir paturēt to ideju iekšā, ka ir jāsalīdzina līdzīgās skolas ar līdzīgajām.”
  - „Skolotājs principā ir atbildīgs par gala produktu. Viņš pārzina tehnoloģijas, sava priekšmeta metodoloģiju un ir pilnībā vai vismaz ir jābūt kompetentam, par to, cik daudz tehnoloģijas ieviesīs, kādu metodi izmantos. Viņam ir jāpārzina arī bērna psiholoģija.”
  - „Reitingošana parasti skolas baida. Tā nav īsti patīkama procedūra skolām, bet to vajadzētu atstāt, bet salīdzināt skolas līdzīgās ar līdzīgajām, jo nav godīgi salīdzināt ģimnāziju ar skolu, kura ir mikrorajona skola.”
  - „Labāk, lai lasa par manu skolu skolas mājas lapā konkrētu ziņojumu, nekā iet uz sudzibas.lv un meklēt, vai par mani kāds kaut ko ir uzrakstījis. Realitātē tā akreditācijas sistēma ir. To vajag pilnveidot. Pašvērtējums ir pieejams.”

2. Jauno tehnoloģiju ieviešana skolā nevar un nedrīkst būt pašmērķis, bet tikai līdzeklis. Inovācijas izglītību sistēmā ir nevis tehnoloģiju nodrošinājums skolās, bet to izmantojums mācību satura un procesa uzlabošanai
  - „Man nav skaidrs, kāpēc tehnoloģijas vispār izvirza par mērķi? Tas ir tikai līdzeklis. Mērķi skolām ir pavisam citi. Lai tos sasniegtu, tehnoloģijas ir ļoti svarīgas. Tas ir tikai viens aspekts.”
  - „Kādi pašreiz ir izglītības mērķi? Tikko tika noformulēts arī stratēģiskais mērķis, kāds mums ir - par radošumu ir runa. Tad runāsim par šīm te radošajām izglītības satura daļām. Tehnoloģijas ir jāattīsta pilnā komplektā ar visu, kas nāk līdzi, ieskaitot kursus un mācību programmas.”
  - „Mums ir jāatceļ vispār diskusijas par to, vai tehnoloģijas ir labas vai sliktas. Ja mēs dodam bērniem tehnoloģijas, uzdodot jautājumu, vai tās uzlabos bērnu sekmes vai nē, tad tas ir idiotisks jautājums, jo atbilde uz to ir nē. Jo jautājums ir par to, ko ar to tehnoloģiju dara.”
  - „Ja būs tehnoloģijas skolā, tad bērni nemācīsies runāt? Ja viņi sēž un tikai klausās, tad iemācās sadarbības prasmes? Nē! Ir jāskatās, ko ar tehnoloģijām dara, un tad arī var citā gaismā skatīties uz to, kā var bērniem un skolotājiem palīdzēt saprast, kā tehnoloģijas var produktīvi izmantot.”

3. Lielākas pilnvaras un izlemšanas tiesības būtu piešķiramas skolotājiem „uz vietas” skolās – izglītības sistēma jādecentralizē vairāk.
  - „Vajag vairāk uzticēties skolotājiem. Ja ir švaki standarti, tad ir jāpārtaisa tos, bet skolotājam ir jābūt tam, kas šo stundu vada, pārzina, pārvalda un beigu galā atbild par to stundu.”
4. Jāizstrādā metodiskie materiāli jauno tehnoloģiju izmantojumam izglītības procesā, kuros definētu tehnoloģiju izmantošanas principus. Svarīgs nosacījums – lai tehnoloģijas netiktu izmantotas tikai demonstrēšanai, bet arī iesaistīšanai, līdzdalībai.
  - „Ir svarīgi nodrošināt skolotājus ar šīm metodoloģijām, kā vadīt stundas, izmantojot digitālos mācību līdzekļus. Nevis tehnoloģijas kā tādas, bet visu līdzekļu kopumu, kas ir saturs, datori, projektors, tāfele un viss kopā.”
  - „Tad ikdienā stundās nebūtu PowerPoint karaoke, kur lasa visu, bet būs instrumenti, kur viņiem ir jāiesaistās un jāpilda uzdevumi. Tas ko bērni grib. Viņi jau vēlas to iesaisti. Aizmigt pie prezentācijas jau ir ļoti ērti.”

5. Mācību standartiem būtu jābūt elastīgiem un spējīgiem reaģēt uz aktuālām izmaiņām darba tirgū, stratēģiskās attīstības aspektā u.tml. Mainoties ārējai situācijai, būtu jārevidē un jāpārskata operatīvi arī mācību saturs un standarti. Viens no risinājumiem – zināšanu ‘kodolu’ noteikti centralizēti, bet papildinošo, mainīgo saturu ļaut izstrādāt un definēt katrā skolā individuāli.
  - „Standarts jau nav nekas akmenī iecirsts, ko nevar mainīt. Tas tagad ir ielikts MK līmenī un daudzi saka, ka tos nevar izmainīt. Pirmkārt, to vajag dabūt laukā atpakaļ uz Vaļņu ielu un ik pa laikam ir jāpārskata tas standarts, bet to var izdarīt nevis ministrijas ierēdņi, bet augstskolu fiziķi vai praktiķi.”
  - „Tam jābūt attīstības procesā, jo mēs nevaram zināt, ko vajadzēs mācīt nākošajā vai aiznākošajā gadā. Tā tomēr ir mainīga vide.”
  - „Ir lietas, kuras mēs varam izcelt. Viņas var palikt standartā apakšā un saskaldīt, bet par tām lielajām lietām un prasmēm būtu visiem skolotājiem jābūt atbildīgiem neatkarīgi no priekšmeta.”
  - „Es personīgi esmu decentralizācijas piekritējs. Es uzskatu, ka zemāk pieņemts lēmums ir kvalitatīvāks. Zemākā daļa ir jānodrošina ar resursiem, lai savus lēmumus var pildīt. Es stipri šaubos par lielajiem projektiem kā pareizajiem lēmumiem.”

6. Mācību materiālu un mācību standartu izstrādē plašāk būtu iesaistāmi arī skolotāji. Šī uzdevuma atrisināšanai jaunās tehnoloģijas dod efektīvas iespējas.
  - „Latvietis latvietim latvietis. Ja es personīgi neesmu piedalījusies šajā izstrādē, tad es automātiski uzskatu, ka tas neder. Un te nāk šīs informācijas tehnoloģijas. Atsūtiet uz skolu manam fiziķim jautājumu un viņš atzīmēs, ko vajag, ko nevajag. Tas nav grūti. Un var elementāri saskaitīt atbildes, ko vajag, ko nevajag. Un fiziķi nevarēs teikt, ka viņi savu pirkstu nav pielikuši. Ja nebūs, tad pats vainīgs.”
7. Mācību saturā plašāk jāiekļauj prasmes un kompetences, kas nepieciešamas ikdienā, darba tirgū. Teorētiskais mācību saturs jāpapildina un jābalsta stratēģiski svarīgākajās kompetencēs un prasmēs. Būtu nepieciešama plašāka diskusija par šīm stratēģiski nozīmīgākajām kompetencēm, kuras jāintegrē mācību saturā un procesā.
- „Radošums, tehnoloģiju kompetence ir īpaši aktuālas šobrīd. Tās ir jāizceļ pāri kopējām prasmēm, kuras ir integrējamas visos priekšmetos, jo risinājums jau nav, iebliezt vēl desmit jaunus priekšmetus.”
  - „Varētu būt, ka viena pieeja ir izcelt kādas 5-7 ļoti būtiskas kompetences – sadarbības prasme, radošums, tehnoloģiju kompetence utt. Domāju, ka ir kādas 50 versijas šādām listēm, kuras ir valsts līmenī, kuras mēs izglītībā gribam panākt. Te ir jautājums, kā katrs skolotājs savā stundā to īsteno un novērtē. Diskusija par to valsts līmenī ir vajadzīga.”

8. Plašāk būtu jāizmanto dažādas inovatīvas pieejas tehnoloģiju nodrošinājumā – ja nav iespējams nodrošināt visas nepieciešamās tehnoloģijas visās skolās un visās klasēs, tad veidot mobilās mācību klases, mobilās mācību laboratorijas u.tml., kuras varētu izmantot vairākas skolas vienā reģionā vai novadā.
  - „Mobilās klases, kad var iebraukt klasēs, kad ir vajadzība, nevis sataisīt divus kabinetus.”
9. Mācību saturs jāveido vairāk praktisks, sasaistot pasniegtās teorētiskās zināšanas ar praktisku to izmantošanu.
  - „Kā bērnam var pastāstīt par kaut ko, ja viņš to reāli neredz? Nav praktiskās darbības. Kamēr nav šo mikroskopu, kurš viens maksā 150 latus. Kura skola to var atļauties?”
10. Liela un izšķiroša loma mācību satura un procesa kvalitātē ir tieši pedagogiem. Nereti pedagogi paši nav ieinteresēti un aktīvi mācību satura izstrādē un izmanto standartizētus materiālus. Nepieciešama arī pedagogu apmācība un pašiniciatīva.
  - „Man ir aizdomas, ka Latvijā ir kāds pārpratums. Nosaukumu „mācību vai izglītības saturs” skolotāji uztver kā mācību grāmatas saturu, nevis kompetences, par radošumu nerunājot. Viņš māca to grāmatas saturu un stāsta, kas pat nav izglītības likumā paredzēts, ka skolotājam ir jāstāsta stundā. Viņam ir jāvada izglītošanas process.”
  - „1995. gadā no obligātajām programmām pārgāja uz pašu veidotām programmām. Bet liela daļa skolotāju to vispār nav pamanījuši.”
  - „Viņi turas pie grāmatām un lasa tekstu.”
  - „Lielākais bubulis, no kā baidās, ir, ja kaut ko jaunu pamēģinās, tad mūs par to sodīs.”

11. Skolām būtu jāpiesaista lielāki papildus finansējuma resursi, lai nodrošinātu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, apmācību kursiem pedagogiem u.tml. Centralizētais finansējums skolotāju algām nevar būt vienīgais izglītības kvalitātes nodrošinājuma avots.
  - „Izglītības procesu nevar finansēt tikai ar plikām skolotāju algām. Ir vajadzīgs ievērojams daudzums citu resursu klāt, kas ir vairāk nekā viena nobružājusies grāmata bibliotēkā. Ir dažādas lietas, tai skaitā Microsoft, bet kur lai to dabū? Vai tie ir uzņēmēji vai kas, bet šādu materiālu iegāde ir ļoti svarīga. Nepietiek pliku skolotāju nolikt klases priekšā. Tai naudai, vienalga kādā veidā tā tiek skaitīta vai pārdalīta, ir jānonāk līdz skolai, kur lemj, kā to tērēt.”
12. Jāveic izglītības sistēmas decentralizācija – lielāka autonomija jāpiešķir skolām gan finansējuma apsaimniekošanā, gan satura un metodiku izstrādē.
  - „Es domāju, ka pašreiz valsts ir pārsātinājusi programmu ar prasībām. Valstij vajadzētu mazākas prasības, līdz ar to mazāki izdevumi būtu un ietaupītais tiktu skolām, kurām trūkst līdzekļu, bet pārējām skolām ļaut pašām saimniekot.”
13. Trūkst stratēģiska valsts ‘pasūtījuma’ izglītības sistēmai – nav definēti stratēģiskie attīstības mērķi, nosakot, kādas kompetences un prasmes iekļaujamas mācību saturā un procesā.
  - „Nav valsts pasūtījuma, ko no skolām vēlas dabūt gatavu. Vai vēlas mājsaimnieces vai fiziķus un ķīmiķus?”

 

Informācija sagatavota pēc "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas" materiāliem

Foto: Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas" materiāliem

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties