#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eksperti: starptautiskais aizdevums bija nepieciešams, tagad tēriņi jāpieskaņo ienākumiem
, 2010. gada, 13.septembris

Eksperti, Eiropas Savienības mājā diskutējot par „Latviju bez starptautiskā aizdevuma” norādīja, ka Latvijai pirms diviem gadiem Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtais aizdevums bija vienīgā izeja, lai izdzīvotu ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Kā norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, 2008. gada nogalē Valsts kasē nauda bija trīs mēnešiem un bez starptautiskās programmas pērn budžets būtu jāsamazina nevis par 500 milj. latu, bet gan 1,6 miljardiem latu.

Tomēr esot jāapzinās, ka tas bija svarīgs, bet savā ziņā īslaicīgs „drošības spilvens”. Šobrīd nopietni jāstrādā pie ekonomikas stimulēšanas, lai samazinātu ārējo parādu un veicinātu investīciju piesaisti.

Starptautiskais aizdevums – izšķirošs

Ekspertu diskusijā piedalījās arī Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis, žurnālists Pauls Raudseps un ekonomists Jānis Ošlejs. Kā diskusijā norādīja V. Dombrovskis, ekonomisko krīzi izraisīja kredītu un nekustamo īpašumu burbulis, kas veicināja kopējo, nominālo algu kāpumu par 50% 2006. un 2007. gadā, kam nebija nekāda sakara ar produktivitātes pieaugumu un tas nebija ilgtspējīgi.

Turpina V. Dombrovskis
: „Rezultātā algu un cenu līmenis bija pārāk augsts, kas savukārt nozīmē konkurētspējas zudumu gan ārējos tirgos, gan iekšējā. Ja Amerikas krīze neizraisītu Parex bankas krīzi, Latvijā tik un tā būtu „mini krīze”. Jebkurā gadījumā tajā brīdī aizņemties bija ļoti grūti, līdz ar to SVF bija vienīgā izeja.”

Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs uzsver, ka starptautiskie aizdevēji bija kā glābiņš, lai cilvēki nebūtu ielās
: „SVF un EK neko neuzspiež, tas ir mīts. Latvija uzrakstīja programmu, par kuru abas puses vienojās, un tajā nebija SVF vai EK diktāta. Ja saka, ka programmu vajag pārtraukt, tas nozīmē, ka Latvijai vajag pārtraukt programmu pašai ar sevi. Latvija katru dienu notērē 3,5 milj. latu nenopelnītas naudas. Ja nebūtu aizdevuma, tad budžeta deficīts pērn nebūtu jāsamazina par 400 vai 500 milj. latu, bet gan par 1,6 miljardiem. Aizņemšanās procenti Latvijai bija 3,25 % gadā, salīdzinot ar 9,6%, par kādiem finanšu tirgū aizņēmās Lietuva. Reti kuram ir šaubas par to, ka mēs esam laimīgi, ka mums bija šis drošības spilvens.

Ekonomists J. Ošlejs norāda: „Tajā laikā mums bija vajadzīgs papildu kredīts, tomēr gribu vērst uzmanību uz vārdu „kredīts”. Tas nozīmē, ka nauda tiek aizdota uz noteiktu laiku, ar procentiem. Kredītam ir divi izlietošanas veidi - iztērēt vai ieguldīt. SVF mums aizdots uz brīdi, līdz ar to mums jāparāda, ka Latvijas ekonomika ir ilgtspējīga; jāatbild, kā panākt ekonomisko izaugsmi.

Tikmēr žurnālists Pauls Raudseps runā par sabiedrība uzticības krīzi, kas sākusies tad, kad iedzīvotāju algas kāpušas pat par 50%: „Mums ir pārklājušās divas krīzes: ekonomikas un uzticības krīze. Cilvēki zaudēja uzticību valdībai, kas viņiem deva milzīgu labklājības pieaugumu. Lai arī naudas bija vairāk, korupcijas skandāli ietekmēja uzticības līmeni. Uzticības trūkuma dēļ cilvēki nebija gatavi uzklausīt politiķus. No vienas puses dzirdam, ka cilvēki sūdzas, kāpēc aizdevums bija vajadzīgs? Savukārt no otras puses – kāpēc mēs griežam budžetu? Tās ir pretrunas, kas, manuprāt, radušās tādēļ, ka cilvēki neuzticas politikai, kas tiek realizēta; jebkurš arguments ir labs, lai pateiktu, ka viņi (politiķi) ir nekompetenti vai savtīgi.

Svarīgākais – mazināt ārējo parādu un stimulēt ekonomiku

Diskutējot par tālāko, eksperti bija vienisprātis, ka svarīgākā ir ekonomikas atveseļošana un attīstība.

Tas, ko mums nozīmēs dzīve bez starptautiskā aizdevuma, būs atkarīgs no tā, cik ātrā laikā mēs būsim spējīgi konsolidēt savu ārējo parādu. Lai tas vairs neaugtu un investori būtu pārliecināti, ka Latvijai var aizdot naudu. Es neredzu citu izeju, kā vien konsolidēt budžetu. Dzīvot atbilstoši saviem ienākumiem - jo ātrāk, jo labāk. Viena no mana domstarpība ar oficiālo kursu ir tāda, ka es uzskatu, ka iekšējā devalvācija ir kļūda. Jo sekas tam ir pārāk augsts bezdarba līmenis, pārāk lēna ekonomikas atkopšanās un pārāk liela migrācija. Jāatceras, ka starptautiskais aizdevums nav domāts attīstībai. Tas finansē īstermiņa grūtības. Ja nepieciešama nauda, jāapgūst ES struktūrfondi. Jāpatur prātā, ka mēs runājam par budžeta konsolidāciju 5,5% no IKP apmērā nākamo divu gadu laikā,” uzsver V. Dombrovskis.

Savukārt I. Rimšēvičs norāda, ka, lai arī drošības spilvens bija vajadzīgs, esam ar to aizrāvušies: „Drošības spilvens ir bijis par mīkstu. Domājam, ka situācija turpināsies bezgalīgi. Tomēr ārējais parāds pieaug – gadā maksājam 270 miljonus par parāda apkalpošanu, ko varējām tērēt lietderīgāk. Vēršu uzmanību uz to, cik svarīgi ir šobrīd izmantot aizdevumu, kas ļauj griezt pakāpeniski, bet diemžēl pavisam negriezt nevar. Lai arī šobrīd visiem liekas, ka ejam ārā no krīzes, ekonomikas atkopšanās ir ļoti trausla. Ja valdība, zinot, ka nodokļu celšana ir Latvijas ekonomikas kapracis, cels nodokļus, tad viss, par ko runājam, ir vējā. Augs bezdarbs, ārējais parāds, cenas, inflācija. Ir vēl vesela virkne pozīciju valsts budžetā, kur varētu mazināt nepamatotos izdevumus un optimizēt izdevumu struktūru.

J. Ošlejs norāda uz eksporta stimulēšanu un rūpniecības atjaunošanu: „Latvijas Bankas rosinātā programma SVF aizdevuma ietvaros paredz tālāku budžeta griešanu, iznīcinot sociālo spilvenu un ilgtspēju izglītībā, zinātnē un infrastruktūrā, budžeta sabalansēšanas vārdā. Tikmēr ekonomikas galvenās problēmas ir pilnīgi citas: Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk lielas problēmas norēķināties par saviem kredītiem, pārāk liels bezdarbs un mazattīstīta ekonomika. Mums jāmazina privāto kredītu slogs, vienlaikus ieguldot naudu attīstībā, lai radītu sekmīgas rūpnīcas un līdz ar to darba vietas un ienākumus, kas ļautu nomaksāt banku kredītus. SVF programmas līdzekļus tieši nedrīkst ieguldīt attīstībā, tie paredzēti tikai lai mēs spētu norēķināties ar ārvalstu kreditoriem. Tomēr SVF programma var kalpot kā garants manis rosinātajam Latvijas Izaugsmes plānam, kas radītu savus līdzekļus, savu naudu, kuru investējot varam panākt valsts strauju augšupeju un, kuru gudri pielietojot, varam arī būtiski mazināt pārlieko privāto kredītu slogu, vienlaikus uzlabojot banku sektora stāvokli.
Budžetu, protams, var sabalansēt to mazinot, bet var arī panākt līdzsvaru, palielinot ienākumus. Nauda ir jāinvestē, lai mēs varam ilgtermiņā attīstīties. Tikai tad SVF un EK aizdevums var kļūt par ilgtspējas attīstības pamatu
.”

Uzziņai:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā jau kopš 2006.gada piedāvā sabiedrībai dialogu par Latvijai Eiropas Savienībā nozīmīgām tēmām neformālā gaisotnē, kas apvienotas sarunu ciklā Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases.
2009.gadā sarunu cikla ietvaros norisinājās 7 diskusijas Rīgā, kā arī 9 diskusijas Latvijas reģionos.

Diskusiju cikla aktivitātēm iespējams sekot arī:
http://twitter.com/eiropa
http://ec.europa.eu/index_lv.htm

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties