#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Iedzīvotāji alkst sociāla taisnīguma
, 2009. gada, 28.oktobris

23.oktobrī Kandavā 8. grāmatu svētku bagātīgās programmas ietvaros notika Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un "Latvijas Avīzes" rīkotā politiskā diskusija "Nodokļu sistēmas izmaiņas Latvijā – ES ietekme".

Kandavas diskusija pieda­lījās 9. Saeimas deputāti – Baiba Rivža(ZZS) un Atis Slakteris(TP), apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš un Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieks Juris Stinka. Sarunu vadīja laikraksta "Latvijas Avīze" galvenās redaktores vietniece Monika Zīle.

Par dārgu, nevis lielu māju
 
– Mājokļa nodokļa jautājums šobrīd ir visaktuālākais. Lūdzu, izskaidrojiet, ko tas nozīmē lauku ļaudīm, kuriem nav greznu un dārgu māju!
A. Slakteris: – Latvija ir zemu nodokļu valsts, lai gan mums pašiem šķiet, ka jāmaksā daudz. Ar tik zemiem nodokļiem, kādi ir mūsu valstī, nevaram atļauties sniegt tos pakalpojumus, kurus iedzīvotāji gribētu saņemt. Tā ir valdības neizdarība, ka dzīvojamās platības nodoklis līdz šim nebija ieviests. Šis nodoklis ir vajadzīgs, lai būtu nauda valsts un pašvaldību iecerēto programmu realizēšanai. Nodoklim jābūt saprātīgam un vērstam uz to, lai cilvēki izvēlētos sev atbilstošu mītni, lai nepirktu un nebūvētu liekas dzīvojamās platības. Sabiedrībai ilgtermiņā jādzīvo saprātīgi.
 
Arguments, ka lielāks nodoklis jāuzliek lielo māju īpašniekiem, neder, jo tieši laukos ir pamatīgas un senas mājas ar milzīgām platībām, kur nebūt nedzīvo bagātnieki. Ja nodokli ievieš šobrīd, tam jābūt vienkārši administrējamam, ar vienādu un zemu likmi. Lielākais nodoklis būs tajās vietās, kur ir vērtīga zeme, piemēram, Jūrmalā. Diemžēl cietīs šo vietu pamatiedzīvotāji, kuri nav vainīgi, ka krievu miljonāri viņiem blakus nopirkuši mājas, kas palielina arī viņu īpašumu vērtību. Ja kādam būs objektīvas problēmas šo nodokli samaksāt, pašvaldībām ir tiesības to būtiski samazināt.
 
Tie, kuri interesējas par šo nodokli, interneta vietnē www.kadastrs.lv var apskatīt sava īpašuma vērtību. Nodoklis nebūs augsts. Taču ieviešot, protams, atklāsies arī taisnīguma un netaisnīguma momenti un gada laikā mums būs iespēja to labot.
 
B. Rivža: – Starptautiskais valūtas fonds uzskata, ka esam nelielu nodokļu valsts. Ja rēķina nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, tad mums tie ir 30,5 procenti, Eiropā vidēji 40. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā ir augstāks uzņēmumu ienākuma nodoklis – 20 procenti, pie mums – tikai 15. Ja paskatāmies nodokļu struktūru, tad Latvijā augstas likmes attiecas tieši uz darbaspēku – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis.
 
Mums nav izstrādāta ar kapitālu saistītā daļa. Tie ir uzkrājumi bankās, dividendes, ienākumi no vērtspapīriem un ienākumi no nekustamā īpašuma. Tagad valdība ir lēmusi, ka turpmāk būs arī kapitāla pieauguma nodoklis. Tas skars tikai turīgākos cilvēkus, kuriem ir ienākumi no uzņēmumiem un noguldījumiem bankās. Dzīvokļi un mājas ir mums visiem, un tāpēc tika apskatīti dažādi šā nodokļa modeļi. Valdība palikusi pie mazākā nodokļa mājoklim – tas ir 0,1 procents no kadastrālās vērtības.
 
G. Bērziņš: – Mūsu apvienības pozīcija ir citāda, un to esam pauduši jau kopš 2006. gada, kad piedāvājām šāda nodokļa ieviešanu. Toreiz tā būtu bijusi daudz mazāk sāpīga visiem iedzīvotājiem. Mēs uzskatām, ka jāveido progresīvā likme: lai tie, kuriem pieder greznas mājas un īpašumi, par kuriem, iespējams, nodokļi nav maksāti, mājokļa nodoklis būtu krietni lielāks. Sākotnēji mūsu priekšlikums bija noteikt neapliekamo kadastrālo vērtību – 25 tūkstošus latu. Iepazīstoties ar Valsts zemes dienesta datiem, sapratām, ka šis slieksnis varētu būt koriģējams, jo 60 procentiem Latvijas dzīvokļu kadastrālā vērtība ir zem 10 tūkstošiem latu.
 
A. Slakteris: – Tagad Bērziņa kungs ierosināja tādu principu, lai man šis nodoklis nebūtu jāmaksā – dzīvoju Līvānu tipa mājā ārpus Rīgas, un tās kadastra vērtība ir 14 000 latu. Taču uzskatu, ka man nodoklis ir jāmaksā, jo saņemu arī diezgan labu algu. Ne jau mājas platība nosaka īpašnieka ienākumu apjomu. Daudziem latviešiem ar zemu pārticības līmeni ir lielas dzimtas mājas.
 
J. Stinka: – Pašvaldības nekustamā īpašuma nodokli var samazināt pat par 90 procentiem, jo uz vietas redz un var izvērtēt situāciju. SVSVF esam solījuši, ka ieviesīsim apdzīvojamās platības nodokli ar pusprocenta likmi, bet politiskās vienošanās rezultātā tas samazināts līdz 0,1 un tiešām būs neliels. Ieviest pavisam sociāli taisnīgu nodokli traucē sarežģītā administrēšana – VID nevarēs izkontrolēt.
 
B. Rivža: – Piemēram, ja mājas vērtība ir 10 tūkstoši latu, tad ar šo likmi gadā nodoklis sanāk 10 lati.
 
A. Slakteris: – Jāievieš šī vienkāršā sistēma, lai varam saprast: kas ir maksātājs un kur tas atrodas. Ja to visu sarežģīsim, tad, visticamāk, neieviesīsim neko.
 
Nekrist galējībās
 
– Kāpēc cilvēkam nav jāmaksā sociālais nodoklis no visiem ieņēmumiem, ja tie ir ļoti lieli?
 
A. Slakteris: – Nodoklis nav sods. Turklāt šāda norma Latvijā pērn tika atcelta, kaut pasaulē šāds ierobežojums ir ierasta prakse. Kāpēc šādi griesti vajadzīgi? Arī šie lielo algu pelnītāji var kļūt par bezdarbniekiem un tad viņi pabalstos vien saņemtu vairākus tūkstošus latu. Tas budžetam būtu liels slogs.
 
– Ar mājokļa nodokli sanāk, ka turpmāk maksāšu par to, par ko jau vienreiz nodokli esmu samaksājis. Vai tas tiek darīts tāpēc, lai citiem nodokļiem nebūtu jāpalielina likme?
 
A. Slakteris: – Ar nodokļiem jāapliek patēriņš. Ja kāds grib lielu, greznu māju, tad viņš par to maksā. Ja ir šāds nodoklis, tad, būvējot māju, katrs var aizdomāties – vai tiešām man vajag tik lielu? Es nenožēloju, ka man ir 98 kvadrātmetrus liela māja, man ar to pietiek. Abi bērni ir izauguši, un man ar sievu šī māja ir pilnīgi pietiekama.
 
Manā pagastā kāds būvēja ļoti lielu māju, tagad nevar ne pabeigt, ne pārdot, jo nevienam tik plašas telpas nevajag. Bagātajos dzīves gados cilvēki ir iekrituši galējībās. Normāli ir par to maksāt: gribi braukt ar dārgu un jaudīgu mašīnu – maksā nodokli, gribi dzert dārgu konjaku – maksā nodokli, gribi smēķēt – maksā nodokli. Ar nodokļiem jāapliek pārmērīgs patēriņš un cilvēku netikumi.
 
G. Bērziņš: – Nekustamā īpašuma nodokļa filozofija ir balstīta uz to, ka šī nauda nonāk pašvaldību budžetos. Ja mēs uzbūvējam māju, tas nenozīmē, ka mums nevajag elektrību vai labu ceļu gar māju. Tieši infrastruktūras sakārtošanā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda.
 
– Pirms dividenžu izmaksas jau samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis. Vai kapitāla nodoklis nebūs dubultā aplikšana?
 
J. Stinka: – Zināmā mērā noteikti. Tomēr, skatoties kopumā, uzņēmējs par savu peļņu maksā tikai 15 procentu nodokli. Strādājot algotu darbu, darba ņēmējs maksā 23 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli un veic arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpēc dividendes tiks apliktas ar 10 procentu nodokli, kas kopumā veidos 25 procentus. Līdz ar to nodokļu
slogs uzņēmējam un algotam darbiniekam būs līdzvērtīgs.
 
Vai pie visa vainojams "Parex"?
 
– Citās valstīs ir lielāki nodokļi un pretim saņem labu veselības aprūpi, pensijas, sociālās garantijas. Mums paaugstina nodokļus, bet slimnīcas slēdz ciet! Kur tad ir rezultāts?
 
B. Rivža: – Krīzes situācijā mums jāiztiek ar nopelnīto. Tautsaimniecības samazinājums mums nav lielāks kā citās valstīs, bet krīzes saasinājumu ir radījusi "Parex banka". Līdz ar to gandrīz miljards latu ieguldīts bankas glābšanā.
 
– Slaktera kungs, pirms glābāt banku, varbūt vajadzēja domāt, ko tas maksās vienkāršajiem cilvēkiem. Kāpēc jūs, būdams finanšu ministrs, pieļāvāt, ka Krasovickis un Kargins saņem milzīgus procentus no noguldījumiem?
 
A. Slakteris: – Finanšu krīze nav sasaistīta tikai ar šo banku. Latvijas nodokļu ieņēmumi strauji samazinājās, bet mūsu lielā problēma ir tā, ka latviešu tauta – visi valsts iedzīvotāji – ir aizņēmušies nenormāli daudz naudas tieši patēriņam. To katrs ir aizņēmies privāti. Gan mani, gan jūsu radinieki ir nopirkuši dārgas mašīnas un tagad mēģina pārdot par lētu naudu. Mēs nevaram par to nerunāt.
Protams, "Parex banka" iesita Latvijas valstij pa kājām, taču, ja mēs to nebūtu izglābuši, "Bankas Baltija" krīze būtu tikai patīkamas atmiņas… Mums palīdzēja pasaules labākie eksperti, un izdarījām labu darbu, banku glābdami. Es šajā bankā nekad neesmu turējis nevienu latu, un tāpēc man nekad nav bijusi personīga ieinteresētība.
 
Šīs lietas nevar vienkāršot. Nedomāju, ka pret "Parex bankas" bijušajiem akcionāriem jums un man ir kādas simpātijas, drīzāk gan otrādi. Bankas akcionāriem maksā procentus par noguldīto naudu, tāpat kā jebkuram noguldītājam. Viņi sev bija uzlikuši labu likmi. Kad tā mainīsies, viņi saņems mazāk.
 
Kad tas viss notika, man tīri cilvēciski gribējās, lai tā banka iet pa burbuli ar visiem akcionāriem. Taču, ja šo sistēmisko banku neizglābtu, sekas būtu daudz smagākas. Arī latviešu noguldītāji izņēma naudu, pasliktinot bankas stāvokli.
 
– Kāpēc netiek ieviests progresīvais ienākuma nodoklis?
 
B. Rivža: – Ekonomistu viedokļi par to ir atšķirīgi. Vieni saka: šobrīd, kad lieli ienākumi tikai nedaudziem cilvēkiem, tas neko daudz valsts budžetā neienesīs. No sabiedrības viedokļa raugoties – pilnīgi piekrītu, ka visiem būtu valsts glābšanā jāpiedalās vienlīdzīgi un tam būtu vairāk sociāla nozīme nekā ekonomiska. ZZS valdē nolēmām – ja šādu priekšlikumu valdība izteiktu, mēs to atbalstītu.
 
Jāvairo darba vietas
 
– Netrūkst hronisku bezdarbnieku, kuriem pie mājas stāv divi džipi. Tas nozīmē, ka cilvēki pelna un nemaksā nodokļus. Kas notiek Valsts ieņēmumu dienestā, un vai šie jaunie nodokļi arī tiks iekasēti?
 
J. Stinka: – VID arī ir grūti laiki, pēdējā gadā tā finansējums ir samazinājies par 40 procentiem, un dienests strādā četras dienas nedēļā. Bet darīsim visu, lai nodokļu iekasēšana uzlabotos.
 
G. Bērziņš: – Ir skumji skatīties uz finanšu ministra un VID vadības strīdu. Bet nodokļu maksāšana atkarīga tikai no mums katra paša. Vai iepērkoties vienmēr paprasām čeku? Ja to neizdarām, tad skaidrs, ka šī nauda aizgājusi garām valsts budžetam un arī garām jūsu vecāku pensijai un jūsu algām. Pēdējos gados VID darbs ir uzlabojies, bet mums daudz kas ir darāms birokrātisko šķēršļu novēršanā.
Uzņēmēji labi zina – lai reģistrētos par PVN maksātāju, jāgaida divas nedēļas. Iespējams, mazajiem komersantiem arī nevajadzētu milzīgas un sarežģītas atskaites.
 
– Kāpēc pārējiem, kuriem samazina finansējumu, piemēram, skolotājiem, jāstrādā piecas dienas?
 
J. Stinka: – Tāds bija VID risinājums, taču viņi samazināja arī darbinieku skaitu. Tas bija vienīgais veids, kā viņi šo gadu varēja nostrādāt līdz galam. Valdība ir piešķīrusi papildu līdzekļus, un nākamgad dienests strādās pilnu darba nedēļu, bet, neskatoties uz to, joprojām samazinās darbinieku skaitu.
 
– Varbūt būtiskāk ir vairot darba vietas, nevis tās mazināt un kuplināt bezdarbnieku rindas?
 
A. Slakteris: – Jums taisnība. Arī visa valdības programma vērsta uz to, lai radītu jaunas darba vietas. Eksporta tirgi lēnām atgūstas, un mūsu darbaspēks ir kļuvis lētāks. Taču jaušami kaut kas sāks uzlaboties tikai 2010. gada otrajā pusē.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties