#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Jāizmanto ES nauda un jāmazina birokrātija
, 2009. gada, 03.jūnijs

Kuldīgā pēdējā skolas dienā, 29.maijā, kopā ar grāmatu svētkiem norisinājās politiskā diskusija. Šoreiz "Latvijas Avīzes" un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rosinātās sarunas temats bija "Kā Eiropas Savienības fondu nauda palīdz ekonomiskā apsīkuma apstākļos".

Diskusijā piedalījās Eiroparlamenta deputāti Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība), Rihards Pīks (Tautas partija), Guntars Krasts ("Libertas Latvija") un "Sabiedrības citai politikai" pārstāvis Valdis Krastiņš. Diskusiju vadīja "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietniece Monika Zīle.

Turīgākie dalās ar nabadzīgākajiem
R. Pīks: – Kad runājām par Latvijas ieguvumiem pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, pirmkārt, jāmin dažādās brīvības un iespējas, ko saņemam un izjūtam. ES pamatprincips ir solidaritāte – turīgākās valstis dalās ar nabadzīgākajām. Šobrīd redzam, ka grūtības ir daudzām, tomēr vecajās Eiropas zemēs ir uzkrājumi, kurus tās var ieplūdināt ekonomikas un banku stabilizēšanā. Latvijai diemžēl nav, tāpēc nākas lūgt un saņemt starptautisko finanšu palīdzību. Viens no priekšnoteikumiem tās saņemšanai – pilnībā jāapgūst pieejamie fondu līdzekļi. Tā ir nauda, kuru mums dod bez procentiem, arī jāatmaksā nebūs. Tikai jānodrošina līdzmaksājums.

V. Krastiņš: – Eiropas naudu apgūstot, liela vērtība ir projektiem. Diemžēl ir nepieciešams pārāk daudz pavadošo dokumentu, lai naudu saņemtu un sāktu projektu īstenot. Uzņēmēji, kuri vēlas šo naudu apgūt, atzīst, ka birokrātiskais slogs ir ļoti liels. Mēs paši liekam nevajadzīgus šķēršļus Eiropas fondu naudas ceļā, un tieši šajā virzienā daudz būs jāstrādā mūsu Eiroparlamenta deputātiem. Taču darāmā pietiek arī tepat Latvijā. Ir Kohēzijas fonds, struktūrfondi, Lauku attīstības fonds, Reģionālās attīstības fonds un vēl citi, kurus jāiemācās lietderīgi izmantot.

Ja runājam par Eiroparlamenta jauno sasaukumu, tur būs jānodarbojas ar pašu būtiskāko lietu – nodarbinātības problēmas risināšanu. Tāpēc būs jāmaina noteikumi šo fondu izmantošanai. Neskatoties uz to, ka no Latvijas ievēlēsim tikai astoņus deputātus, es domāju, ka viņi fondu izmantošanas jautājumā atradīs sev domubiedrus. Bezdarba problēma skar daudzas valstis. Jaunajam parlamentam būs jāpieņem ES budžets. Tajā nāksies iestrādāt arī skaidrākus fondu līdzekļu izmantošanas noteikumus.

Latvijas deputātiem Eiroparlamentā būs daudz nopietnāk jācīnās par Latvijas lauksaimniecību – jāpanāk taisnīgāks līdzekļu sadalījums. Bet trešais svarīgākais virziens Eiroparlamentā būs vienotas energopolitikas veidošana – ir jāgādā par to, lai arī Latvijā pārietu uz vietējo resursu izmantošanu. Atkarība no Krievijas gāzes ir jāmazina pēc iespējas ātrāk.

Apgrūtina birokrātijas labirinti

I. Vaidere: – Eiropas struktūrfondi ir vienīgais līdzekļu avots, ko Latvija var saņemt savas ekonomikas stimulēšanai. Turklāt saņemt kā grantu, nevis aizdevumu. No 2004. līdz 2008. gadam Latvija ES budžetā ir iemaksājusi 542 miljonus latu, saņēmusi – 1,5 miljardus. No struktūrfondiem Latvijā ieplūduši vairāk nekā 400 miljoni, no Kohēzijas fonda – pāri par 312 miljoniem, bet no Lauksaimniecības attīstības un garantiju fonda – vairāk nekā 199 miljoni latu.

Struktūrfondi papildina tos līdzekļus, ko attīstībā iegulda uzņēmēji un pašvaldības. Šobrīd uzņēmējiem ir ļoti grūti saņemt kredītus, lai projektus īstenotu. Kreditēšana ir apstājusies, banku procenti ļoti augsti. Valsts šo problēmu viegli varētu atrisināt, izveidojot Attīstības banku. Jau vairākus gadus runā par to, ka Hipotēku banka daļēji vai pilnībā jāpārveido Attīstības bankā, tomēr nekas šajā virzienā nenotiek. Tāda Attīstības banka labiem projektiem varētu piešķirt naudu par saprātīgiem procentiem.

Manuprāt, mums jācīnās par to, lai projektos ieguldītā uzņēmēju un pašvaldību līdzekļu daļa būtu mazāka un Eiropas fondu daļa – lielāka. Otrkārt, jāpanāk, lai pagarinātos struktūrfondu apgūšanas periods. Vēršoties pret birokrātiskajām procedūrām, jāteic – ne visas tās diktē Eiropa. Nereti uzdarbojas mūsu vietējā birokrātija: ja direktīvas var ieviest skalā no 1 līdz 10, tad Latvijā par pamatu ņems visus 10 punktus un vēl vairāk!

Šobrīd Latvijā par struktūrfondiem atbild 21 iestāde ar 700 darbiniekiem. Es nesaprotu, kāpēc nevar saņemties un izveidot vienu? Cilvēks apmulst, pa daudzajiem gaiteņiem maldoties, – uz kuru iestādi ar savu projektu doties? Dažkārt tos noraida tikai birokrātisku iemeslu dēļ. Vecās dalībvalstis ir iemācījušās paņemt visus struktūrfondus, bet mēs, liekas, cenšamies darīt visu, lai tos pilnībā neizmantotu.

Saimnieciskās atveseļošanās plāna ietvaros Eiropas ekonomikai ir piešķirti 30 miljardi eiro, to skaitā – pieci miljardi lauksaimniecības attīstībai un enerģētikas projektu īstenošanai. Arī šo naudu mums jāprot paņemt. Pagaidām Latvija enerģētikā pieteikusi tikai divus projektus. Tāpēc ar steigu jārada sistēma, lai cilvēki var paņemt šo naudu.

G. Krasts: – Šobrīd Latvija gan iekšēji, gan ārēji zaudējusi finanšu uzticību. Ik pa brīdim neuzticamies lata stabilitātei, ir bažas par mūsu finanšu sistēmas pastāvēšanu nākotnē. Jo pēdējo trīs gadu laikā, kad bija izaugsmes periods, līdzekļi netika uzkrāti. Piemērs: Slovākijas ekonomika pirms četriem gadiem bija vienā līmenī ar mūsējo, taču viņi paguva ieviest arī eiro. Viss atkarīgs no tā, kādu politiku realizē valdības. Piekrītu, mūsu pieredze Eiropas fondu apgūšanā ir īsa, jaunajā plānošanas ciklā mainījušies noteikumi, kā arī ekonomiskā situācija un iespējas šos līdzekļus paņemt. Tomēr valdība nav strādājusi efektīvi, un Latvijā ir viens no lielākajiem budžeta deficītiem, katru dienu valsts iztērē par 3,2 miljoniem latu vairāk nekā iekasē. Parāds turpina augt. Mēs zinām, ka ir vajadzīgs aizdevums 7,5 miljardu latu apjomā, lai Latvijas finanšu sistēma varētu būt stabila līdz 2011. gada beigām. Šī nauda mums ir jāsaņem, citādi nebūs uzticības ne no banku puses, ne no starptautiskiem investoriem.

Taču paņemt fondu naudas patlaban grūti, jo valsts nevar dot līdzfinansējumu. Tāpēc visa nauda jāiemaksā projekta īstenotājam un no fondiem to atgūst tikai pēc gadiem. Jau tagad valdība ir apcirpusi šo 35% līdzfinansējuma daļu par 270 miljoniem jomai, kas attiecas uz dažādām izglītības un inovāciju programmām.

Problēma arī tāda, ka gan Latvijas politiķi, gan ierēdņi ES normas pārspīlē vai tulko greizi. Piemēram, mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kas kvotē vēja enerģiju. Tas nozīmē, ka noteikta cilvēku grupa saņem iespēju ražot šo enerģiju par ļoti augstu cenu. Tik nenormāli dārgu nevaram atļauties, līdz ar to palielinās Krievijas gāzes imports.

Jārada skaidra sistēma finansējuma piešķiršanai

Inga Bērziņa, Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja: – Kā jūs raugāties uz to, ja Latvijā tiktu mainīts ES finansējuma sadalījums un lielākā daļa tiktu nevis pašvaldībām, bet uzņēmējiem un tām nozarēm, kuras rada pievienoto vērtību, ļaujot Latvijai pārvarēt pašreizējo finansiālo situāciju?

I. Vaidere: – Pašvaldība ir atbildīga par to, kas ir svarīgi visiem uzņēmējiem, – par ceļiem, kanalizāciju, ūdensapgādi un citu infrastruktūru. Braucot pa Latviju, redzu – kur ir labs ceļš, attīstās arī uzņēmējdarbība. Mūsu pašvaldības nav pilnībā izmantojušas tās struktūrfondu iespējas, ko dod attiecīgi projekti. Rīgas pašvaldība ir viskliedzošākais piemērs, jo Dienvidu tilts tika uzcelts, izvairoties no struktūrfondu piesaistes. Būtu jārada sistēma, kas finansējuma piešķīrumu nodrošina tiem uzņēmējiem, kuri rada visvairāk darba vietu, nevis pēc pazīšanās principa vai citiem kritērijiem.

G. Krasts: – Darba vietu radīšana būs aktuālākais jautājums vismaz nākamos divus gadus. Latvijā vēl aizvien nav ieviesta statistika, kas uzrāda, cik jaunu darba vietu ir radīts. Tikai šis skaitlis parāda patieso ekonomisko aktivitāti. Pašvaldībām noteikti līdzekļus nevar noņemt, jo tas ir priekšnoteikums, lai uzņēmējdarbība tur attīstītos. Ir arī liela tehniskā problēma – programmu mainīšana prasītu vismaz divus gadus. Būtu arī jāpieņem neskaitāmi MK noteikumi, un tas nozīmē, ka mēs kādus gadus šīs naudas apguvē izlaižam vispār. Pašvaldību rokās ir ļoti būtisks instruments – šķēršļu novākšana uzņēmējdarbības uzsākšanai un darbībai savā teritorijā. Latvijā pašvaldībām būtu jāsacenšas par to, kura piesaistīs visvairāk jaunu uzņēmēju.

R. Pīks: – Pašvaldībām jāuzlabo arī sociālā situācija, un tas ir svarīgi. Mēs redzam, ka tieši fonds reģionālajai attīstībai ir apgūts vislabāk. Viens no galvenajiem uzdevumiem – samazināt šķēršļus uzņēmējdarbības sākšanai. Tāpat būtu svarīgi atvērt tirgu enerģijai un citām sfērām.

Vācijā darbojas fonds, kas atbalsta finanšu piesaisti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vēl būtisks ir nodokļu jautājums. Dodot nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmējiem, kuri tikai sāk savu darbu, var celt ekonomisko aktivitāti.

No zāles: – Ko jūs esat darījuši, lai Eiropas fondu līdzekļus paņemt būtu vienkāršāk un birokrātijas mazāk?

I. Vaidere: – Esmu konkrēti strādājusi ar divām sūdzībām. Viens bija gadījums: cilvēki sūdzējās, ka govis obligāti jādzirda ar dzeramo ūdeni – to prasot Eiropa, tāpēc jāņem kredīti un jādziļina akas. Tādu apkārtrakstu bija izsūtījusi Zemkopības ministrija. Toreizējam zemkopības ministram Mārtiņam Rozem palūdzu uzrādīt dokumentu, kurā šī Eiropas prasība redzama. Pēc mēneša saņēmu atbildi, ka nepilnības tikušas novērstas un tagad govis drīkst dzert vienkārši no pārbaudītiem ūdens avotiem. Skaidrību ieviest izdevās diezgan ātri. Cilvēkiem nevajadzētu klusēt par nejēdzībām, bet uzreiz meklēt palīdzību pie sava deputāta.

R. Pīks: – Pirms iestāšanās ES man kolēģis teica: būs jāpieņem MK noteikumi, ka zvejniekciemos zivis drīkst tirgot tikai no ledusskapjiem. Zināju, ka ES to neprasa, un tādi noteikumi netapa. Ir daudz piemēru, kur no mūsu puses ir bijuši pārspīlējumi.

G. Krasts: – Visu savas darbības laiku es cīnos par tādu Latvijas energopolitiku, kas mazinātu mūsu atkarību no Krievijas.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties