#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Katrs dzīvojam savā ielā
, 2009. gada, 28.maijs

Izstrādāt un pieņemt ieviešamu eksporta stratēģiju, nodrošināt pieeju finanšu līdzekļiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, veikt strukturālās reformas valsts iestādēs, atjaunot kreditēšanu un banku spēju uzticēties tirgum. Šie un vēl citi uzdevumi valstij ir jāveic, lai veicinātu Latvijas ekonomikai ilgtermiņa izaugsmi.
Biznesa un finanšu pētniecības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēja diskusiju Latvijas ekonomikas stabilizācijas galvenie uzdevumi un atbalsta prioritātes: ES finanšu palīdzības loma, kurā piedalījās politikas analītiķis Valdis Zagorskis, Finanšu ministrijas eksperte Sanita Bajāre, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš un Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Andris Jaunsleinis./>



Jātiecas uz ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi



Valdis Zagorskis: ES valstīm šobrīd svarīgi nodrošināt ne tikai palīdzības sniegšanu savai ekonomikai, bet arī iekšējā tirgus atvērtību. Tikpat sva­rīgi saglabāt darba vietas, garantēt sociālo aizsardzību un pārskatīt bezdarbnieku pabalsta sistēmu.



Tomēr vie­notais ES ietvars nenozīmē vienādu pieeju visiem. Jā­ņem vērā valstu īpatnības. Latvijas īpatnība diemžēl ir milzīgā fiskālā nelīdzsvaro­tība. Tieši tas pagājušā gada nogalē Latvijai lika vērsties pie SVF ar lūgumu pēc at­balsta. Ir noslēgts sapraša­nās memorands starp EK un Latviju par aizdevumu 3,1 miljarda eiro apmērā, ko Latvija plāno saņemt sešos maksājumos trīs gadu laikā, izpildot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas pasākumus.



Diskusijas pamats nav izvirzīt formālus īstermiņa kritērijus budžeta stabilizēšanai. ES finanšu at­balsta mērķis ir nostādīt Lat­vijas tautsaimniecību uz ilgt­spējīgiem pamatiem vidējā termiņā.



Sanita Bajāre: Saprašanās memorands starp Latviju un starptautis­kajiem aizdevējiem paredzēja jau gada sākumā veikt kārtē­jos budžeta grozījumus. Šo­brīd situācija ir mainījusies, un budžeta grozīšanas pro­cess ir pavirzījies uz jūniju. Iemesls – jāveic nevis lineārs izdevumu samazinājums bu­džeta iestādēm, bet jāizdara strukturālas reformas.



Lai sabalansētu valsts iz­devumus ar ienākumiem, nepieciešams veikt vidēja termiņa pasākumus, kas no­drošina, ka nākotnē, labos laikos Latvija nevis tērēs, bet taupīs. Tādēļ tiekot veikti grozījumi budžeta un finan­šu vadības likumā.



Finanšu sistēmas uzraudzībā gadās kļūdas, un tam ir jāpievērš uzmanība. Ir jāatjauno ban­ku spēja uzticēties tirgum, jā­atjauno kreditēšana. Ir jābūt pieejai kredītiem tiem dzīvot­spējīgajiem uzņēmumiem, kas spēj sildīt ekonomiku. Notiek darbs arī pie parādu pārstrukturēšanas stratēģijas, valsts un privātās partnerības likuma, kā arī eksporta veici­nāšanas stratēģijas. Mums ir iz­virzīts vidēja termiņa stra­tēģiskais mērķis, caur kuru paredzam mūsu ekonomi­kas ilgtermiņa izaugsmi. Tā ir pievienošanās eiro zonai 2012. gada 1. janvārī.





Uzņēmējiem nav jākreditē valsts!



Andris Liepiņš: Rūp­nieciskā ražošana kopš pēr­nā gada ar divciparu skaitli kritusi ikvienā tautsaimnie­cības nozarē. Martā pieau­gums bijis vien kokapstrādē, kas izskaidrojams ar masīvu valsts mežu resursu pieeja­mību. IKP samazinājums šogad sagaidāms 12 līdz 14%, reģistrētā bezdarba līmenis nepārsniegtu 14% un nodar­binātība samazinātos par 9 līdz 12%.



Ko darīt? Ekonomikas jomā galvenie pasākumi ir ekonomiskās aktivitātes sa­glabāšana un finanšu sektora stabilizācijas nodrošināšana. To var panākt, nodrošinot pieeju naudai. Šajā lietā sva­rīgi valdības lēmumi vēl ti­kai gaidāmi, taču jau šobrīd uzņēmēji gluži sausā neesot atstāti. Jau šobrīd esot pa­lielināta finanšu pieejamība Latvijas Garantiju aģentū­rai – tā patlaban var izsniegt galvojumus kredītiem kopu­mā par 37 miljoniem latu.



Papildu līdzekļi 100 mil­jonu latu apmērā ir pieejami arī Hipotēku un zemes ban­kai, kas noslēgusi vienoša­nos ar Ziemeļu investīcijas banku par šādas naudas pie­ejamību.



Jau tuvākajā laikā tikšot pārskatītas ES struktūrfon­du programmas, paredzot, ka visus pieejamos ES fondu līdzekļus valsts apgūst nevis, kā iepriekš plānots, līdz 2013. gadam, bet jau šogad un nā­kamgad.



Vai ES nosauks arī prio­ritāri atbalstāmās nozares? Nepieciešama ekonomikas struktūras maiņa, EM prio­ritārās nozares nosaukt ne­domā. Kādēļ? Tādēļ, ka šādu pareizo vērtēšana un mek­lēšana prasīšot pārāk ilgu laiku. Lai ekonomika pati nosaka, kas atbalstāms.



Žaneta Jaunzeme-Grende: Tiesa, uzlabojumus reālajā uzņēmējdarbībā vēl nejūt. Desmit LRTK uzņēmē­ji pirms vairākām dienām izstaigāja visas bankas un iespējamās vietas, kur vien naudu var izkasīt. Rezultāts ir nulle. Uzņēmēji saka – mēs mirstam, asiņu, tas ir, naudas nav. Kaut kas ir jādara. LRTK vadība ne reizi vien pārrunājusi gan ar iepriekšē­jo, gan pašreizējo valdību. Ir nosauktas prioritātes gan īs­termiņā, gan vidējā, gan ilg­termiņā. Īstermiņā jāpanāk, ka uzņēmēji pārtrauc kredi­tēt valsti pie nodokļu – PVN un uzņēmumu ienākumu nodokļu – nomaksas. Šeit dialogs ar FM esot sācies, un esot cerības jau šogad nonākt pie vienotas saprašanās. Otrs uzdevums – samazināt administratīvo slogu. Šeit ar EM vienošanās jau panākta, un atbilstīgajos likumos un noteikumos tiek veikti labo­jumi. Trešais – panākt krīzes situācijai atbilstoša uzņē­mumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanas un refinansē­šanas mehānisma ieviešanu. Šeit runu ir vairāk nekā reālu panākumu.





Zinātnieku sadarbība ar ražotājiem



Ivars Kalviņš: Naudu nepie­ciešams koncentrēt stratēģis­ki svarīgos uzņēmējdarbības virzienos un pieskaņot tai iz­glītību un zinātni. Latvijā nav lielu resursu, izņemot būvma­teriālu ražošanu un lauksaim­niecību, ko izmantot ražoša­nā, bet mums attīstās nozares, kas ir maz izejvielu ietilpīgas. Mēs esam krīzē, tādēļ varam vērtēt, kuras nozares šobrīd spēj attīstīties. Statistika rāda, ka vienīgās nozares ar augšupejošiem ražošanas un eksporta rādītājiem šobrīd ir ķīmisko vielu ražošana un informācijas tehnoloģijas. Turklāt šīs nozares šobrīd veiksmīgi attīstās arī ES. Šajās nozarēs valstī koncentrēti lielākie zinātnis­kie resursi. Viens pats mildronāts pērn tika ekspor­tēts par 100 miljoniem dolā­ru. Padomājiet, cik maksāja Dienvidu tilts, – apmēram vienu miljardu latu. Viena rūpnīca, ko uzcēla Grindex, maksāja deviņus miljonus latu. Ja valsts atbalsts viena miljarda apjomā būtu bijis vērsts šajā ražotāju virzienā, mums būtu simts ražojošu uzņēmumu.



Zviedri tā produkta licenci, kuru mēs izstrādājām, pārdeva par 250 miljoniem eiro. Šāda nauda Latvijā neienāk pašu kļūdas dēļ.



Valsts vēl nenovērtē zināt­nes lomu un to, cik lielu devu­mu zinātnieki var dot ražoša­nai. To apstiprināja arī zāļu ražotāja Grindex pārstāvji, kam šobrīd vairāk jādomā nevis par jaunu un pieprasī­tu zāļu ražošanu, bet gan par to, kā samaksāt Swedbank jaunās rūpnīcas būvniecībai ņemtā kredīta procentus, kas ir būtiski pieauguši. La­boratorijas iekārtu ražotājs Biosan jaunu ražotni nav uzcēlis tādēļ, ka Rīgas dome iespējamās rūpnīcas teritorijā nejauši atklājusi dažus kokus, ko nedrīkstot nocirst.



Andris Jaunsleinis: Vērojot, kas šobrīd no­tiek valstī, izskatās, ka mēs katrs dzīvojam savā ielā. Lielākā krīze ir mūsu galvās. Kamēr iestāžu klerki atrak­stīsies uzņēmumiem uz ne­skaitāmām lapām, kādēļ šo vai citu lietu nedrīkst darīt un nesniegs atbildi uz vienas lapas, kā konkrēto lietu izda­rīt, es nezinu, vai pārmaiņas uz labo pusi notiks.

/>

/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties