#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Krīze – iespējas un risinājumi
, 2009. gada, 03.jūnijs

Nestabilā globālā finanšu situācija ietekmējusi arī Latviju, kuru bez ekonomiskām svārstībām, šūpo arī peripetijas ap valdības darbu. Kas ir mūsu pašu spēkos un kādus palīdzības instrumentus var piedāvāt Eiropas Savienība, diskusiju ciklā Man ir ko teikt! idejas un ierosinājumus pauda Latvijas Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Aleksandrs Antonovs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Danske Markets Latvia vadītājs Mārtiņš Strazds, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.



Valdis Dombrovskis: Manuprāt, Latvijai šajos sarežģītajos apstākļos bija jāvadās pēc Eiropas Sa­vienības izstrādātā ekono­mikas stabilizācijas plāna. Tas skaidri nosaka pasāku­mus, kuri jāīsteno, lai izkļūtu no krīzes. Pirmkārt jau – no­dokļu samazinājums, PVN likmju pagaidu samazinā­jums. Ar šo instrumentu ES piedāvā stimulēt patēriņu, kura apjomi ievērojami sa­rukuši. Otrkārt – paātrināta ES fondu un Kohēzijas fondu līdzekļu apgūšana. Šis solis paredz samazināt adminis­tratīvos šķēršļus, piedāvājot jaunajām valstīm avansa maksājumus, lai nauda ātrāk nokļūtu valstu rīcībā. Taču kas notiek Latvijā? Pretē­ji šim plānam, lai arī tam ir rekomendējošs raksturs, mūsu valdība, īstenojot savu ekonomikas glābšanas plā­nu, PVN likmi palielina, kā arī apcērp līdzfinansējumu ES līdzekļiem! Pašlaik to ap­guvei pietrūkst aptuveni 100 miljoni latu. Tas savukārt nozīmē – ja nebūs šīs nau­das, Latvijai Eiropas nauda ies secen. Runājot par septi­ņiem miljardiem, ko starp­tautiskās finanšu institūcijas solījušas mūsu valstij, nav skaidrs, kur tos saņemšanas gadījumā izmantos. Svarīgi tādēļ ir redzēt budžeta gro­zījumus, lai saprastu, kā to naudu izmantos ekonomi­kas stabilizācijai – vai tikai banku sektora stiprināšanai un valsts budžeta deficīta segšanai, vai tomēr daļa tiks novirzīta citu aktuālu problēmu risinājumam.



Aleksandrs Antonovs: ES ekonomikas stabilizācijas plāns tiešām ir tikai rekomendējošs. Šajā sa­karā man ļoti patīk Somijas premjera nostāja – kas var atļauties, samazina nodok­ļus, atbalstot savus komer­santus. Kas ne – mēģina tikt galā ar savām saistībām citā­di. Latvija diemžēl ir otrajā gadījumā, kad tīri aritmētis­ki budžetu nevar sabalansēt, nepaaugstinot nodokļus. Eiropas Komisija piedāvā divas paketes ar atvieglo­tiem nosacījumiem naudas saņemšanai. Līdz šim mums šķita, ka atsevišķās jomās būtu jābūt ambiciozākiem, bet tagad skaidrs – jāpieņem, kas ir, lai tīri kalendārā laika ietvaros varam paspēt pie­ņemt budžeta grozījumus. Savukārt komersantiem ar Fondu likumu un MK no­teikumiem atvieglosim pie­kļuvi naudai, jo pat veiksmī­giem biznesmeņiem pašlaik nav pieejami kredīti. Viņu interesēs paredzēsim avansu līdz 35% no nepieciešamās kopējās summas. Tāpat par divām reizēm tiks saīsināta atmaksa, bet procedūru il­gums saruks līdz 20 dienām. Runājot par līdzfinansēju­mu no budžeta – pašlaik tajā šim nolūkam atvēlēti 147 miljoni, kas ir nepietie­kami. Ceram, ka, ātri īste­nojot sāktos projektus, ar Saeimas Budžeta komisijas piekrišanu veiks apropriāci­ju, lai būtu skaidra nauda, ko likt budžetā ES aizdevumu fondu īstenošanai. Starp­tautisko finanšu aizdevumu pašlaik paredzēts sadalīt šādi – Starptautiskā valūtas fonda nauda aizies budže­tam un finanšu sistēmas sta­bilizēšanai. Eiropas Komisi­jas – budžeta stabilizēšanai un fondu apguvei, savukārt skandināvu nauda – finanšu sistēmas stabilizēšanai. At­tiecībā uz prioritātēm, kuras budžeta grozījumos varētu tikt finansētas, no iepriekš izvirzītajām 170 pozīcijām tagad ir jēga runāt par atbal­stu vairs tikai 62 pozīcijām. Finanšu ministrijas darba grupa pašlaik vētī šos projek­tus un marta beigās piedāvās valdībai atlasīto sarakstu. Uzņēmējdarbības atbalstam ir paredzēti 20% no 4,5 mil­jardiem eiro. Varu vienīgi teikt, ka atbalsts paredzēts uzņēmējdarbībai, energo­efektivitātes un paliekošas infrastruktūras projektu (iz­glītības vai transporta noza­rē) īstenošanai.



Žaneta Jaunzeme-Gren­de: Jūs klausoties, mani nepamet sajūta, ka, runājot par nau­du, jūs runājat kā no augšas. Draugi mīļie, kur tad nauda rodas? Ne jau Ekonomikas ministrijā vai Eiropas Sa­vienībā! Nauda rodas no uzņēmējiem, kas gatavi eks­portēt, – no tā nauda birst! Kā vispār var rasties doma pašlaik kaut ko neatbalstīt? Kurš tad to ekonomikas sta­bilizācijas plānu izstrādāja? Uzņēmēji! Tādēļ domāju, ka jārunā par sešām paš­laik ļoti būtiskām lietām. Pirmā – likviditāte. Šajā sa­daļā ir pozitīva tendence, jo Ekonomikas ministrija šā mēneša laikā izdarījusi pa­tiesi daudz, akceptējot 603 miljonu latu piešķiršanu uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanai. Otrā – eks­ports. Domāju, ka pašlaik pat Zatleram un Riekstiņam būtu jābraukā apkārt pa ci­tām valstīm, meklējot, kur ko Latvija var pārdot. Pie šī jautājuma vēl daudz jāstrādā Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīs­tības aģentūrai. Trešā – ino­vācijas. Nav skaidrs, ko šajā jomā darīsim rīt. Jāved kopā uzņēmēji un zinātnieki. Ir svarīgi, lai zinātnieki izdo­mā, kas vajadzīgs uzņēmē­jiem un ko viņi var pārdot. Ceturtā – valsts efektivitāte. Esmu pārliecināta, ka valstij vēl ir milzu resursi. Ja zem­nieki vienas dienas laikā var dabūt 25 miljonus, tas nozī­mē, ka vēl kaut kur ir nauda! Nepiekrītu arī, ka visiem mehāniski nauda jāsamazi­na par 10 – 15%. Mēs esam šīs valsts klienti un vēlamies, lai mūs minimālos termiņos apkalpo efektīvi. Piektā – re­ģionālā dimensija. Te ir runa par valsts sadarbību ar paš­valdību, jo tieši pašvaldības veido biznesa vidi. Tā nav pozitīva, jo pašreizējais ie­dzīvotāju ienākuma nodok­ļa sadalījums veicina guļam­vagonu, nevis biznesa vides veidošanos. Sestā – ES fondi. Lai tos efektīvi izmantotu, jānovērš administratīvās barjeras. Somijā uzņēmējs uzraksta vienu iesniegumu un process virzās, bet Lat­vijā ar ES fondu naudu dar­bojas 700 ierēdņi 21 iestādē! Turklāt Valsts nacionālais attīstības plāns nefunkcio­nē, attīstības plāna nākotnei nav! Domāju, ka nepiecieša­ma arī pilna valsts budžeta inventarizācija.



Mārtiņš Strazds: Eksporta veicināšana, pro­tams, ir laba lieta, bet mēs laužamies jau aizvērtās dur­vīs. Pirmkārt, visi mums ap­kārt jau sen devalvējuši savas nacionālās valūtas. Otrkārt, rodas protekcionisma rēgs, jo neviena valsts vairs negri­bēs dārgu Latvijā saražotu preci. Mums jāliek uzsvars uz importa aizvietošanu. Jā­pārlasa varbūt 30. gadu Ul­maņa mantojums, jo situāci­ja pasaules tirgos ir kritiska. Likviditāti un ES naudu uz­ņēmēju kreditēšanai varēs realizēt vienīgi ar valsts at­balstu. Domāju arī, ka skan­dināvu bankas lielus kredītus vairs nedos. Par atbildību, kas it kā tagad jāuzņemas arī kredītiestādēm: banku akciju cenas jau zaudējušas 70% no savas vērtības, tā ka atbildību tās jau ir uzņēmušās. Varbūt risinājums tomēr būtu lata devalvācija, lai gan oficiālā nostāja ir, ka devalvācijas ne­būs. Pozitīvā atšķirība, pie­mēram, no Īrijas ir tā, ka mēs šādu soli vēl varam spert. Tomēr grūti iedomāties, ka finanšu tirgi varētu piespiest Latvijas Banku latu devalvēt. To var panākt vienīgi strau­ja ekonomikas iekrišana vēl dziļākā depresijā.



Žaneta Jaunzeme-Gren­de: Mums pietrūkst nopiet­nu, argumentētu un publis­ku diskusiju par to, ko katrs konkrēts solis dos vai nedos. Uzskatu, ka nepieciešams forums, kurā bez aizliegu­miem tiktu izanalizēti plusi un mīnusi lata devalvācijai. Tāpat būtu jāanalizē un jā­skaidro, kā un ko ietekmētu PVN palielināšana vai sa­mazināšana. Par nodokļiem jādomā tā, lai to kopējā masa nepārsniegtu kaimiņval­stu nodokļu masu. Un, kas notiktu, ja mēs vienpusēji pārietu uz eiro? Uzņēmēji jau sen par to runā. Šī ideja būtu atklāti jāpārrunā. Kas attiecas uz eksportu – nepie­krītu, ka laužamies aizvērtās durvīs. Latvija var eksportēt! Mums Uzbekistāna prasa sviestu, Tadžikistāna, Ka­zahstāna, Baltkrievija, kā arī visas pārējās bijušās PSRS valstis grib palīdzību izglītī­bā, informāciju tehnoloģiju un pat dizaina jomās. Kāpēc to neeksportēt? Ja visam pie­iet radoši, noieta tirgi ir pie­ejami.



Andris Liepiņš: Nepie­krītu, ka nav analizētas lata devalvācijas iespējas. Ir. Se­cinājumi nebija iepriecinoši. Ja to izdarītu, 200 tūkstoši mājsaimniecību nonāktu pamatīgās grūtībās, jo vi­ņiem ir aizdevumi eiro, sa­bruktu banku sistēma. Šādu soli neveicina arī nelabvēlīgā ārējā vide. Turklāt pieaugtu valsts ārējais parāds, kas atmaksājams ārvalstu valūtā. Pieaugot bezdarbam, kriet­ni pieaugtu arī spiediens uz sociālu budžetu, kas jau tā ir noslogots. Runājot par palī­dzību grūtībās nonākušiem uzņēmējiem un mājsaim­niecībām – līdz mēneša bei­gām kopīgi ar Starptautisko valūtas fondu būs izstrādāta atbalsta programma. Sa­vukārt jau tagad iespējams pieteikties mājokļu silti­nāšanas programmai, kas apstiprināta. Tā paredz, ka tiks segta puse no siltināša­nai nepieciešamās summas. Pavisam drīz būs pieejami līdzekļi arī siltumtrašu un koģenerācijas staciju, kā arī īpaši atbalstāmo reģionu programmās.


/>

/>

/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties