#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Lai atkoptos, nauda jāiegulda ceļos
, 2009. gada, 04.novembris, 2009

30.oktobrī Palsmanē Valkas, Smiltenes un Strenču novadu grāmatu svētku ietvaros notika "Latvijas Avīzes" un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rosinātā publiskā diskusija "Kad brauksim kā Eiropas Savienibā?".

Sarunā piedalījās 9. Saeimas deputāti Vents Armands Krauklis (TP) un Andris Kāposts (ZZS). Diemžēl uz tikšanos ar iedzīvotājiem neieradās neviens pārstāvis no Satiksmes ministrijas. Diskusiju vadīja laikraksta „Latvijas Avīze” galvenās redaktores vietniece Monika Zīle.

Uzturēt, lai nesabruktu

V. Krauklis:  - Nevarētu teikt, ka Latvijā ceļi ir pavisam briesmīgā stāvoklī - protams, Eiropas daļā mēs varētu atrast valstis, kurās ceļu  situācija vēl  daudz ļaunāka.  Tiesa, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, mūsu ceļi ir ievērojami sliktāki. Pirmkārt, tas ir skaidrojams ar politiskās gribas trūkumu, otrkārt – līdz šim ceļu izveidei un remontiem līdzekļi plānoti un tērēti ne pārāk racionāli. Manuprāt,  ir zīmīgi, ka Satiksmes ministrijas pārstāvji uz šo diskusiju Palsmanē nav ieradušies, jo laikam jau daudz sakāmā viņiem nebūtu…
Iepriekšējos gados, plānojot Eiropas Savienības piešķirtās fondu naudas, būtiski līdzekļi tika piešķirti atsevišķu lielu maģistrāļu būvei, kas izaugsmes laikam nav slikti. Tagad nauda ceļu fondam samazinās un būtiski ir šo summu pārdalīt - lai nesabruktu esošais satiksmes tīkls un lai izbraucami būtu arī lauku ceļi.
 
Diemžēl redzējums par finanšu sadali ceļu jomai mums valdošajā koalīcijā ļoti atšķirīgs. Kad finanšu ministrs atgriezās no Turcijas pēc sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, uz jautājumu, ko budžetā vēl varētu mazināt, viņa pirmā atbilde bija – līdzekļus ceļu uzturēšanai. Mēs koalīcijā nospriedām, ka to var teikt tikai cilvēks, kas neapzinās situāciju laukos. Ja jau tā nelielā ceļu uzturēšanas nauda tiks samazināta, tad daļa lauku skolēnu šoziem uz skolu izbraukāt nevarēs. Ceļu uzturēšanai nepieciešamā summa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazināta par aptuveni 8 miljoniem. Turklāt valsts vēlas paturēt sev lielāku proporcijas daļu. Proporcija 70:30, kas bija noteikta, dibinot šo valdību, netiek ievērota. Tagad ir paredzēts, ka mērķdotācijas pašvaldību ceļiem nākamgad būs 20, 4 miljoni, kas, mūsuprāt nav pareizi. Tas ir maz, tāpēc aicināsim pārdalīt šo finansējumu. Tas nemainīs lielos budžeta ciparus, jo par tiem mums ir saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Mēs aicināsim uz pārdali, lai pašvaldības nākamgad saņemtu vismaz 26,8 miljonus latu.
 
Pašvaldības aktīvi izmanto ES fondu naudas ceļu un ielu remontam gan Zemkopības ministrijas, gan īpaši atbalstāmo reģionu programmās. Spilgts piemērs tam ir Launkalnes pagasts, kur šāds projekts ir veiksmīgi apgūts. Nākamajos gados ir pieejami resursi, kas mērāmi simtos miljonu latu. Pašvaldības noteikti to izmantos.
 
Tautas partija ar premjeru Dombrovski ir vienojusies, ka varētu pārdalīt ES fondu naudas no nākamajiem gadiem – no 2011., 2012. un 2013. gada uz 2010. gadu dažādiem pašvaldību infrastruktūru objektiem. Pagaidām tam pretojas finanšu ministrija. Svarīgi ir nesamazināt naudas plūsmu, jo tiklīdz to izdarīsim, samazināsies nodokļu ieņēmumi, darba vietas. Ekonomiskās krīzes laikos nauda visvairāk jāgulda ceļos un infrastruktūras objektos, jo tikai tā ekonomika var atkopties.
 
Nav tik slikti…
 
A. Kāposts: - Gatavojoties šai sarunai,  palūdzu sagatavot visu iespējamo informāciju par ceļu stāvokli Latvijā, lai varētu par to pastāstīt arī jums. Ierēdņi, kuriem vajadzēja sniegt atbildes uz maniem jautājumus – cik plāno atjaunot zemesceļus, cik asfalta segumus, -  iedeva divus skaitļus.Būtībā ieguvu skopu informāciju, ka gan valsts, gan pašvaldību ceļu uzturēšanai nākamgad būs samazinājums par 30 procentiem. Tātad nākamgad mums būs par trešdaļu grūtāk pārvietoties. Jau līdz šim Vaives pagasts, kurā es dzīvoju, ne vienmēr bija spējīgs iztīrīt ceļus. Tagad atliek vien cerēt, ka šoziem sniega būs krietni mazāk.
 
Pie ceļu sliktā stāvokļa tiešām  vainojami politiskie spēki, kas atrodas pie konkrētās ministrijas stūres. Laikā, kad Satiksmes ministriju vadīja LPP/LC un Šlesera kungs, prioritāte bija pirmās kategorijas ceļi ap Rīgu. Lauku ceļi tika atstāti otrajā plānā. Tas pierāda, ka mēs domājam nevis saimnieciski, bet mēģinām pievilināt noteikta apgabala vēlētāju.
 
Šonedēļ iepazinos ar Valsts kontroles ziņojumu par Satiksmes ministrijā  veikto pārbaudi un man acīs iekrita šāds vērtējums: „Slēdzot būvniecības līgumus ar vienīgo pretendentu par līgumcenām, kas būtiski atšķiras no paredzamajām līgumcenām, netiek ievērots viens no galvenajiem konkursa kritērijiem – piedāvājuma viszemākā cena. Nevienā no pārbaudītajiem iepirkumiem, kur piedalījies tikai viens pretendents un kuru rezultātā iepirkuma līgums arī ievērojami pārsniedz paredzamo līgumcenu, iepirkumu komisija nav anulējusi iepirkuma rezultātus un organizējusi jaunu iepirkumu procesu.” Tas pierāda, ka tiek lobēti konkrēti uzņēmēji, kuri nosaka savu cenu, nerēķinoties ar to, kādai tai patiesībā vajadzētu būt. Visi šie projekti ir ar pārspīlētām tāmēm. Un šī  nauda – pieci, desmit vai pat trīsdesmit procenti ir reāli iztērēti lieki jeb tie uz šiem ceļiem vispār nav iztērēti. Taču, ja skatāmies no asprātīgās puses – nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk…
 
Vairojam bezdarbniekus?
 
Jautājums no zāles: - Kas ir mūsu lauki un kas brauks pa Latvijas lauku ceļiem, ja visi no Latvijas dodas projām?
 
A.Kāposts: - Tikai tad,kad zeme vairs nepiederēs mums,  vairs nebūs mūsu tautas un valsts. Esmu cīnījies, lai mūsu zemi ārzemniekiem nepārdotu, bet pārāk daudziem šāds tirgus ir ļoti izdevīgs. Par lauksaimniecību un laukiem man ir daudz citādāki uzskati nekā mūsu partijas bijušajam zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Taču domstarpības un iekšējos cīniņus mēs nerādām visiem, jo arī ģimenes kašķi netiek nesti ārpus sliekšņa. Pēc maniem aprēķiniem aptuveni 54 procenti Latvijas zemes jau pārdots ārzemniekiem. Par nožēlu jāsecina, ka ārzemnieki pārpērk zemi ar pašu mūsu latviešu rokām.
 
Kas brauks pa Latvijas ceļiem?... Tomēr Latvija nav tik klimatiski labā vietā, ka dienvidu imigranti tiektos uz šejieni. Pašlaik nav bažu, ka Latvijas ceļus izmantos ķīnieši vai afrikāņi,  kā tas ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tagad daudzi latvieši brauc strādāt uz Angliju, Īriju un citām valstīm, tātad viņi brauks pa turienes ceļiem. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, mums vaina jāmeklē arī pašos: kāpēc?...  
 
A.Krauklis:  - Kad mēs ārzemēs stāstām ,  kāds ir vidējais iedzīvotāju skaits Latvijā uz vienu kvadrātkilometru, tad  daudzi brīnās : kā jūs vispār spējat uzturēt infrastruktūru? Jā, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā izveidojusies tik nepievilcīga  situācija,  ir ārkārtīgi zemais iedzīvotāju blīvums - atskaitot galvaspilsētu,  esam ārkārtīgi mazapdzīvota teritorija.
 
Taču  mūsu neveiksmes vēlos dalīt divās daļās. Pirmkārt, tā bija ne pārāk veiksmīgā pāreja no okupācijas laika ekonomikas uz brīvvalsts tirgu. Valsts neiejaucās un cilvēki ne vienmēr spēja saglabāt to, ko vajadzēja. Kāpēc, piemēram, Variņos ir vairāk bērnu nekā citos Valkas rajona pagastos? Tāpēc, ka šeit cilvēki spēja vienoties un saglabāt kopsaimniecības kodolu, cilvēkiem atradās darbs un nebija jābrauc prom. Ja valsts prātīgāk piegājusi kolektivizācijas beigu procesam, mums tagad nebūtu tik daudz drupu laukos.
 
Otrkārt, latvieši tomēr ir individuālisti -  kooperācija labi nevedas, jo nav īstas savstarpējās uzticēšanās. Daudzi lauku iedzīvotāji domā par to, ka viņu bērnu mērķis būs Rīga. Trūkst savas vietas patriotisma un apziņas, ka ikviens veido savu apkārtni. Šis otrais emigrācijas vilnis ir milzīga traģēdija. Diemžēl šo traģēdiju daļa politiķu nespēj saprast. Taču savu lomu te spēlē arī sabiedriskā doma, kas jūsmīgi skandina:  jāsamazina ierēdņu skaits! Tātad – vairosim tik bezdarbniekus… Ir valstis, kas ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās uz sev izdevīgākiem nosacījumiem, lai saglabātu darbavietas un zeme nepaliktu tukša. Cerība, ka tie daudzie tūkstoši atlaisto ierēdņu un skolotāju kļūs par mazajiem uzņēmējiem un visi tagad nodarbosies ar biznesu, ir tukša cerība. Viņi droši vien lielākoties aizbrauks.
 
Visus šos gadus, kad vajadzēja aizbāzt kādu caurumu valsts budžetā, tam ņēma ceļu uzturēšanai paredzēto naudu. Viena kilometra ceļa uzturēšana, rēķinot  uz vienu iedzīvotāju, tiešām  izmaksā ļoti dārgi.  Turklāt attīstības gados, kad bija nauda,  ceļinieki varēja prasīt,  kādu samaksu vien gribēja. Tagad to pašu ceļu var uzbūvēt uz pusi lētāk, jo darba vairs nav un arī naudas vairs nav. Labā ziņa:  ceļu būves izmaksas atbilst reālajai cenai.
 
Izvēle – iekasēt nodokļus
 
No zāles:  - Alkohola pārdošanas laiku grasāties palielināt par stundu, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus. Taču neviens iegūtais lats nav tā vērts, lai nodzirdītu mūsu jaunatni.
 
V. Krauklis: - Daudzas mūsu problēmas rodas no tā, ka vēlamies sevi mānīt. Ja jaunietim ģimenē nav ieaudzināts, ka apreibināties ir slikti, tad viņš apreibināsies neatkarīgi no tā, cik legāli vai nelegāli dažādas vielas pieejamas viņa naudas resursu apjomā. Nelegālais alkohola tirgus pēdējos gados ir audzis par 30-40 procentu. Tas ir alkohols no Krievijas un Baltkrievijas. Jaunieši paši to tirgo un pieved klāt pat naktīs. Arī laukos ir pietiekami daudz vietu, kur  tirgo nelegālos dzērienus. Izvēle ir tāda – vai nu mēs ļaujam šo alkoholu legālajās tirdzniecības vietās tirgot ilgāk, samazinot nelegālo tirdzniecības daļu un iekasējot nodokļus valsts kasē , lai maksātu algas skolotājiem, mediķiem un policistiem., vai arī atstājam šo naudu nelegālajā tirgū un tā aiziet atpakaļ Krievijas un Baltkrievijas budžetos. Piedzēries jaunietis sešos vakaros ir tikpat slikti kā piedzēries jaunietis vienpadsmitos vakarā.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties