#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Nr.1 “Par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam”
, 2011. gada, 16.augusts

2011.gada 29.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam 2014.-2020. gadam. Tajā iekļauti ierosinājumi ES budžeta izmantošanai nākamajā finanšu ietvarā, paturot prātā jaunos izaicinājumus (demogrāfiskās izmaiņas, klimata pārmaiņas, dabas resursu izmantošana), kā arī „Eiropa 2020” stratēģijas ietvarā uzstādītos mērķus. ES daudzgadu budžets kalpos par pamatu ES politiku realizācijai līdz 2020. gadam.

Sagaidāms, ka priekšlikums būs pamatā intensīvām diskusijām starp ES dalībvalstīm, ko plānots noslēgt līdz 2012.gada beigām. ES prezidentūru trio (Polija, Dānija un Kipra) vienojušās par darba organizāciju šajā laika posmā. Saskaņā ar to vadošais formāts darbam pie ES daudzgadu budžeta būs Vispārējo lietu padome. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) būs atbildīga par jautājumiem, par kuriem netiks panākta vienošanās Prezidentūras draugu grupā, kas īpaši izveidota, lai risinātu tehniskus ar ES daudzgadu budžetu saistītus jautājumus. Turpmākais darbs līdz sarunu noslēgšanai sadalīts 3 fāzēs:
1) skaidrojošā fāze, kuras laikā tiks veikta padziļināta EK sagatavoto dokumentu analīze un veicināta labāka izpratne par dalībvalstu pozīcijām (Polijas prezidentūra cer noslēgt šo fāzi līdz 2011.gada beigām),
2) sarunu fāze, kuras mērķis būs samazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos;
3) noslēguma fāze, kuras mērķis būs sagatavot un panākt gala vienošanos.

Šī pozīcija izstrādāta pirmajai (skaidrojošajai) fāzei. Nepieciešamības gadījumā nākamajai (sarunu) fāzei tiks izstrādāta jauna pozīcija, balstoties uz skaidrojošajā fāzē gūto papildus informāciju.

Latvijas galvenās prioritātes nākošā ES daudzgadu budžeta kontekstā Kohēzijas finansējuma apjoma saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī un godīgu un taisnīgu tiešo maksājumu nodrošināšana ES lauksaimniekiem Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvarā.

Attiecībā uz EK ierosinājumiem Latvijas pozīcijā piedāvātā nostāja ir sekojoša:
• Latvija atbalsta līdzšinējā budžeta laika ietvara un struktūras saglabāšanu arī nākamajā budžeta periodā.
• Latvija atbalsta uz Nacionālo kopienākumu (NKI) balstītu pašu resursu sistēmu, un piekrīt EK ierosinājumam atteikties no šobrīd pastāvošās uz Pievienotās Vērtības nodokļa (PVN) balstītās pašu resursu sistēmas daļas.
• Latvijai šobrīd ir negatīva nostāja par jaunu nodokļu ieviešanu ES pašu resursu vajadzībām, ņemot vērā pieejamo informāciju EK priekšlikumā.
• Latvija uzstāj, ka Kohēzijas politikas finansējums konverģences valstīm saglabājams vismaz līdzšinējā līmenī. Tādēļ Latvijai nav pieņemams ierosinājums nacionālā kohēzijas piešķīrumam noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,5% no NKI apmērā visām dalībvalstīm.
• Latvija uzskata, ka Kohēzijas finansējumam jābūt fokusētam uz ES nabadzīgākajiem reģioniem un valstīm. ES Kohēzijas politikai ir jāspēj sniegt atbalstu ES mazāk attīstītajiem reģioniem tās sākotnējā mērķa īstenošanai – ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES.
• Latvijai nav pieņemams piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums, un tas neatbilst 2008. gadā Eiropadomē nolemtajam par to, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību visā Eiropas Savienībā.
• Priekšlikums lauku attīstības jomā ir pārāk vispārīgs un tajā trūkst konkrētības. Latvija sagaida tālākus skaidrojumus un to, ka tie būs atbilstoši agrākiem paziņojumiem par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
• Latvija uzskata, ka Kopējās Zivsaimniecības politikas mērķiem būtu nodrošināmi atbilstoši un sabalansēti atbalsta pasākumi visās zivsaimniecības nozares jomās – zvejniecībā, akvakultūrā un zivju apstrādē, kā arī jāparedz atbalsts attiecīgajiem reģioniem, kuros zivsaimnieciskajai darbībai ir būtiska nozīme.
• Latvija uzskata, ka ir nepieciešams detalizētāks Eiropas Komisijas skaidrojums par priekšlikumu Eiropas Savienojumu instrumenta darbības modalitātēm. Latvija ir kritiska par Kohēzijas fonda finansējuma jau sākotnēja iezīmēšanu šim instrumentam. Būtiski nodrošināt, ka šāda infrastruktūras instrumenta izveidošana nodrošinātu ieguldījumu infrastruktūras attīstīšanā visā ES teritorijā, īpaši konverģences reģionos.
• Latvija piekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam vienkāršot zinātnei un pētniecībai pieejamo finansējuma instrumenta ietvaru, ja tā rezultātā tiks atvieglotas ar projektu īstenošanu saistītās administratīvās procedūras un padarīti elastīgāki projektu pieteikšanas nosacījumi. Jānodrošina jauno dalībvalstu partnerinstitūciju iekļaušanu Eiropas mēroga projektu īstenošanā.
• Pozitīvi vērtējams priekšlikums vienkāršot fondu ieviešanas sistēmu iekšlietās, konsolidējot finanšu programmas. Ārējās dimensijas pasākumi iekšlietu jomā arī turpmāk būtu jāfinansē no tematiskajām programmām Globālās Eiropas budžeta kategorijā.
• Latvija atbalsta ierosinājumu sniegt atbalstu kaimiņvalstīm, izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumentu. Nepieciešams nodrošināt lielāku un sabalansētu finansējumu nākamā perioda pārrobežu sadarbības programmām Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumenta ietvaros, ņemot vērā to, ka šīs programmas atbalsta arī infrastruktūras projektus, t.sk. uz ES ārējās robežas un pierobežā.
• Izmantojot ES ārējo attiecību instrumentus, administratīvās procedūras nedrīkst kļūt par šķērsli vienlīdzīgai visu dalībvalstu projektu īstenotāju dalībai programmu īstenošanā.
• Pozitīvi vērtējami Eiropas Komisijas plānotie pasākumi, kas būs vērsti uz administratīvo izdevumu samazināšanu, tomēr šiem ierosinājumiem ir jārada reāls ietaupījums ES budžetā.

29. jūlijā ir plānota pirmā viedokļu apmaiņa neformālā ES lietu ministru sanāksmē Sopotā. Plānotas diskusijas arī 12. septembra, 11. oktobra, 15. novembra, 22. novembra un 5. decembra ES Vispārējo lietu padomēs. Šī gada 20.-21. oktobrī paredzēta arī prezidentūras rīkota konference par šo jautājumu ar dalībvalstu parlamentu un valdību piedalīšanos. Līdz gada beigām Eiropas Komisija solījusi sniegt detalizētus priekšlikumus katrai politikas nozarei. Pēc šo priekšlikumu saņemšanas līdz gada beigām Ārlietu ministrija ir iecerējusi atjaunot pozīciju, kuru iesniegs apstiprināšanai Ministru Kabinetā.

Papildus informācija:
http://www.am.gov.lv/lv/eu/daudzgadu-budzets/
 


Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties