#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Uzņēmēju pamatprasība EP deputātam – izpratne par ekonomiku un gatavība sadarboties
, 2009. gada, 28.maijs

5.maijā notika Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu tikšanās ar Vidzemes uzņēmējiem Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā un Ārlietu ministrijas rīkotajās reģionālajās debatēs „Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva”.
Diskusijā secināts, ka EP deputātiem jākļūst par Latvijas valsts lobiju un uzņēmēju interešu pārstāvjiem Briselē./>

Debates atklāja Jānis Rozenbergs, Cēsu pilsētas domes izpilddirektors un norādīja, ka šajos piecos gados esam pārāk entuziastiski ieviesuši ES standartus pirms laika un pārāk maz esam aizstāvējuši Latvijas intereses ES, līdz galam neizmantojot ES kā iespēju attīstīt ilgtspējīgu tautsaimniecību.



LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka no pašvaldībām aktuālos jautājumus EP deputātiem ir jāspēj aiznest uz Briseles koridoriem. „Tik pat liela atbildība ir jāuzņemas biznesam, kļūstot prasīgākiem pret valsts pārstāvjiem, apvienojoties organizācijās un skaidri definējot savas intereses ilgtermiņā”, norādīja LDDK ģenerāldirektore.



Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja – vēstniece Ilze Juhansone pievienojas LDDK viedoklim, ka ES ir kā iespēja, tā arī atbildība, kas liek iesaistītajām pusēm gan valstij, gan sociālajiem partneriem, skatīt stratēģiski jebkuras izmaiņas ES. Tāpat direkcijas vadītāja uzsvēra, ka bieži vien sabiedrībā tiek jaukti Briseles un vietējie lēmumi, kas rada negatīvo pieskaņu dažādām izmaiņām, tai skaitā uzņēmējdarbībā.



Ārlietu ministrijas pārstāve norādīja, ka reģionālajā griezumā, ir svarīga subsidiaritāte - lēmumu pieņemšana vistuvāk vietai, kur tas ir nepieciešams - atstājot rīcības brīvību vietējām pašvaldībām. Tajā paša laikā jāievēro arī solidaritātes princips – spēja paskatīties „pāri savai sētai”.



EP deputātu kandidāti uzsvēra, ka nacionālajām pozīcijām par ES jautājumiem, jābūt nacionālajām pozīcijām, nevis vienas partijas vai ministrijas pozīcijai un EP deputātiem jābūt morāli iesaistītiem Latvijas oficiālā viedokļa veidošanā un Saeimas Eiropas lietu komisijas darbā.



Uzņēmēji diskusijas laikā vairākkārtīgi uzsvēra, ka Latvijai nav sistēmisks skatījums uz ekonomisko un finansiālo situāciju. Lai arī saprotam, ka ES mērķis nav rūpēties par katras valsts ekonomisko izaugsmi – tas ir katras valsts un mūsu uzdevums, jautājums paliek atvērts - kā attīstīt ekonomiku un labklājību, un kas ir tas, ko mēs atbalstām?



Uzņēmēji norāda, ka ekonomikas pamats ir saražotā produkcija - nepieciešami inovatīvi ražojumi ar augti pievienoto vērtību, jo vairāk saražotās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību, jo ekonomika ir lielāka. „Izglītības un sociālā sistēma ir vērsta uz papīra radīšanu, bet ne ražošanu”, norādīja SIA Grandeg direktora vietnieks Pauls Irbins. Piecu gadu laikā neesam spējuši vienoties par inovāciju sasaisti ar uzņēmējdarbību. Zinātnieki raud, cik daudz naudas tiek notērētas izglītības sistēmā un nenonāk līdz uzņēmējiem – t.i. ražošanas un inovāciju procesam. Tikai tie uzņēmēji, kas domā ilgtermiņā, ir raduši iespējas attīstīt zinātnisku pieeju produkcijas ražošanai, līdz šim izmantojot savus spēkus, piesaistot ārvalstu investīcijas, nevis valsts atbalstu,” savās pārdomās dalījās SIA Grandeg direktora vietnieks Pauls Irbins.



Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kas notiks likumdošanas jomā katrā valstī, kurā vēlas strādāt. Eiropas Savienības lielie uzņēmumi lobē ilgtermiņa intereses, līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā valsts var palīdzēt uzņēmējiem realizēt šīs intereses, jo pašreiz uzņēmēju organizācijām nav šādas kapacitātes, lai realizētu ilgtermiņa un finanšu ietilpīgu lobiju Briseles gaiteņos.



Uzņēmēji bija vienisprātis, ka ir nepieciešama vienota platforma, lai bez politiskajām intrigām pārstāvētu Latvijas uzņēmējus EP, deputātiem kļūstot par Latvijas valsts lobiju un uzņēmēju interešu pārstāvjiem. Apzinoties, ka katrai valstij ir savas intereses un Eiropas ekonomikā nav vienlīdzības, jo darbojas protekcionisms, ir nepieciešams saprast iespējas un izmantot tās savu interešu aizstāvībai, norādīja Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins. Tas būs iespējams pie nosacījuma, ja tiks mainīta attieksme pret uzņēmējiem, nevis kā blēžiem, bet kā atbildīgiem uzņēmējiem, kas valstij maksā nodokļus un veido tautsaimniecības un labklājības pamatu, uzsvēra SIA Venden komercdirektors, Edgars Medvedskis.



Lai mainītu pastāvošos stereotipus, izpratni par uzņēmējdarbību ir jāmāca jau no mazotnes, kaut vai no 4.klases, uzsvēra Baiba Stepiņa, viesu nams „Kārļamuiža”, valdes priekšsēdētāja. Vēlāk, apgūstot kādu konkrētu nozares profesiju, skolēns vai students zinātu, ka ir iespējams uzsākt uzņēmējdarbību, dot cilvēkiem darbu un radot produktus un pakalpojumus ar pievienotu vērtību.



EP deputātu kandidāti bija lielā mērā vienisprātis ar uzņēmējiem, ka visiem EP deputātiem nākamo piecu gadu prioritāte numur viens būs ekonomikā izaugsme. Uzņēmēji izteica cerību, ka EP deputātu jaunais sasaukums tiešām nodarbosies un pievērsīs pastiprinātu uzmanību ekonomikas, nodarbinātības un izaugsmes jautājumiem, līdzvērtīgi kā to dara citas valstis, strādājot parlamentā.

/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties