#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Vai demokrātijā pamestais cilvēks?
, 2009. gada, 03.jūnijs

Vai „tautas vara” kā pārvaldības forma ir sevi izsmēlusi, vai arī tautas priekšstāvji to ir noveduši strupceļā? Par tautas un tautas pārstāvju lomu Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā "Vai demokrātijā pamestais cilvēks?" piedalījās bijušais ārlietu ministrs, tagad opozicionārs Artis Pabriks, žurnālists Jānis Domburs, bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte un LU SZF politikas nodaļas profesors Juris Rozenvalds. Izteikt viedokļus dalībniekus aicināja filozofs Igors Šuvajevs.



Latvijas tauta – pamesta demokrātijā?



Atis Pabriks: Mēs dzī­vojam liberālajā demokrātijā. Izskatās, ka pēc neatkarības atgūšanas mūs pārņēma tā­das kā paģiras. Esam sasnie­guši demokrātiju, tirgus ekonomiku, neatkarīgu valsti. Taču joprojām atrodamies dažādu vērtību virpulī. Joprojām meklējam sevī vērtī­bas un ceļu, pa kuru iet. Ma­nuprāt, mūsdienās ikvienam cilvēkam ir jāspēj uzņemties atbildību par sevi un apkār­tējiem, kā arī jābūt spējīgiem sadarboties ar tiem, kas ir demokrātijā pamestie. Jo būt pamestiem demokrātijā ir pilnīgi normāla situācija.



Sarmīte Ēlerte: Es gan domāju, ka ir jāuzstāda cits jautājums, proti, kurš kuru ir pametis? Vai demokrātija cilvēku vai otrādi – cilvēks demokrātiju? Manuprāt, at­bildes galvenā būtība slēpjas vārdā „pārstāvniecība”. Vai indivīds ir un jūtas pārstāvēts? Lai saprastu un anali­zētu situāciju Latvijā, ir vērts atskatīties pagātnē – pēdējos trīsdesmit gados ir mainīju­šies uzskati par demokrātijas veidiem un to esamību val­stī. Lai mēs varētu runāt par demokrātiju, sākumā valstī ir jāstiprina pārstāvniecība. Tautai ir nepieciešama sajū­ta, ka esam pārstāvēti plaša­jā pasaulē un pasargāti. Te pieaug politiķu kā personību loma sabiedrībā.



Juris Rozenvalds: Tie­sa, lielai daļai politiķu loma sabiedrībā ir minimāla un ne jau tāpēc, ka viņi ir slikti kā cilvēki, bet gan slikti kā politiķi. Mēs esam sanākuši brīdī, kad tiek izstrādāts Lat­vijas ekonomikas glābšanas plāns, kas manā izpratnē ir izteikti nedemokrātisks divos aspektos. Pirmkārt, iz­strādājot plānu, politiskām aprindām kliboja komuni­kācija ar sabiedrību. Otrkārt, plāns nevienādi sadala problēmu atrisinājumu pa sa­biedrības grupām.



S. Elerte: Daudzi aiz­mirst, ka sabiedrība neska­tās tikai uz to, kā konkrēts politiķis dzied, bet vērtē arī dziesmas saturu, kas bieži vien ir zem katras kritikas. Tukša muldēšana. Diemžēl Latvijas politiskai kultūrai piederas nesadzirdēt tautu. Viņi turpina dziedāt savas tukšās dziesmas. Kas jādara, lai risinātu šo jautāju­mu? Sabiedrības pārstāvjiem, nevalstiskām organizācijām ir jārunā tā, lai viņus sadzir­dētu. Interesanti ir tas, ka Ei­ropas Parlamentā ir viena tel­pa, kur deputāti var ierakstīt savu viedokli par konkrētu jautājumu, pēc tam politiķa teikto sūta uz televīzijām, ra­dio, kā arī izvieto internetā. Ne vienmēr tas, ko deputāts ir teicis, parādīsies plašākajai sabiedrībai, tomēr mēģināt var. Taču neviens Latvijas de­putāts šo iespēju nav izman­tojis. Un te gribas jautāt, vai esam par visiem simts pro­centiem pārstāvēti Eiropā?





Ieklausās pirms vēlēšanām



A. Pabriks: Šobrīd Lat­vija cenšas tikt cauri tam pos­mam, ko sauc par pārejas pe­riodu. No vienas puses, esam veiksmīga valsts, iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO, un par to citas valstis var tikai sapņot. No otras puses, re­dzam, kas te notiek iekšienē – liela daļa sabiedrības ir nelai­mīga un neapmierināta. Mēs nevaram risināt ekonomisko krīzi uz politiskās kultūras pamata. Tāpat krīzi nedrīkst risināt uz maznodrošināto rēķina. Otrs svarīgs jautā­jums ir uzņēmējdarbība un tās konkurētspēja. Pat krīzes apstākļos Latvijai jāvar uztu­rēt konkurētspējīgas nozares.



J. Rozenvalds: Manu­prāt, Latvijas latviskā daļa ir pārņemta ar demokrātiskām vērtībām. Taču demokrātija nevar pastāvēt bez uzticē­šanās. Pašreiz varam runāt par jaunu izaicinājumu, kas ir saistīts ar globalizācijas procesiem. Neesmu gan tik optimistisks uz tehnoloģiju lietojumu un demokrātisko potenciālu. Tas, ko redzam pasaulē, ir dažādu tehniku manipulācija. Arī ASV pre­zidenta vēlēšanas kļuva par TV šovu.



S. Ēlerte: Latvijas problēma ir cilvēki, kas saka: „Mani neuzklausa.” Lūk, tie ir cilvēki, kuri būtu jāuzrunā.



Jānis Domburs: Piekrī­tu, ka problēma ir ar cilvē­kiem, kurus neuzklausa. Tikai kam ir lielāka problēma tiem, kurus neuzklausa, vai tiem, kas neuzklausa?



J. Rozenvalds: Runājot par demokrātiju, lielai daļai latviešu dominējošas bija un ir etniskās vērtības. Un šo vērtību dēļ tika pieņemti virkne nedemokrātisku soļu. Tas, ka politiķi neieklausās vēlētājos, mūsdienās ir kļu­vis par gluži saprotamu si­tuāciju. Ieklausās tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Tad latviešu tautai atkal uzplok ticība un cerība, ka beidzot viņi ir uzklausīti, bet tas ir tikai uz īsu laika sprīdi.


/>

/>

/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties