#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiro ieviešanas atbalsts pusgada laikā pieaug par 10%
TNS 
, 2013. gada, 13.maijs

13.05.2013. Latvijā pēdējā pusgada laikā, no pagājušā gada oktobra līdz šā gada aprīlim, par 10% ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. To atklāj pētījumu aģentūras TNS šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja.

                               

Šā gada aprīlī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju bija „drīzāk pozitīva” un 7% „ļoti pozitīva” attieksme. Pozitīvā attieksme pret pāreju uz eiro biežāk raksturīga latviešu tautības cilvēkiem, vīriešiem, iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 300 latiem uz cilvēku ģimenē), uzņēmumu vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un vadošajiem speciālistiem.

Tai pašā laikā negatīva attieksme pret eiro ieviešanu bija 62% iedzīvotāju, kas ir par 9% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī. Negatīvi noskaņoti pret pāreju uz eiro biežāk ir cittautieši, cilvēki 65-74 gadu vecumā, iedzīvotāji ar pamata izglītību, ar zemiem ienākumiem (līdz 120 latiem uz cilvēku ģimenē), mājsaimnieces un mājsaimnieki, kā arī pensionāri.

Pusgada laikā novērotais eiro ieviešanas atbalsta pieaugums par 10% ir uzskatāms par būtisku uzlabojumu sabiedriskajā domā. Lai arī joprojām vairākums ir kritiski noskaņoti, arī viņu vidū ir vērojamas attieksmes uzlabošanās tendences:

* Daļa agrāk ļoti negatīvi pret eiro ieviešanu noskaņoto cittautiešu, iedzīvotāju 65-74 gadu vecumā, ar zemiem ienākumiem, ar pamata izglītību, mājsaimnieku, bezdarbnieku un pensionāru lēnām, tomēr pakāpeniski maina savu attieksmi uz „drīzāk negatīvu” vai pat „drīzāk pozitīvu”.

* Savukārt iepriekš jau tā pozitīvi par eiro ieviešanu noskaņotie jaunieši 15-24 gadu vecumā, latvieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, ar augstiem ienākumiem, pašnodarbinātie, vadītāji, arī skolnieki, studenti pēdējā pusgada laikā kļuvuši vēl labvēlīgāki eiro ieviešanai un viņu atbildēs biežāk parādās „ļoti pozitīva” attieksme pret pāreju no lata uz eiro.

* Jāatzīmē, ka arī agrāk neitrāli vai svārstīgi noskaņotie iedzīvotāji, kas biežāk ir cilvēki 35-64 gadu vecumā, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, Pierīgā vai Zemgalē dzīvojošie, sāk biežāk nosliekties uz „drīzāk pozitīvu” attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē: „Iedzīvotāju galvenais informācijas ieguves avots par eiro ieviešanu ir masu mediji. Tāpēc tendenci pieaugt eiro atbalstītāju īpatsvaram Latvijā var skaidrot ar to, ka medijos arvien vairāk ir pieejama informācija par dažādiem eiro ieviešanas aspektiem, un daļa no iedzīvotājiem tajos ir atraduši sev nepieciešamos argumentus par labu eiro ieviešanai. Vēl nozīmīgu lomu spēlē radu, draugu un paziņu viedoklis, kuros ieklausoties, daļa svārstīgo iedzīvotāju acīmredzot ir nosvērušies par labu eiro ieviešanai. Tomēr atbildīgajām institūcijām daudz darba jāpaveic kā paša eiro ieviešanas procesa sekmīgā organizēšanā (ja ES lēmums par Latvijas pievienošanos būs pozitīvs), tā komunikācijā, lai eiro atbalstītāju īpatsvars pārsniegtu vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju”.

Par pētījumu
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2013.gada 3. līdz 23. aprīlim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1016 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.

Par TNS
TNS ir vadošā pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā. Mūsu klientiem tiek nodrošināts plašs pētījumu klāsts - gan patērētāju vajadzību izpēte, uzņēmumu reputācijas un darbinieku apmierinātības novērtēšana, zīmolu atpazīstamības un marku tēla pētījumi, produktu testi, noslēpumainā klienta pētījumi, gan starptautiskiem standartiem atbilstoši mediju (TV, radio, preses, interneta) auditorijas pētījumi, informācija un analīze par mediju lietošanas ieradumiem un mediju reklāmas apjomiem.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties