#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Korporatīvās vadības sistēma Eiropas uzņēmumos: kas jāuzlabo?
, 2011. gada, 06.aprīlis

Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, kā tā varēja būt. Ir svarīgi, lai uzņēmumi tiktu labāk vadīti. Ja tos vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet uzņēmumi ir konkurētspējīgāki.

Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas uzņēmumu korporatīvo vadību. Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē organizācijas. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 2011. gada 22. jūlijs.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē teica: "Šajā ekonomiskajā situācijā mums vairāk kā jebkad jānodrošina, ka uzņēmumi ir labi pārvaldīti, stabili, uzticami un ilgtspējīgi Pārāk izteiktai īstermiņa domāšanai ir bijušas postošas sekas. Tāpēc mēs šodien esam uzsākuši debates par spēkā esošās korporatīvās vadības sistēmas efektivitāti. Vissvarīgāk ir panākt, lai vadības padomes kļūtu efektīvākas un akciju īpašnieki uzņemtos pilnu atbildību."

Ko ietver sabiedriskā apspriešana?
No krīzes gūtā mācība ļaus izveidot finanšu iestāžu labāku uzraudzību, spēcīgākas bankas un efektīvas bankrotējušo iestāžu likvidācijas sistēmas. Šī sabiedriskā apspriešana, kas ir ilgtermiņa pārskata daļa, pievērsīs uzmanību tam, kā darbojas uzņēmumi vispār, nevis tikai finanšu iestādes. Vairāki secinājumi norāda, ka ir iespējas uzlabot korporatīvās vadības dažādas jomas , piemēram, daudzveidību padomēs, ieinteresēto personu iesaistīšanos un korporatīvās vadības ziņojumu kvalitāti.

Tādējādi Zaļās grāmatas mērķis ir uzsākt vispārējas debates par vairākiem jautājumiem, piemēram:
- 1. Direktoru padome: Uzdotie jautājumi attiecas uz darbības efektivitāti un nodrošināšanu, ka to sastāvā ietilpst jauktas grupas, piemēram, veicinot dzimumu, profesionālās kvalifikācijas un prasmju, kā arī tautību dažādību. Tika rūpīgi izvērtēta padomju darbība, konkrēti to pieejamība un direktoru laika ieguldījums, kā arī jautājumi par riska vadību un direktoru algām.
- 2. kā uzlabot akciju īpašnieku iesaistīšanos korporatīvās vadības jautājumu risināšanā un rosināt tās interesēties par ilgtspējīgiem ienākumiem un darbību ilgtermiņā, kā arī palielināt mazākumā esošo akciju īpašnieku aizsardzību. Tā mēģina izprast, vai vajadzīga akciju īpašnieku identifikācija, t.i., mehānisms, kas ļauj sabiedrībām redzēt, kas ir to akciju īpašnieki, un uzlabot sistēmu sadarbībai ar akciju īpašniekiem.
- 3. kā uzlabot spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu , lai sniegtu derīgu informāciju investoriem un iedzīvotājiem. Uzņēmumiem, kas neizpilda valsts korporatīvās vadības ieteikumus, jāpaskaidro, kāpēc tie ir atkāpušies no minētajiem ieteikumiem. Bieži vien tas netiek darīts. Zaļā grāmatā jautāts, vai ir vajadzīgi sīkāki noteikumi par šiem paskaidrojumiem un vai valstu uzraudzības iestādēm vajadzīga lielāka ietekme uz uzņēmumu korporatīvās vadības ziņojumiem.

Nākamie soļi
Apspriešana notiks līdz 2011. gada 22. jūlijam. Komisija rūpīgi izskatīs visas apspriešanā saņemtās atbildes un rudenī publicēs ziņojumu par izpildi, kurā apkopos apspriešanas rezultātus. Uz to pamatojoties, tiks pieņemts lēmums, vai ir vajadzīgi tiesību aktu priekšlikumi. Tomēr tos iesniegs tikai pēc ietekmes rūpīgas izvērtējuma.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties