#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Pasniegti pateicības raksti par Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu Eiropas Pilsoņu gada 2013 norisē
BNS 
, 2013. gada, 20.decembris

Eiropas Savienības (ES) mājā ceturtdien notika Eiropas Pilsoņu gada 2013 noslēguma pasākums, kurā tika sumināti gada aktīvākie cilvēki – nevalstisko organizāciju pārstāvji un biedrības, kas deva īpašu ieguldījumu Eiropas Pilsoņu gada 2013 veiksmīgā norisē.

2013.gads ES bija pasludināts par pilsoņu gadu. Gada galvenais mērķis bija veicināt Eiropiešu informētību par ES pilsoņu tiesībām, mudināt kļūt aktīvākiem un informētākiem par Eiropas pilsoņu priekšrocībām, tostarp tiesībām vēlēt un kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās, kā arī informēt par iespējām ceļot,  dzīvot, strādāt vai studēt kādā no citām ES dalībvalstīm.

Tikpat svarīgi, kā informēt iedzīvotājus par ES pilsonības priekšrocībām, ir arī pārliecināt cilvēkus, cik būtiski mūsdienu sabiedrībā ir pilsoniskums un kāpēc mūsdienu sabiedrībai ir svarīgi piedalīties šajos procesos un tos ietekmēt. Viens no gada mērķiem bija, lai Latvijas iedzīvotāji kļūtu aktīvāki un gūtu pārliecību, ka būt aktīviem un pilsoniskiem ir liela nozīme, lai panāktu izmaiņas vidē, kurā dzīvojam.Pateicoties nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvjiem, Eiropas pilsoņu gada vērtība Latvijā šogad ieguva plašāku skanējumu, jo šie cilvēki vērtības popularizēja, darbojoties konkrētos projektos un iniciatīvās.

2014.gadā būs pagājuši desmit gadi kopš Latvija ir iestājusies ES. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, lai izdarītu secinājumus un izvērtētu, ko Latvija ir darījusi, lai ES kopiena būtu stiprāka.

“Mēs faktiski dzīvojam laikā, ko sauc par ļoti daudzšķautņainu un daudzdimensionālu identitāšu laiku. Mēs ilgu laiku esam dzīvoši vispirms ar domu, kas ir valstiskā identitāte, nacionālā identitāte. Mums katram ir sava personiskā identitāte, kas ir saistīta ar ģimeni, arī jūsu interesēm, kas veido jūs par unikālu personību. Mūsu identāte ir saistīta ar mūsu lokālo mūsu pilsētai, novadam, reģinam. Un šī Eiropeiskā identitāte ir salīdzinoši jauna. Identitāti nevar uzspiest, tā ir - kas es esmu un kam es piederu. Un veidot šo identitāti var piedaloties, iesaistoties. Acīmredzot, šī Eiropas pilsonības gada galvenā jēga ir panākt to, ka mēs nevis tikai skaitāmies Eiropas kopienas dalībnieki, bet vairāk piedalāmies šīs kopienas aktīvā veidošanā,” pasākumā uzsvēra Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un izglītības organizācijas palīdzēja veidot šo gadu, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka papildus tiesībām, ko Latvijas iedzīvotāji iegūst ES – iespēju brīvi pārvietoties, dzīvot jebkurā ES dalībvalstī un ievērot dažāda veida katra valsts izvirzītos nosacījumus, katram ES pilsonim ir arī pienākumi, kas ir jāuzņemas.

“Šī gada galvenais mērķis bija panākt aktīvu pilsoniskumu un Latvijas pilsoņu aktīvu līdzdalību. Ja mēs kopumā paskatāmies uz paveikto, jāsecina, ka padarītais ir vērā ņemams – esam pavirzījušies uz priekšu, piemēram, tādā nozīmīgā jautājumā kā brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma sakārtošana. Vislielākais ieguldījums rezultāta sasniegšanā ir tieši pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Es gribēju pateikt paldies tām organizācijām, kuras iesaistīājās šā gada veidošanā un arī atsaucās uz mūsu aicinājumu kopā veidot Pilsoņu gada fonu, piedalījās Eiropas pilsoņu vadītās komitejas darbā, kā arī palīdzēja mums definēt mērķus un strādāt pie šo mērķu sasniegšanas,” sacīja Melbārde.

Izvērtējot konkursa “Eiropas gada pašvaldība” dalībniekus, būtisku ieguldījumu sniegušas pašvaldības, kas atrodas tālu no Rīgas, tostarp to vietējās bibliotēkas, kultūras nami un aktīvi tautiskās mūzikas kolektīvi, kas katrā novadā un pilsētā darbojas kā vietēja mēroga sabiedriskie centri un sniedz iespējas aktīvai sabiedrības līdzdalībai un piedalās vietējās dzīves veidošanā.

Latvijas pilsoniskās sabiedrības rādītāji saistībā ar citām ES dalībvalstīm liecina, ka Latvija ir jauna demokrātīja, kas vēl tikai mācās būt par pilsonisku sabiedrību.
“Ja mēs skatāmies pēc rādītājiem, tad nevalstisko organizāciju skaits pēdējo gadu laikā strauji turpina pieaugt. Nedēļas laikā vidēji tiek reģistrētas 30-40 jaunas organizācijas. Tomēr pētījumi liecina, ka kopējais līdzdalības līmenis Latvijā joprojām ir zems. Ja skatāmies pēc rādītājiem tikai 15% iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, līdz ar to šeit vēl ir pietiekami liela vieta mūsu vietējai izaugsmei,” uzsvēra Melbārde.

Valsts pārvaldei ir jāmēģina uztvert pilsonisko sabiedību kā ekspertu lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir jāmācās veidot koordinētāku un vienotu, kopīgu viedokli, virzot to līdz likumdevējam.

Eiropas gada norisēs ļoti būtiska loma bija Eiropas Komisijas pārstāvniecībām katrā dalībvalstī. Tā kā 2013.gads bija Eiropas pilsoņu gads, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rosināju diskusiju par Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai.

“Mūsu galvenais mērķis, kā mēs to noformulējām, ir stirpināt Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai un pašapziņu, atgādinot par cilvēkiem, darbiem un lietām, kas ir unikāli Eiropas un visas pasaules mērogā,” uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Diskusija tika rosināta, sadarbojoties ar portālu draugiem.lv, kur Latvijas iedzīvotāji varēja balsot, atbildot uz jautājumu “Kas mēs esam Eiropā”. Tāpat bija iespējams izteikt savu viedokli un komentārus par piederību Eiropā. Balsojums norisinājās no 2013.gada 9.maija līdz 18.novembrim un tajā piedalījās vairāki tūkstoši balsotāju. Cilvēkiem bija iespēja izvēlēties arī vairākus atbilžu variantus, lai raksturotu Latvijas identitāti Eiropā. Balsu vairākumu guva atbilde “skanīgā balss” un “zaļais stūrītis”.

Tāpat Eiropas Pilsoņu gada 2013 ietvaros Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā veidoja arī televīzijas sižetus un raidījumus, lai uzsvērtu Latvijas izcilību Eiropas mērogā, kā arī rīkoja dažādus reģionālos pasākumus, lai iedzīvotāji varētu aktīvi izteikt viedokli un piedalīties balsojumos, atbildot uz jautājumu “Kas mēs esam Eiropā”. Kā lielākos ieguvus no dalības ES Latvijas iedzīvotāji balsojumā norādīja iespēju brīvi pārvietoties ES. Savukārt, lai padarītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku, iedzīvotāju skatījumā nepieciešams ES līmenī nepieciešams nodrošināt bezmaksas izglītību, medicīnu un plašākas sociālās garantijas. Eiropas Pilsoņu gada 2013. kulminācija bija dialogs, kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs un Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī citi klātesošie.

“Pilsoņu gads turpināsies. Tāpēc, ka nākamis gads ir vēlēšanu gads. Mēs vēlēsim ne tikai Latvijas politiķus, bet arī Eiropas Parlamentu. Aktīvākie Eiropas pilsoņi noteikti dosies uz vēlēšanu iecirkņiem un atdos savu balsi par uzticīgiem, nopietniem kandidātiem ar lielu kapacitāti, profesionālismu,” sacīja Šteinbuka.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties