#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Piebalgs un Pabriks diskusijā “Eiropas nākotne” dalās domās par Latvijas lomu ES valstu saimē
BNS 
, 2013. gada, 25.oktobris

Eiropas pilsoņu gada ietvaros notiekošajā interaktīvajā diskusijā “Eiropas nākotne” ar akadēmisko aprindu un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem un žurnālistiem piektdien piedalījās Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Vienotība”). Diskusijā pārrunāts plašs jautājumu loks – no gaidāmās Latvijas pievienošanās eiro zonai līdz Eiropas kopējās drošības politikas veidošanas aspektiem un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Pabriks diskusijā pauda viedokli, ka Latvijai ir svarīgi piedalīties kopējos ES drošības  politikas projektos, tostarp iespēju robežās iesaistoties arī dažādās starptautiskās miera uzturēšanas misijās.

Ministrs norādīja, ka kopš deviņdesmito gadu vidus spēku sadalījums Eiropā ir mainījies. “Savulaik bija uzskats, ka Eiropas Savienība nodrošina tā saukto maigo varu, bet NATO kā spēcīgākā militārā alianse pasaulē – tā saukto cieto varu. Tomēr kopš ekonomiskās krīzes situācija ir mainījusies un Eiropas Savienības pozīcijas maigajā varā mazinās,” atzina Pabriks.

Diskusijas laikā viņš atzinīgi novērtēja, ka pēdējā laikā ES iekšienē arvien vairāk aktualizējas diskusijas par nepieciešamību veidot kopīgu drošības politiku. Uz to, pēc ministra domām, norāda arī tradicionāli neitrālo Eiropas valstu Zviedrijas un Somijas arvien jūtamākā vēlme iesaistīties kopīgos aizsardzības projektos.

Tāpat viņš apliecināja Latvijas ieinteresētību piedalīties dažādos ES kopējās drošības projektos, īpaši izceļot Latvijas militārpersonu piedalīšanos ES miera uzturēšanas misijā Mali, kā arī ES kopējās kaujas grupas izveidi, kuras sastāvā darbojas Lielbritānijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas un Nīderlandes zemessardzes pārstāvji.

Aizsardzības ministrs arī pauda cerību, ka ES valstu vadītāji šā gada nogalē gaidāmajā pirmajā ES galotņu sanāksmē, kas veltīta drošības jautājumiem, spēs vienoties par tās veidošanu.  “Es ļoti ceru uz kopīgu rezultātu šā gada nogalē gaidāmajā pirmajā Eiropas Savienības galotņu samitā, kas būs veltīts drošības politikas jautājumiem. Tāpat es ceru, ka arī citos Eiropas Savienības valstu samitos tiks veltīta arvien nozīmīgāka uzmanība drošības politikai,” sacīja ministrs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka vēl aizvien ES kopējā budžetā nav paredzēts finansējums dažādiem dalībvalstu aizsardzības projektiem.

Diskusijā runāts arī par eiro ieviešanas gaitu Latvijā un tās iespējamo ietekmi uz dzīves dārdzības pieaugumu. Komentējot iedzīvotāju skepsi par šiem jautājumiem, Piebalgs norādīja: “Pāreja uz eiro ir svarīgākais gaidāmais notikums nākamgad. Pāreja uz eiro nenotiek piespiedu kārtā. Tas ir tas, kas šobrīd ir ļoti nepieciešams un vajadzīgs Latvijai.”

Bažas par cenu kāpuma saistību ar pāreju uz eiro kliedēja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā un bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, kura norādīja, ka eiro ieviešanai nav tiešas saistības ar inflācijas rādītājiem, jo pašlaik pasaules tirgos ir vērojams cenu kāpums daudzās preču grupās.

Diskutējot par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, gan Piebalgs, gan arī Pabriks uzsvēra, ka pretēji bieži medijos izskanējušajam apgalvojumam par EP kā otrā ranga politiķu pulcēšanās vietu katras partijas kandidātu izraudzīšanai darbam Eiroparlamentā jābūt daudz skrupulozākam un nopietnākam. Pēc Piebalga domām, cilvēkiem, kurus partijas iekļaus EP vēlēšanu sarakstos, jābūt labi pazīstamiem politiskajā vidē. Viņš arī atzina, ka mazas valsts pārstāvim būt ietekmīgam EP ir ļoti nopietns izaicinājums un vienlaikus liels atbildības slogs. Tādējādi eiroparlamentārietis veiksmīgi varēs darboties tikai tad, ja viņš būs atpazīstams gan Latvijā, gan pasaulē.

Savukārt Pabriks uzsvēra, ka ir svarīgi, lai darbam EP tiktu nosūtīti cilvēki, kuri atbalsta tālāko ES integrāciju. Un viņu vidū nevajadzētu iekļaut eiroskeptiķus, jo ar šādu politiķu klātbūtni tiek samazināta kopējā Latvijas pārstāvju ietekme lēmumu pieņemšanā EP. “Tad jau labāk palikt mājās, nevis braukt uz Briseli,” piebilda Pabriks. “Mēs esam eiropieši, un no mūsu aktivitātes ir atkarīgs, cik liela ietekme mums būs Eiropā. Tāpēc mums ir jādomā, kā to dabūt pašiem,” viņš teica.

Gan Pabriks, gan arī Piebalgs pieļāva, ka nākamgad gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās būs zema vēlētāju aktivitāte, to skaidrojot ar iedzīvotāju vilšanos politiķos un politiskajā procesā.

Runājot par cilvēku vilšanos politikas procesos, Piebalgs teica, ka, iespējams, arī Latvijā vajadzētu apspriest nepieciešamību veikt zināmas izmaiņas vēlēšanu sistēmā.

Viņš atzina, ka uzskata, ka galvenais iemesls, kādēļ Latvijas pilsoņi bieži viļas politiķos, ir nespējas dēļ īsti saprast, ar ko ir jārunā par savām problēmām.
Vērtējot pašreizējo Latvijas vēlēšanu sistēmu, eirokomisārs sacīja, ka viens no tās uzdevumiem bija sekmēt politisko partiju veidošanās ceļu Latvijā, kas ir veiksmīgi atrisināts. “Tajā pašā laikā tagad vēlētājiem centrālais jautājums ir – ar ko runāt.”

Eirokomisārs norādīja, ka politiķiem jādomā, kā sekmēt to, lai cilvēki būtu tuvāki politikai, tiesa, vai un kā jāmaina vēlēšanu sistēma – tas ir Latvijas likumdevēju jautājums.

Uz jautājumu par savu tālāko politisko karjeru gan Piebalgs, gan Pabriks atbildēja izvairīgi.

Piebalgs atkārtoti uzsvēra, ka neplāno kandidēt darbam Eiropas Komisijā un pēc savu pilnvaru termiņa beigām domā atgriezties un strādāt Latvijā, taču, vai iesaistīsies politikā, viņš pagaidām nevēlējās atbildēt.

Arī Pabriks nevēlējās komentēt medijos izskanējušās ziņas par viņa iespējamo kandidēšanu gaidāmajās EP vēlēšanās.

Ziņa tapusi sadarbībā ar aiņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties