#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Diskusija „Efektīva enerģijas izmantošana un alternatīvie enerģijas avoti Latvijā”
BNS 
, 2013. gada, 24.aprīlis

Energoefektivitātei un alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai Latvijā ir vairāki šķēršļi, tostarp ēku īpašnieku nezināšana par piemērotākajām tehnoloģijām un likumiskā regulējuma trūkums attiecībā uz alternatīvi saražotās enerģijas iepirkšanu no iedzīvotājiem, piektdien izskanēja Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā „Efektīva enerģijas izmantošana un alternatīvie enerģijas avoti Latvijā”, kurā piedalījās vadošie nozares pārstāvji.

Energoefektivitāte un alternatīvie enerģijas avoti ir viens no šībrīža aktuālākajiem jautājumiem, kas interesē ne tikai uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes, bet arī mājsaimniecības. Diskusijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine, Latvijas Atjaunojamo energoresursu asociācijas valdes priekšsēdētājs Agris Veliks, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes loceklis Aldis Sirmačs un citi eksperti.

Diskusiju uzsākot, Kariņš iezīmēja raksturīgu problēmu - Latvijai ir liela atkarība no viena piegādātāja resursiem, proti, no Krievijas un tā nav laba parādība nevienā no ES valstīm. Lai tiktu no šīs atkarības vaļā ir trīs lietas, ko darīt. Vispirms ir jādomā par energoefektivitāti, mājokļu siltināšanu un taupīšanu, tad jādomā par trīs Baltijas valstu sadarbību fosilo energoresursu ieguvē un izmantošanā un trešais solis -  atjaunojamo energoresursu izmantošana. Katram no šiem soļiem gan pastāv šķēršļi.

Piemēram, attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu – saules kolektoriem un baterijām, nav nekāda regulējuma, ko darīt ar to saules ražoto elektroenerģiju, kas ražošanas procesā paliek pāri. Latvijā klimats enerģiju no saules ļauj saražot vairāk vasaras mēnešos un mazāk ziemā, bet visu vasarā saražoto enerģiju uzreiz izlietot nav iespējams. Savukārt ziemā šādi ražotās enerģijas trūkts. Tāpēc vasarā saražoto saules enerģijas pārpalikumu varētu pārdot brīvajā elektroenerģijas tirgū, bet ziemā trūkstošo iepirkt par zemāku tarifu, paskaidroja Kariņš.

Viņš norādīja, ka citās valstīs ir regulējums, kas nosaka, kā un par kādiem tarifiem no mājsaimniecībām  jāiepērk saules ražoto elektroenerģiju. Tāpat ir noteikts kilovatu ierobežojums, cik  viens šāds ražotājs drīkst saražot.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, lai ļautu mājsaimniecībām iesaistīties elektroenerģijas tirgū, tāpēc mums kā pilsoņiem ir jāpieprasa atjaunojamo elektroenerģijas resursu likums, uzsvēra eiroparlamentārietis.

Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve Ieva Sīmane pastāstīja par klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) izmantojumu. KPFI ir Latvijas valsts budžeta programma, kuras mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana.

Viņa savukārt norādīja, ka problēma lielākai energoefektivitātei bieži ir finansējuma un zināšanu trūkums par tehnoloģijām, kā arī savām vajadzībām. Problēmas rada arī pārāk liela uzticēšanās iekārtu piegādātājiem, kā arī elektroenerģijas neto norēķina sistēmas nepieejamība.

Arī Veliks uzsvēra, ka galvenā problēma, ar ko bieži sastopas mājsaimniecību īpašnieki, ir pareizās tehnoloģijas izvēle, kā arī pieredzējuša un uzticama uzņēmēja atrašana. Atsauksmes par energoefektīvo enerģijas avotu izmantošanu no privātā sektora ir dažādas – gan pozitīvas, gan negatīvas.

Negatīvie piemēri galvenokārt sastās ar nepareizu tehnoloģiju izvēli, kad, piemēram, nav saņemts skaidrojums. Šādos gadījumos nereti ir izvēlētas neatbilstošas jaudas iekārtas, paskaidroja Veliks.

Viņš uzsvēra, ka privātmāju īpašniekiem vispirms jāapzina gan savas vēlmes gan nepieciešamība savai mājai. Tāpat obligāti jāveic energoaudits, turklāt auditoram obligāti jānovērtē māju klātienē. Jāizvērtē, cik liela ir energoefektivitāte sasniedzama, kā arī jāizvēlas jauda konkrētajai apkures iekārtai. Pēc šo soļu veikšanas jau var iet ar konkrētiem jautājumiem pie konkrēta iekārtas pārdevēja un nepaļauties uz pārdevēju trikiem, norādīja Veliks.

Martā ir veikti pēdējie noslēguma maksājumi finansējuma saņēmējiem (mājsaimniecībām) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" ietvaros, par kura rezultātiem klātesošos informēja Sīmane.
Kopumā projektu atklātā konkursa pirmajā un otrajā kārtā īstenots 1761 projekts, attiecīgi 861 projektus pirmajā kārtā un 900 projektus otrajā kārtā.
Lielākā daļa projektu īstenoti ekspluatācijā nodotās ēkās - apmēram 78% no visiem īstenotajiem projektiem, savukārt 95 % iekārtas ir uzstādītas  individuālā dzīvojamā mājā vai vasarnīcā.
Visvairāk mājsaimniecībās uzstādīti dažāda veida siltumsūkņi - 36%, otras populārākais iekārtu veids – saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam - 32% no kopējā skaita. Trešajā vietā pēc uzstādīto iekārtu skaita ir biomasas apkures katli, kopumā uzstādīti 452 granulu vai malkas katli, kas ir 23% no kopējā skaita. Biomasas kamīni uzstādīti 35 mājsaimniecībās, t.i. 2% no īstenotajiem projektiem. Elektroenerģijas ražošanas atbalstam uzstādīti saules paneļi un vēja ģeneratori, attiecīgi 5% un 2% no kopējā skaita.
Vidēji vienam projektam izmaksātais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 3424 latu, savukārt plānotais vidējais projekta siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums gadā ir 8,7 tonnas.

Realizēto projektu kopējā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalsta summa ir nedaudz vairāk nekā seši miljoni latu.
Projekta mērķis ir CO2 emisiju samazināšana mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām. KPFI kopējais finansējums bija gandrīz 11,4 miljoni latu un vienam projektam pieejamais maksimālais KPFI finansējums bija septiņi tūkstoši latu. Turklāt atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 50 %.
Veliks gan diskusijas laikā norādīja, ka bieži informāciju par pieejamiem projektu finansējumiem cilvēki saņem pārāk vēlu un līdz ar to iekārtu uzstādītāja izvēle un to uzstādīšana jāveic ļoti ātri, kas neesot pieļaujams.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties