#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eksperti: Latvija var kļūt par vienu no Eiropas energoefektivitātes līderēm
BNS 
, 2012. gada, 14.jūnijs

Latvijai ir iespējas kļūt par vienu no līderēm energoefektivitātes jomā Eiropā, tomēr nepieciešams sakārtot valsts stratēģiskos dokumentus, vissvarīgāk – Latvijas būvnormatīvus, projekta “Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas plānošanai” noslēguma pasākumā ES mājā atzina vairāki enerģētikas jomas eksperti.
Projekta ietvaros izveidota Latvijā vadošo enerģētikas, vides un politikas veidošanas ekspertu grupa, kura strādāja pie padziļinātas Eiropas direktīvu, stratēģisko dokumentu, normatīvo aktu un enerģētikas uzņēmējdarbības faktiskās situācijas izvērtējuma un sagatavoja priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
Sabiedriskā politikas centra “Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš atzīmēja, ka tiem, kas būvniecībā, celtniecībā, projektēšanā, apdzīvošanas procesos un iekārtu konstruēšanā un izmantošanā sāk domāt par energoefektivitātes prasībām, nākas saskarties ar ļoti daudz un sarežģītām prasībām. Viņš atzina, ka šādā gadījumā kādam, iespējams, vieglāj ir prasības ignorēt, nekā ievērot.
Viņš uzsvēra, ka likumi jāveido tā, lai tie cilvēkus motivētu kļūt energoefektīviem. "Ēkām jābūt energoefektīvām, resursiem arī jātiek izmantotiem energoefektīvi, un likumiem ir jābūt tādiem, lai energoefektivitāte tiktu atbalstīta, lai lietotāji tiktu motivēti būt energoefektīvi," uzsvēra Āboltiņš.
Tāpat viņš norādīja – ja kāds uzskata, ka energoefektivitāte sadārdzina izmaksas, tad šis cilvēks jāpiespiež kļūt energoefektīvam. "Progress nav iespējams bez sāpēm, tad vienkārši ir jāpiespiež būt energoefektīvam. Es pat pieņemu iekšēju personīgu uzskatu, ka neliela piespiešana tomēr nāk par labu un nodrošina labāku progresu nekā brīvprātīga izvēlēšanās – būt vai nebūt energoefektīviem," teica Āboltiņš.
Savukārt Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants vērsa uzmanību uz to, ka dažādu ēku energoefektivitāte valsts mērogā ļoti atšķiras. “Varbūt no Rīgas izskatās, ka tā energoefektivitāte un enerģētika mums ir visai augstā līmenī, bet patiesībā, ja skatāmies no visas valsts viedokļa, tad atšķirības ir ļoti lielas,” skaidroja Vīgants.
Viņš norādīja, ka svarīgi ir saprast, vai, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, valstij pietiks līdzekļu, lai renovētu visas esošās apdzīvotās vietas. “Tas, protams, ir ļoti sāpīgs jautājums, bet ir ļoti būtiski tomēr atbildēt arī uz šādiem nepopulāriem jautājumiem. Kāda ir Latvijas nākotne attiecībā uz iedzīvotāju blīvumu un attiecīgi, kur efektīvāk būtu investēt – vai pilnīgi visur vienādi vai izvēlēties atsevišķas vietas, kur šos līdzekļus intensīvāk investēt,” klāstīja Vīgants.
Eksperts minēja – lai arī atjaunojamo energoresursu īpatsvars valstī vismaz siltumražošanā pieaug, tomēr joprojām lielākā daļa siltumenerģijas tiek saražota, izmantojot dārgu fosilo kurināmo – pamatā dabasgāzi. “Dabasgāze pats par sevi, protams, ir brīnišķīgs kurināmais, un gāzes infrastruktūra mūsu valstī ir salīdzinoši labi attīstīta, bet jautājums ir – vai mēs par to ilgtermiņā spēsim samaksāt?” pauda Vīgants. Viņš piebilda, ka pašvaldībās, kurām ir iespēja siltumenerģiju iegūt no atjaunojamiem energoresursiem, rēķini par siltumu ir mazāki.
Viena no projekta īstenotāja biedrības “Passive House Latvija” valdes priekšsēdētāja Anda Kursiša klātesošos informēja par saistošajiem dokumentiem, kurus eksperti izvērtējuši projekta ietvaros.
Viens no šādiem dokumentiem bija Nacionālās attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam melnraksts, kurā ir ļoti maz informācijas, ko vidējā termiņā vajadzētu darīt ar energoefektivitāti Latvijā. Pēc Kursišas viedokļa, NAP vairāk vajadzētu runāt par ilgtspēju dabas un pilsētvides kontekstā, savukārt tautsaimniecības attīstības jautājumā būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība valsts konkurētspējai.
“Latvija, gribam vai nē, bet atrodas salīdzinoši ziemeļos Eiropas kartē, un mēs tērējam pārāk daudz naudiņas kurināšanai un elektrībai, salīdzinot ar citām valstīm. Un, ja mēs turpināsim šādi tērēt, tad nekāds ekonomiskais izrāviens mums diemžēl nesanāks,” sacīja Kursiša.
Tāpat viņa uzsvēra – lai arī vairāki no Ministru kabineta noteikumiem tiek regulāri pārskatīti un grozīti, tomēr ir diezgan daudz trūkumu un novecojusi informācija, tādēļ stingrākas likumdošanas noteikšana būvniecības jomā darītu vairāk laba nekā ļauna.
Kursiša norādīja, ka būtu arī nepieciešamība pēc definētām energoefektivitātes klasēm. Viņa teica, ka Latvijā joprojām nekādos noteikumos nav minēts, kas energoefektivitātes jomā uzskatāma par vidēji laba patēriņa māju, kas ir zema patēriņa māja, kas ir pasīvā patēriņa māja, un kas ir nulles patēriņa māja. “Šī ēku klasifikācija ļautu daudz skaidrāk iepirkumos un attīstības plānos definēt, uz ko tad mēs katru ēku gribam attiecināt,” teica Kursiša.
Projekta "Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas īstenošanai" eksperti secinājuši, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai izvirzītos par pārliecinošu līderi energoefektivitātes jomā, atbilstoši Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem pasākumiem līdz 2020.gadam ar mērķi uzlabot katras valsts energoefektivitāti.
Ekspertu grupa identificēja galveno problēmu loku, kas steidzami jārisina, un sniedza priekšlikumus to risināšanai. Vislielākās pretrunas eksperti saskatīja spēkā esošajos būvnormatīvos. Izstrādāti dažādos laika posmos, tie bieži ir pretrunā ar citiem nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem un regulējumiem, kā arī ar topošo Enerģētikas stratēģiju. Tajos nav noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina ilgtspējīgu būvniecību un energoefektivitāti.
Līdz ar to kopējā sistēma nespēj funkcionēt un sekmēt ilgtspējīgu būvniecību neskaitāmo robu un neskaidrību dēļ. Būvnormatīvi nesekmē arī kvalitatīvu un godīgu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu uzņēmējdarbībā, jo tie nav pietiekami sīki un pieļauj nevajadzīgas interpretācijas un skaidrojumu iespējas. Turklāt pastāv vairākas aprēķina un plānošanas metodes, kas Latvijā vispār nav reglamentētas, bet īpaši būtiskas ilgtspējīgas būvniecības īstenošanai.
Vērtējot topošo direktīvas projektu, eksperti atzina, ka gandrīz visas direktīvas prasības var īstenot kvalitatīvi un noteiktajos termiņos. Dažu uzdevumu īstenošanai jau ir likti stabili pamati, savukārt citu īstenošana rekomendējama pakāpeniski, izvērtējot reālo situāciju.
Par Latvijas "Enerģētikas stratēģiju 2030" ekspertu grupa atbildīgajās institūcijās iesniegusi konkrētus ierosinājumus stratēģijas nodaļu pilnveidošanai un enerģētikas nozaru savstarpējās sasaistes uzlabošanai.
Projektu īstenoja biedrība "Passive House Latvija" un sabiedriskās politikas centrs "Providus".

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties