#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Kā Latvijai sasniegt Energoefektivitātes direktīvas mērķus?
BNS 
, 2014. gada, 15.aprīlis

 

Energoresursu cenas ikgadu aug ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā (ES), tāpēc visam dalībvalstīm, saskaņa ar jauno energoefektivitātes direktīvu, līdz 2020. gadam uzdots noteikt izmaksu ziņā optimālās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes, tādejādi paaugstinot ne tikai pašu energoefektivitāti, bet arī samazinot kopējās lietošanas un uzturēšanas izmaksas ēkas īpašniekiem vai lietotājiem. Par to, kā šīs direktīvas mērķus varētu īstenot Latvijā, konferencē ''Kā Latvijā izpildīt energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES mērķus?'' sprieda gan enerģētikas eksperti, gan uzņēmēji, gan valsts un pašvaldību pārstāvji.

Viens no direktīvas mērķiem ir racionāli izmantot enerģiju rūpniecībā, tāpēc direktīva uzliek pienākumu visiem lielajiem uzņēmumiem
līdz 2015.gada decembrim obligāti veikt energoauditus. Ja lielie uzņēmumi šo prasību neīsteno, direktīva pieprasa uzlikt administratīvos sodus par šī audita neveikšanu.

Pēc Ekonomikas pārstāves Andželas Pētersones teiktā, šā gada 10.aprīlī stājās spēka MK noteikumi Nr.138 "Noteikumi par rūpniecisko energoauditu", kas paredz juridiskajām personām izvirzāmās prasības rūpnieciskā energoaudita veikšanai, tā norises kārtību, rūpniecisko energoauditoru atbildību un viņu uzraudzības kārtību.

Tāpat direktīva izvirza prasību katru gadu renovēt trīs procentus no kopējā valstij piederošo un izmantojamo ēku platības, tāpēc daļa no valsts paredzētā finansējuma tiks novirzīta šim mērķim.

Līdz šim energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās galvenokārt izmantoja grantu shēmu, savukārt turpmāk tiks radīti finanšu instrumenti. „Plānots, ka ES līdzfinansējums ēku siltināšanai nākamajam periodam būs 35% apmērā. Un viens no ES uzstādījumiem ir, ka līdzšinējā grantu sistēma jāaizstāj ar finanšu instrumentu izveidi, kurās varētu būt granta elements,” konferences laikā pavēstīja Pētersone.

„Salaspils Siltuma” valdes locekle Ina Bērziņa – Veita prognozēja, ka plānotais līdzfinansējums 35% apmērā varētu radīt vēl mazāku iedzīvotāju vēlmi siltināt savus mājokļus. „ Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ar ēku siltināšanu nevedas, ir tas, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nespēj vienoties. Tāpat iedzīvotāji nevēlas uzņemties šī procesa organizāciju,” teica Bērziņa – Veita.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars pavēstīja, ka pašvaldība pēdējo piecu gadu laikā ir mēģinājusi iedzīvināt renovācijas procesu, taču rezultāta nav. „Šobrīd Salaspilī no 120 daudzdzīvokļu mājām renovētas ir tikai piecas, bet divās siltināšanas darbi notiek,” sacīja novada domes priekšsēdētājs. Lai šo procesu paātrinātu novada domes vadība kopā ar „Salaspils siltumu” nolēmusi veidot Pašvaldības energoservisa kompāniju (PESKO), kas strādās pie tā, lai energoefektivitātes pasākumiem piesaistītu nepieciešamo finansējumu.

Raimonds Čudars skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ dažām pilsētām ar ēku siltināšanu veicas labāk ir tas, ka šo pilsētu pašvaldības uzņēmumiem ir dots uzdevums šos procesus veicināt, savukārt tur, kur daudzdzīvokļu mājas ir privāti pārvaldītas progresa nav. „Es uzskatu, ka „Salaspils siltumam” ir jāiesaistās siltumefektivitātes servisa pakalpojumu veikšanā, jo tas ir viens no pašvaldības instrumentiem,” sacīja Čudars.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga norādīja, ka panākt ES direktīvas mērķi izdosies tieši ar pašvaldību vai Energoservisa kompāniju (ESKO) līdzdalību. „ Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi notiek ļoti lēni. Manuprāt visefektīvākais risinājums ir tieši ESKO, jo tas, kā uzņēmums, uzņemsies visus riskus,” teica Blumberga. Viņa arī norādīja, ka apsveicami ir tas, ka arī Eiropas Savienības rekonstrukciju banka izrāda iniciatīvu ieguldīt šajos pasākumos un ir gatava atbalstīt ESKO.

Energoefektivitātes direktīvas galvenais mērķis ir veikt tādu ieguldījumu, lai sasniegtu ES energoefektivitātes mērķi 2020.gadā - par 20% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un par 20% paaugstināt energoefektivitāti.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties