#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
10 mīti par ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums)
DG COMM 
, 2012. gada, 08.februāris

1. ACTA dēļ tiks ierobežota pieeja internetam un cenzētas tīmekļa vietnes.
Izlasiet ACTA tekstu — tajā nav nevienas rindkopas, kas pamatotu šādu apgalvojumu.
ACTA ir runa par liela mēroga nelegālām darbībām, kuras nereti veic noziedzīgas
organizācijas. ACTA nav runa par to, kā cilvēki izmanto internetu ikdienā. Interneta
lietotāji varēs turpināt izplatīt tīmeklī nepirātiskus materiālus un informāciju. ACTA
neierobežos cilvēku tiesības internetā, un šā nolīguma dēļ netiks slēgtas tīmekļa vietnes
atšķirībā no apspriešanā esošajiem ierosinājumiem ASV (SOPA un PIPA).

2. ACTA dēļ uz robežas pārbaudīs lidmašīnu pasažieru klēpjdatorus un uzraudzīs
datu plūsmu internetā.
Nolīgumā skaidri minēts pamatprincips ievērot tādas pamattiesības kā privātumu, vārda
brīvību un datu aizsardzību. ACTA pat īpaši minēti ceļotāji, uz kuriem pārbaudes
neattieksies, ja pārkāpuma preces nav komerciālas preces un netiek pārvadātas lielos
apjomos.

3. ACTA ir slepens nolīgums. Sarunas nebija pārredzamas un notika “aiz slēgtām
durvīm”. Eiropas Parlaments nebija pilnīgi informēts, konsultēšanās ar
ieinteresētajām personām nenotika.
ACTA teksts ir pieejams ikvienam. Sarunas par ACTA neatšķīrās no sarunām, kas
notiek par jebkuru citu starptautisko nolīgumu. Protams, ka sarunas par šādiem
nolīgumiem nenotiek publiski, bet saskaņā ar Lisabonas līgumu un pārskatīto
pamatnolīgumu ir paredzēti skaidri noteikumi par to, kā par šādām tirdzniecības sarunām
jāinformē Eiropas Parlaments (EP). Šie noteikumi tika precīzi ievēroti. Tirdzniecības
komisārs Karels de Gihts ir piedalījies trīs plenārsēdēs, atbildējies uz vairākiem
desmitiem rakstisku un mutisku jautājumu, kā arī uz divām EP rezolūcijām un vienu
deklarāciju. Vienlaikus Komisijas dienesti vairākas reizes sarunu laikā organizēja EP
deputātiem paredzētus brīfingus.
Tāpat kopš sarunu sākuma par to mērķiem un virzienu tika informēta arī sabiedrība.
Komisija pēc katras sarunu kārtas publicēja kopsavilkumus, un kopš 2010. gada aprīļa ir
pieejams arī apspriestais teksts. Saistībā ar ACTA ir organizētas preses konferences un
četras ieinteresēto personu konferences, un viena no tām notika dažas dienas pirms
pirmās sarunu kārtas sākuma. Mūsu sarunu partneri, piemēram, ASV, Šveice, Austrālija
un Kanāda, ir veikuši līdzīgus pasākumus.
 

4. Ar ACTA tiks izveidota trīs brīdinājumu sistēma interneta pārkāpumu gadījumā
vai paredzētas prasības interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) uzraudzīt vai
filtrēt datu plūsmu.
ACTA neparedz trīs brīdinājumu vai pakāpeniskas reaģēšanas sistēmu saistībā ar
pārkāpumiem internetā. Tāpat netiek noteiktas prasības IPS uzraudzīt vai filtrēt lietotāju
aplūkoto informāciju. ACTA pilnībā saskan ar pašreizējiem ES tiesību aktiem, kas ir
spēkā kopš 2000. gada (direktīva par e-tirdzniecību), un šis nolīgums negroza nevienu
tās lapu.
 

5. ACTA dēļ nabadzīgās valstis nevarēs iegādāties lētas zāles.
ACTA nav noteikumu, kas varētu tieši vai netieši ietekmēt nepatentēto medikamentu
likumīgo tirdzniecību vai sabiedrības veselību kopumā. Tieši pretēji — šajā nolīgumā ir
tieša atsauce uz Dohas deklarāciju par intelektuālo īpašumu un sabiedrības veselību.
ACTA arī paredzēts, ka krimināltiesiskos un robežas pasākumus nepiemēro patentiem.
 

6. ACTA ir labvēlīgs īpašuma tiesību īpašniekiem. ACTA dēļ tiks atcelta
aizsardzība un izņēmumi, kas ir spēkā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Tieši pretēji — ACTA noteikumi ir ļoti elastīgi, un tie paredz nepieciešamos aizsardzības
pasākumus, lai iesaistītās valstis varētu izveidot līdzsvaru starp visām tiesībām un
interesēm, ņemot vērā ekonomiskos, politiskos un sociālos mērķus, kā arī juridiskās
tradīcijas. Pilnībā tiks aizsargāti pasākumi un izņēmumi, kas piemērojami saskaņā ar ES
tiesību aktiem un Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām
(TRIPs).

7. ACTA noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesību krimināltiesisko aizsardzību
paredz, ka ir jāpieņem papildu tiesību akti ES līmenī.
Šādu ES tiesību aktu par krimināltiesisko aizsardzību nav. ACTA noteikumi par
krimināltiesisko aizsardzību neparedz to, ka ES līmenī jāpieņem papildu tiesību akti. Lai
ievērotu saistības, ko uzņēmās dalībvalstis, ļoti nelielam to skaitam, iespējams, būs
jāizdara izmaiņas savos tiesību aktos saistībā ar krimināltiesisko aizsardzību (ACTA ir
jauktas ES un dalībvalstu kompetences nolīgums). To divos atzinumos ļoti skaidri ir
apstiprinājis Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests, proti, 2011. gada 5. oktobrī un
8. decembrī, atbildot uz jautājumiem, kurus uzdeva attiecīgi Starptautiskās tirdzniecības
komiteja (INTA) un Juridiskā komiteja.
 

8. ACTA rada “aizmugurisku saskaņošanu”. INTA pasūtītajā pētījumā teikts, ka
ACTA dēļ būs jāveic grozījumi ES tiesību aktu izpildē un/vai valstu tiesību
aktos.
ACTA noteikumi ir saderīgi ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. ACTA dēļ nebūs
jāpārskata vai jāpielāgo ES tiesību akti un dalībvalstīm nebūs jāpārskata pasākumi vai
instrumenti, ar kuriem attiecīgie ES tiesību akti tiek īstenoti. ACTA ir saskaņots ar
starptautiskajām tiesībām, proti, ar PTO TRIPs līgumu. INTA pētījumā nav norādīts uz
konkrētu gadījumu, kad ACTA būtu pretrunā kaut vienai ES tiesību normai, anulētu to vai
paredzētu izmaiņas tajā. To ļoti skaidri apstiprina abi iepriekš minētie Eiropas
Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumi. Plašāka informācija http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/april/tradoc_147853.pdf
 

9. ACTA tika apspriests kā atsevišķs nolīgums, lai izvairītos no tā apspriešanas
daudzpusējā forumā, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) vai
Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO).
Komisija vēlējās risināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas problēmas PTO vai
WIPO un šajā saistībā izteica daudzus ierosinājumus. Tomēr atsevišķas šo organizāciju
dalībvalstis iebilda, ka sarunas par piemērošanu notiek šajās organizācijās. ACTA paredz
starptautiskos intelektuālā īpašuma tiesību standartus, un arī citas valstis tiek aicinātas
pievienoties šim daudzpusējam starptautiskajam līgumam.

10. ES uzspiedīs ACTA noteikumus trešām valstīm, ietverot tos brīvās tirdzniecības
nolīgumos.
Šāda nodoma nav, un ES divpusējās tirdzniecības sarunās tas nav ierosināts.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties