#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas Savienības mājā spiež par Eiropas Savienības naudas izlietojumu
BNS 
, 2013. gada, 18.decembris

Eiropas Savienības (ES) mājā 13.decembrī notika diskusija par Latvijai pieejamo ES fondu naudas izlietojumu 2013.-2007.gada plānošanas periodā, kā arī tās sadali jaunajā – 2014.-2020.gada periodā.

Latvijai 2007.–2013.gada plānošanas periodā kopumā no ES fondiem– Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda– ir pieejami 3,18 miljardi latu. Šos līdzekļus Latvija var izmantot līdz 2015.gada beigām. Savukārt 2014.-2020.gadā no ES budžeta Latvijai būs pieejami 7,48 miljardi eiro. No Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ES Kohēzijas fonda Latvijai paredzēti 4,4 miljardi eiro. Jautājums par līdzekļu sadali jaunajā plānošanas periodā ir aktuāls, jo patlaban Latvijas Finanšu ministrija ar Eiropas Komisiju (EK) strādā pie šīs naudas izmantošanas plāna.

Diskusijā EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka atzina, ka ES fondiem jāpalīdz Latvijas izaugsmes veicināšanā.

Runājot par jauno ES finanšu perspektīvu 2014.-2020.gadam, viņa atzina, ka Latvijai no ES izdevās panākt ļoti labu piedāvājumu. "Laikā, kad principā ES budžets tika samazināts, Latvijai neto ieguvums īstenībā pieaug. Tas liecina par lieliem panākumiem," atzīmēja Šteinbuka.

Vienlaikus viņa atzina - tagad svarīgi ir domāt par to, kā līdzekļus nevis vienkārši apgūt, bet investēt. "Vajag panākt izaugsmi. "Var teikt, ka Latvijas ekonomika tāpat pieaug un pieauguma tempi ir straujākie visā Eiropā, bet tas, vai mums izdosies noturēt šo pieauguma tempu ilgākā laika posmā, nav tik acīmredzami. Ja stratēģiskajos projektos nebūs attiecīgas investīcijas no dažādiem avotiem, tai skaitā no ES fondiem, tad mēs nevaram cerēt, ka izaugsme nāks pati par sevi," sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja, atzīstot, ka Latvijā diemžēl trūkst projektu, kuri veicinātu uz inovācijām balstītu preču ražošanu un pakalpojumu piedāvāšanu.

Savukārt runājot par ES fondu apguves 2007.-2013.gada periodu, Šteinbuka teica, ka kopumā līdzekļus Latvija apguvusi labi, taču nav tādu pētījumu, kas atspoguļotu, cik   saprātīgi līdzekļi investēti.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle savukārt sarunā pieskārās jautājumem par transporta un enerģētikas projektiem, kuriem iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Tostarp viņš norādīja, ka nākamajā finanšu perspektīvā no 2014.līdz 2020.gadam sašķidrinātās gāzes termināla būvniecībai būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz pat 75%, kas ir vairāk nekā ierasts, jo šis projekts dos iespēju diversificēt gāzes apgādi Baltijas valstīs. "Par nožēlu šis projekts nekustas nemaz," atzina Zīle.

Pēc Eiropas parlamenta deputāta teiktā, saskaņā ar EK pētījumu sašķidrinātās gāzes termināla izveide iespējama tikai divās vietās- Somijā vai Igaunijā. Latvijai izdevīgāk, ka tas atrastos Igaunijā.

Vienlaikus Zīle sacīja, ka ES naudas apguvi šim projektam apdraud Latvijā iecerētā divu fāžu pieeja gāzes liberalizācijas jautājumā, kas paredzēta Enerģētikas likuma grozījumos.

Tāpat Zīle pauda cerību, ka tiks rasti kompromisi sekmīgai projekta “Rail Baltica 2” virzībai.

Savukārt biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” prezidents Andris Bērziņš pateicās ES fondu iepriekšējā plānošanas periodam par to, ka nozare ir izdzīvojusi. “Vienīgā nauda, uz kuras nozare pagājušos septiņus gadus faktiski ir dzīvojusi, bijusi ES nauda,” viņš teica.

Bērziņš arī teica, ka jaunais ES finanšu plānošanas periodā transports saņēms 27%, kas kopumā ir liela summa. Tā tiek sadalīta atbilstoši ES prasībām, bet ne saskaņā ar  uzstādījumiem, kādi ir Nacionālās attīstības plānā.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis vērsa uzmanību uz nepieciešamību atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzsvēra, ka jaunajā plānošanas periodā maksimāli jāsamazina birokrātija, kas saistīta ar ES fondu līdzekļu apguvi. “Jādomā par maksmālu e-pārvaldi un vienkāršošanu šajā jomā,” viņa teica, paužot cerību, ka uzņēmējiem nebūs vairs jāstumda dokumentu ķīpas no vienas institūcijas uz otru.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties