#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eksperti rosina nodrošināt imigrantu līdzdalību valsts rīcībpolitikā
BNS 
, 2012. gada, 13.jūnijs

Līdzdalība valsts rīcībpolitikā ir izšķiroša iespēja indivīdiem sniegt savas idejas un priekšlikumus to sabiedrību attīstīšanai, kurā viņi dzīvo. Taču, ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoņiem, kuri dzīvo savā valstī, ir daudz iespēju ietekmēt valsts rīcībpolitiku, imigrantiem bez likumīga pilsoņa statusa ir mazāk šādu iespēju. Tāpēc ar valsts līmeņa konsultatīvo institūciju starpniecību iespējams nodoršināt imigrantu līdzdalību valsts rīcībpolitikā, otrdien diskusijā “Konsultatīvie mehānismi par imigrantu integrācijas politiku” teica “Providus” pārstāve Marija Golubeva.

Golubeva skaidroja – tā kā Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav pilsoņi, nav dotas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir īpaši svarīgi radīt alternatīvus ceļus nepilsoņu un citu valstu pilsoņu politiskajai līdzdalībai. “Neaizstājot citas tiešākas līdzdalības formas, piemēram, vēlēšanu tiesības, valsts līmeņa konsultatīvā institūcija vai dialoga platforma var veicināt strukturēta dialoga izveidi starp imigrantu grupām un Latvijas valdību,” klāstīja Golubeva.

Pasākuma laikā Golubeva klātesošos iepazīstināja arī ar pētījumu, kurā apkopota informācija par konsultatīvajām institūcijām un dialogu platformām imigrantu kopienās. Pētījumā aplūkota trīs valstu pieredze – Somijas, Spānijas un Īrijas.

Golubevas veiktajā pētījumā teikts, ka daudzviet ES pašvaldību un pat valsts rīcībpolitikās ir paredzētas politiskās līdzdalības formas ārvalstniekiem, kas dzīvo attiecīgajā valstī. Dažos gadījumos pašvaldību konsultatīvās institūcijas skaidri atzīst par savu mērķi to imigrantu iesaisti, kas vēl nav ieguvuši likumīgās valsts piederību pilsonībā – kā – līdzdalībā.

Aplūkojot vairāku valstu līdzšinējo pieredzi, secināts, ka konsultatīvās institūcijas ir patstāvīgas, ar drošu juridisko un politisko statusu, to locekļus ieceļ ar valdības rīkojumu uz vairākiem gadiem un jaunā vadība nevar atlaist padomes esošo sastāvu vai no jauna iecelt locekļus pilnvaru termiņa vidū saistībā ar atšķirīgu viedokli integrācijas rīcībpolitikas jomā.

Analizējot Spānijas, Somijas, Īrijas konsultatīvās padomes, secināts, ka ievērojami atšķiras tas, cik lielā mērā tās iegūst savu leģitimitāti no savām pārstāvētajām kopienām. Piemēram, Spānijā, ievērojot atlases pamatā esošos kritērijus, lielākas izredzes ir pazīstamām imigrantu asociācijām ar skaidru administratīvo kapacitāti un caurskatāmību, demokrātisku struktūru, kas pārstāv lielākās imigrantu kopienas. Savukārt Somijā atlases kritēriji ietver arī neaizsargātību pret diskriminācijas draudiem un radicionālās minoritātes var būt pārstāvētas uz paritātes pamatiem kopā ar imigrantu kopienām konsultatīvajās institūcijās.

Īrijas gadījumā pārstāvniecībai padomē netika izvēlētas spēcīgākās imigrantu asociācijas un kandidātu izvēlēšana bija individuāla, nevis balstīta uz imigrantu pilsoniskās sabiedrības esošajām struktūrām. Golubeva pētījumā atzinusi, ka tieši princips, kā tiek atlasītas organizācijas, kas pēc tam ievēl un ieceļ pašas savus pārstāvjus, ļauj atlases kārtībai Somijā un Spānijā nodrošināt labāku imigrantu kā kopuma pārstāvniecību.

Tāpat izpētīts, ka spēcīgu un reprezentatīvu konsultatīvo institūciju un dialoga platformu veido locekļi, kurus izvirzījušas imigrantu un minoritāšu asociācijas, nevis tieši iecēlis ministrs, atlases procesam ir jābalstās uz skaidriem kritērijiem, tai skaitā organizācijas caurskatāmību un demokrātisku struktūru.

Golubeva, balstoties uz izpētīto, norādīja – ja Latvijā būtu vajadzīgs izveidot jaunu konsultatīvu padomi un dialoga platformu, pirmkārt, būtu jāieceļ atbildīgā valdības institūcija, kas izstrādātu priekšlikumus konsultatīvās instritūcijas struktūrai, finansēšanas mehānismam un tiesiskajam statusam, kas vēlāk nodrošinātu konsultatīvās instritūcijas sekretariāta funkciju.

Tāpat, saskaņā ar Golubevas izpētīto, nepieciešams nodrošināt, ka konsultatīvās padomes mandāts iever atbildību un tiesības sniegt komentārus par visām valdības rīcībpolitikām, kam ir būtiska ietekme uz integrāciju un imigrāciju, kā arī sniegt ieteikumus par esošo rīcībpolitiku īstenošanu un jaunu rīcībpolitiku izstrādi, tai skaitā Eiropas trešo valstu valstpiederīgo intergrācijas fonda nacionālo programmu izstrādi.

Noslēgumā pētījumā norādīts, ka svarīgi arī raudzīties, lai konsultatīvā institūcija būtu pārstāvēta visos svarīgos Eiropas un starptautiskajos integrācijas forumos, kā arī citās platformās saskarsmei un pieredzes apmaiņai imigrantu organizāciju starpā pāri nacionālajām robežām. Tāpat svarīgi ir nodrošināt saikni ar ES esošajiem un starptautiskajiem forumiem integrācijas un imigrācijas jautājumos konsultatīvās institūcijas mājaslapā.

Golubevas veiktais pētījums ir daļa no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansētā projekta “Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana”

Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties