#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiropas Savienības mājā spriež par iekļaujošu izglītību
BNS 
, 2013. gada, 21.novembris

 

Eiropas Savienības (ES) mājā trešdien notika pasākums, kurā tika spriests par iekļaujošu izglītību; pasākumā tika vērsta arī uzmanību uz pedagogu sagatavotību darbam ar bērniem, kuriem nepieciešams izstrādāt individuālu mācību plānu, lai tie varētu zināšanas gūt vispārizglītojošajās skolās.

Tāpat pasākuma laikā tika prezentēti mērķi un indikatori, pēc kuriem varētu noteikt, vai un cik lielā mērā Latvijas skolu vide ir droša un cieņpilna, kā arī iekļaujoša bērniem ar speciālajām vajadzībām.

Pamatojoties uz šiem mērķiem un indikatoriem, vecāki plāno papildināt atzinumu par Izglītības attīstības pamatnostādņu projektu 2014.-2020.gadam.

“Mērķi ir kā bāka, lai varētu sniegt drošu un iekļaujošu vidi mūsu bērniem. Bāku neredzot, varam uzskriet uz sēkļa, un arī ja mums nav indikatoru jeb navigācijas, tad arī varam uzskriet uz sēkļa, domapmaiņā skaidroja “Latvijas Vecāku foruma” valdes locekle Jana Simanovska.

Vecāki izstrādājuši procesa indikatorus, kas raksturo, kādas procedūras, tiesību akti valstī īsteno iekļaujošu izglītību, un situācijas indikatorus, kas raksturotu un palīdzētu novērtēt situāciju, tostarp pamatojoties uz statistiskajiem datiem.

Attiecībā uz iekļaujošu skolu, galvenajās pamatnostādnēs, kas iekļautas vecāku izstrādātajos mērķos un indikatoros ir teikts, ka visiem bērniem ar īpašām vajadzībām ir iespēja dzīvot ģimenē un apgūt izglītību; īpašās vajadzības tiek laikus atpazītas; visiem bērniem ar speciālām vajadzībām tiek piedāvāts individualizēts atbalsts, atbilstoši viņa vajadzībām; valsts maksimāli tiecas uz iekļaujošo izglītību, respektējot katra bērna vajadzības un tiesības uz izvēli; vecāki tiek iesaistīti bērna izglītošanas procesā.

“Speciālās vajadzības ir dažādas – gan fiziski traucējumi, gan garīgās attīstības traucējumi, gan mācīšanās traucējumi. Svarīgi saprast, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem intelekts ir normālā līmenī, vienkārši neirobioloģisku iemeslu dēļ smadzenes apstrādā informāciju savādāk. Latvijā ir deviņas speciālo vajadzību grupas, no kurām tikai divas ir bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, pārējiem intelekta līmenis netraucē apgūt vidējās izglītības programmu,”  norādīja Simanovska.

Savukārt attiecībā uz drošu un cieņpilnu skolas vidi, kā būtiskākās mērķu un indikatoru pamatnostādnes minēts, ka ikviens bērns skolā ir pasargāts no vardarbības pazemojumiem diskriminācijas; skolām ir nodrošināti resursi drošas vides veidošanai; situācija skolās tiek uzraudzīta, un uzlabojumi tiek vadīti; skolas administrācija, personāls, bērni un vecāki apzinās savu atbildību par drošu vidi skolā, atpazīst draudus, zina, kā rīkoties.

“Svarīgi, lai sabiedrībā saprastu, kas tad ir vardarbība – vai tikai kaušanās, ievainošana līdz asinīm, vai tomēr arī apsaukāšanās, pāridarījumi, atstāšana novārtā, apcelšana, izstumšana, kas ir cilvēktiesību pārkāpumi, teica “Latvijas Vecāku foruma” valdes locekle Kristīne Dūdiņa.

Dūdiņa arī norādīja - svarīgi, lai būtu monitorings drošībai skolā – tas ir pirmais solis, lai kaut kas mainītos un lai uzskats, vai skola ir droša, nebalstītos tikai uz savu subjektīvo viedokli un stereotipiem. Ļoti svarīgs būtu valsts atbalsts drošas skolas vides realizēšanai – gan metodisks, gan arī starpinstitucionāla sadarbība, kurā būtu pārstāvētas visas iesaistītās institūcijas valsts mērogā un kurā būtu skaidrs, kurš par ko atbild.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties