#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eksperts: Pakistānā labu izglītību var iegūt tikai privātajās skolās
BNS 
, 2012. gada, 12.jūnijs

Pakistānā valsts skolām ir niecīgs finansējums un lielākā daļa no skolātājiem ir bez izglītības, tie prot tikai lasīt un rakstīt, tāpēc samērā labu izglītību var gūt tikai privātajās augstskolās, lekcijā Eiropas Savienības mājā atzina eksperts Hanss Joahims Gerbers.
Joahims Gerbers Pakistānā nodarbojas ar labdarību. Viņš vāc līdzekļus, lai palīdzētu pakistāņiem, kurus pirms dažiem gadiem piemeklēja plūdus. Pateicoties Joahima Gerbera palīdzībai, daudzas pakistāņu ģimenes tiek pie mājām, iespējām dzert tīru ūdeni. Tāpat pakistāņi tiek izglītoti kā uzturēt apkārtējo vidi tīru un sakoptu.
Joahims Gerbers atzina, ka bieži vien skolotāji valsts skolās tiek izvēlēti ļoti vienkārši – par skolotājiem tiek atzīti tie cilvēki, kuri māk lasīt un rakstīt, taču tiem nav speciālas izglītības.
Viņa personīgie novērojumi arī liecina, ka Pakistānas valsts skolās daudzi skolotāji par darbošanos izglītības iestādē saņem naudu, taču bērnu izglītošanai velta ļoti maz laika, vai pat nedara to vispār, turklāt amatpersonas nesteidzas, lai šo situāciju uzlabotu. “Labu izglītību var gūt tikai privātajās skolās, taču to apmeklēšana maksā dārgi, līdz ar to šīs iestādes var apmeklēt niecīga daļa bērnu,” skaidroja Joahims Gerbers.
“Pakistānā darbojas arī reliģiska rakstura skolas, taču tajās neko vairāk kā ticību nav iespējams apgūt,” viņš piebilda. Tāpat Joahims Gerbers pastāstīja par novēroto tendenci – lielākā daļa no studentiem, kas gūt zinības ir devušies ārpus Pakistānas, visbiežāk izvēloties doties uz Vāciju vai Lielbritāniju, bet Pakistānā pēc izglītības iegūšanas vairs nevēlas atgriezties un cenšas savu dzīvi turpināt kādā no Eiropas valstīm.
Runājot par to, kā Pasaules valstis varētu uzsākt vai uzlabot sadarbību ar Pakistānu, Joahims Gerbers norādīja, ka visprātīgāk būtu pieņemt viņu kultūru, izprast to un necensties to mainīt. Tāpat nepieciešams saprast, ka ne visi Pakistānas iedzīvotāji ir radikāli noskaņoti – tādu Pakistānā neesot daudz un tie uzskatāmi par minoritātēm.
“Pakistānas iedzīvotājiem nedrīkst arī uzspiest savu dzīvesveidu, jo ne visi vēlas to pieņemt,” viņš piebilda.
Tāpat, lai sniegtu arī materiālu atbalstu Paksitānai, kas veicinātu tās izaugsmi un attīstību, citām valstīm no sākuma būtu nepieciešams stingri izvērtēt iespējamos sadarbības partnerus un neatbalstīt tādus, kas tā vietā, lai domātu par Pakistāmas attīstību, domā tikai par iespējām vairot savu bagātību. “Citām valstīm nepieciešams fokusēties arī uz izglītības kvalitātes celšanu un ir ļoti svarīgi, lai tas notiktu ilgtermiņā,” skaidroja Joahims Gerbers.
Pakistāna  ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir deklarēta 1947. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Britu Indijas, kuru apdzīvoja musulmaņi.
Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties