#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
ES mājā pulcējas zaļi domājošie uzņēmēji
BNS 
, 2012. gada, 27.aprīlis

Šā gada sākumā visus, kas Latvijā interesējas par vides jautājumiem, patīkami pārsteidza Jeilas un Kolumbijas universitāšu izveidotais vides indekss („Environmental Performance Index”), kurā  Latvija tika ierindota otrajā vietā pasaulē, 132 valstu konkurencē atpaliekot tikai no Šveices.

„Latvijas vislielākā bagātība ir tās resursi – bioloģiskā daudzveidība, meži, ūdens, gaiss. Tas viss rada mums nenovērtējami karalisku dzīves vidi, ja salīdzinām ar ļoti daudzām citām vietām pasaulē, taču diemžēl šie resursi nav mūžīgi. Tie ir pārāk vērtīgi, lai tos aprēķinātu naudā, taču tie piešķir pievienoto vērtību mūsu valstij. To ir svarīgi atcerēties, plānojot Latvijas tautsaimniecības attīstību,” toreiz uzsvēra biedrības „homo ecos:” direktore Sanita Rībena.

Tam varētu piekrist daudzi, jo Latvija pašlaik patiesi vides jautājumos izskatās daudz  labāk nekā daudzas citas valstis, jo enerģētikā, piemēram, nelieto tik „netīru” resursu kā ogles, kā arī šeit ir plašas mežu teritorijas. Tomēr, kas attiecas uz biznesu, tad to uzņēmumu, kas apzināti domātu par ekoloģiski tīru produktu ražošanu un arī savu darbību veidotu ar pēc iespējas mazāku kaitējumu apkārtējai videi, nemaz nav tik daudz.

Lai parādītu, cik nozīmīgi ir vides jautājumi biznesā, „ES mājā” risinājās informatīvs pasākums „Mana pieredze zaļajā biznesā”, uz kuru bija aicināti uzņēmēji, kas par savu nišu uzņēmējdarbībā ir izvēlējušies zaļo domāšanu. Iespējas šajā ziņā ir salīdzinoši plašas – sākot no tradicionālu ražošanas produktu sertificēšanu ar eko sertifikātiem, beidzot ar lietām, kas tiek gatavotas no pārstrādātiem materiāliem, tādējādi paildzinot to dzīves ciklu un samazinot atkritumu apmēru Latvijā.

„Es ikvienam ieteiktu nopietni padomāt, vai ražotais produkts patiesi ir zaļš? Bieži vien izejmateriāli ir zaļi, bet pati ražošana nodara kaitējumu videi,” uzsvēra SIA „Ekokart” vadītāja Evita Vorza, kuras uzņēmums nodarbojas ar mēbeļu ražošanu no pārstrādāta kartona un papīra. Tieši tādēļ šī uzņēmuma mēbeles pašlaik ir kartona krāsā un tas neaizraujas ar to krāsošanu. Arī ražošanā izmantotā līme ir videi daudz draudzīgāka nekā parastās un, nonākot vidē, nodarīs tai mazāku kaitējumu.

Savukārt SIA „NEPCon Latvia”, kas Latvijā veic mežu un meža pārstrādes produktu sertifikāciju pēc FSC sertifikāta prasībām, pārstāvis Uldis Žurilo norādīja, ka Latvijā, iespējams, to vēl īsti nenovērtē, bet pasaulē ir ļoti liela nozīme tam, vai mežs tiek apsaimniekots ilgtspējīgi.

„Latvijā marķēšanas nozīme ne vienmēr ir skaidra. Taču pasaules lielās kompānijas ļoti seko tam, lai koksne būtu sertificēta un tās izcelsme būtu izsekojama,” uzsvēra Žurilo. Tādējādi uzņēmumi, kas iepērk koksni kā izejvielu savam tālākajam darbam, ir droši, ka tā ir nākusi no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un tādējādi netiek nodarīts kaitējums videi.

Uzņēmumi, kas par savu darbības jomu ir izvēlējušies zaļu domāšanu, sākot darbu var izmantot arī daudz un dažādas iespējas, kas tiek sniegtas biznesa uzsācējiem. Piemēram, „Ekokart” saņēma atbalstu no Rīgas domes un „Swedbank” grantu programmas „Atspēriens”. Pašlaik vienīgā Liepājas ekopreču veikaliņa „Alvīne” vadītāja Antra Piķele savukārt atbalstu tā izveidei ir saņēmusi no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas, kas palīdz sākt uzņēmējdarbību bezdarbniekiem. Daina Anspoka „ES mājas” pasākumā stāstīja kā saņēma īpašu eko balvu konkursā „Ideju kauss”. Ar iegūtās balvas palīdzību viņa pašlaik gatavojas sākt ražot veģetāras uzkodas no Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem.

2012.gadā viena no ES galvenajām prioritātēm ir videi draudzīga ekonomika, vides aizsardzība un zaļā izaugsme. 

Ziņa tapusi sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS; pieejama neierobežotai izplatīšanai visiem interesentiem

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties