#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Bulgārijas stāsti
, 2010. gada, 08.septembris

Aija Pudule-Žiševa ir vienīgais sertificētais bulgāru-latviešu valodas tulks Sofijā. Viņa tur
dzīvo kopš 1993.gada.

1.daļa

Vai jūtos kā bulgāriete?

Bulgārija ir mana vīra dzimtene, tāpēc neilgi pēc kāzām ņēmām radu opelīti, kam aizmugurē ir piekabe, pilna ar grāmatu kastēm, un kopā devāmies no „aukstās” Latvijas uz „siltajiem” dienvidiem. Braucām cauri Moldovai. Trāpījām tieši „juku laikos”, kad pilnā sparā attīstījās Piedņestras konflikts. Šī teritorija cīnījās par neatkarību no Moldovas. Visos posteņos karavīri ar ieročiem, kas starp mūsu grāmatām mēģināja atrast ieročus, jo toreiz bija populāri stāsti par „latviešu snaiperēm”. Kad iebraucām Rumānijā, izjutām atvieglojumu. Taču tas bija mānīgs. Jau pirmajam muitniekam iepatikās kalkulators, kas zvilnēja uz mašīnas paneļa. Ar vienu roku viņš turēja mūsu pases, bet ar otru mēģināja paķert suvenīru. Mēs bijām veiklāki un ātri pārķērām iekāroto mantiņu. Muitnieks bija ļoti izbrīnīts par to, ka latvieši neko “nedāvina”, un palika kaut ko ilgi murminādams savās kuplajās ūsās. Ar to pārsteigumi nebeidzās. Izrādās, pirms iebraucām Rumānijā, tur pāris nedēļas bija snidzis stiprs sniegs. Rezultātā pareizais ceļš mums bija jāatrod cauri kupenām divstāvu mājas augstumā, bez kādām norādēm, ceļa zīmēm un nojausmām, uz kuru pusi īsti jābrauc. Visi zinājām, ka braucam uz dienvidiem, bet ka dienvidi ir tik sniegaini un auksti, nebijām gaidījuši. Savukārt, šķērsojot Donavu un iebraucot Bulgārijā, mūs sagaidīja Stīvena Kinga romāna cienīga migla, kad trīs soļus no mašīnas neko neredzi. Nācās pāris stundas nogaidīt. Tad ar 30 km/h devāmies uz dienvidiem, uz Balkāna kalna grēdas pusi. Un, tikai pārbraucot Balkānam otrajā pusē, uzspīdēja saulīte un Sofijas līdzenums pavērās visā savā pavasara noskaņas krāšņumā.

Vai jūtos kā bulgāriete? Jocīgs jautājums. Lai varētu pilnvērtīgi iedzīvoties, bija nepieciešama bulgāru valoda. Lai arī Bulgārijā visi labi zina krievu valodu, aizliedzu ar mani runāt krieviski. Tāpēc jau pēc pusgada brīvi sarunājos bulgāru valodā. Tā kā man nav akcenta, tad bulgāri jau sen mani uzskata par vietējo.

Ir bijuši arī jautri atgadījumi, kas patiesībā prasījuši lielu piepūli. Vienai firmai bija atnācis piedāvājums leišu mēlē. Tā kā te bieži, pat tulku firmās, jauc mūsu valodas (latviešu un lietuviešu), tad viņi lūdza mani iztulkot materiālu. Es, protams, kā spītīga latviete nolēmu, ka es to varu! Gāju uz bibliotēku un ar vārdnīcas palīdzību iztulkoju savu pirmo (jāatzīt arī pēdējo) darbu no lietuviešu uz bulgāru valodu. Līdz ar robežu atvēršanos abu valstu ekonomiskās attiecības kļuva stiprākas, sākumā ar brīdi, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pēc tam, kad Bulgārija kļuva par ES dalībvalsti. Tāpēc latviešu-bulgāru valodas tulks lieti noder, īpaši, ja dokumenti abās valstīs ir valsts valodās. Tāds gadījums bija pavisam nesen, proti, jūlijā vienā dienā pusstundas laikā mani sameklēja piecas tulku firmas un visas piedāvāja vienu un to pašu dokumentu tulkot. Tad gan smējos, jo nabaga klienti nezināja, ka esmu vienīgais zvērinātais tulks no bulgāru uz latviešu valodu. Nācās četrām firmām atteikt.

Turpinājums sekos.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties