#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Ceļā uz eiro – vai trešais mēģinājums izdosies?
, 2009. gada, 10.novembris

Triju Baltijas valstu premjeri 6. novembrī Vilņā vienojās kopīgai rīcībai, lai ieviestu eiro iespējami īsā laikā. Tas saskan ar vēlmi panākt Lietuvas, Igaunijas un Latvijas stabilu ekonomisko attīstību.

 

Premjeri atkārtoti apliecinājuši, ka Māstrihtas kritēriju izpilde, nacionālo valūtu stabilitāte un turpmāka strukturālo reformu īstenošana ir būtiska šī mērķa īstenošanai. Igaunija paredz ieviest eiro 2011. gadā, Latvijas valdība nosaukusi 2014.gadu. Tas ir jau trešais paziņotais eiro ieviešanas laiks Latvijā.
Eiro ir valūta, ko lieto ne tikai tie 329 miljoni cilvēku, kuri dzīvo 16 eirozonas valstīs: eiro ir kļuvis par otro svarīgāko starptautisko valūtu pēc dolāra. Tas noticis apbrīnojami īsā laikā – tikai 2002. gada 1. janvārī apgrozībā parādījās eiro banknotes un monētas.
Par virzīšanos uz vienotu valūtu ES dalībvalstis vienojās 1992. gadā, parakstot Māstrihtas līgumu, kurā bija ietverti galvenie noteikumi jaunās valūtas ieviešanai. Šos kritērijus dēvē par konverģences kritērijiem jeb Māstrihtas kritērijiem, un tie paredz, ka jābūt zemai un stabilai inflācijai, stabilam valūtas maiņas kursam un stabilām valsts finansēm.
Pateicoties eiro pārvaldības mehānismam, tā arī lielas krīzes laikā ir pierādījusi, ka ir stabila valūta ar zemu inflāciju un zemām procentu likmēm. Tieši stingra Māstrihtas kritēriju īstenošana nodrošinājusi, ka eirozona tās dalībvalstīm kalpojusi kā laba aizsardzība arī pret ekonomiskiem triecieniem no ārpuses. Eirozona ir ekonomiski stabilo valstu klubs, un pievienošanas tam ir starptautiski atzīts valsts ekonomiskā brieduma apliecinājums, garantija investoriem un sadarbības partneriem. Latvijai ar tās nelielo un atvērto, no ārējās tirdzniecības ļoti atkarīgo tautsaimniecību valūtas stabilitāte ir ekonomiskas drošības jautājums. Tāpēc labi saprotams, kāpēc šim jautājumam Latvijā piešķirta šodien tāda nozīme.
Jau sarunās par iestāšanos ES Latvija bija nosaukusi savu eiro ieviešanas laiku, proti, 2008. gadu, valdība bija izstrādājusi savu nacionālo eiro ieviešanas plānu, kurš joprojām atrodams Finanšu ministrijas mājas lapā. Nu jau kā vēstures liecība – kā piemērs, ka labie nodomi palikuši tikai nodomi. Slovākija, kura bija tādās pat starta pozīcijās kā Latvija, eiro ieviesa no šā gada 1. janvāra. Arī Slovēnija, Kipra un Malta to paspēja izdarīt pirms krīzes. Ieviest eiro Latvijā 2008. gadā neļāva augstā inflācija, kuru radīja faktiski nekontrolētais patēriņa bums un ieplūstošo naudas līdzekļu ieguldīšana neražojošajā sfērā.
Vai 2014. gads kā jaunais mērķa datums ir reāls? Savu atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai Eiropas Komisija dos 2012. gadā, izmantojot datus par 2011.gadu. Pilnībā var piekrist finanšu ministra teiktajam, ka 2010. gada budžets var iezīmēt izeju no krīzes. Spēja samazināt budžeta deficītu izšķirs, vai Latvijā ieklausīsies eirozonas valstis un vai atjaunosies investoru ticība Latvijas ekonomikai. Pagājušajā nedēļā publicēta Eiropas Komisijas ekonomikas attīstības prognoze, kura vēsta, ka Latvijas budžeta deficīts 2010. gadā sasniegs 12,3%, bet 2011. gadā – 12,2% no IKP, ja netiks īstenota 2008. gada 11. decembrī Saeimā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programma. Salīdzinājumam – tā pati prognoze vēsta, ka Igaunijā 2010. gadā budžeta deficīts būtu – 3,2% un 2010. gadā 3%. Tas skan kā brīdinājums, kurā šoreiz būtu vērts ieklausīties.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties