#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Devos uz Krieviju pirkt kolhozu
, 2010. gada, 30.jūnijs

Pērn kādus 200 tūkstošus latu nodokļos vien samaksāju, bet krīze skāra arī mani . Par pienu 2009.gada sākumā maksāja 28 santīmi, beigās – 11. Sāpīgi. Lopkopība ir smags bizness, grūti atrast labus darbiniekus.

2009.gadā par pienu vien zaudēju 270 tūkstošus latu, bet kopumā gada apgrozījums mums bija pietiekami liels. Kā jau iepriekš teicu – ja neiet graudi, iet piens; ja neiet ceļi, iet kas cits!
Izstāstīšu divus gadījumus ar domu, lai citiem tā negadās kā man! Braucām reiz abi ar manu dvīņu brāli lielajā džipā uz Holandi. Mazajos Holandes ciematos nekur nebija viesu māju, bet nakts nāca virsū. Braucam, braucam, jau pusnakts tuvojas. Piebraucām pie kāda benzīntanka ar domu, ka te vismaz no rīta būs kur muti nomazgāt. Vispirms vēlreiz nolēmām izbraukt cauri pilsētiņai. Braucām lēni un pamanījām, ka viena mašīna mums sākusi sekot tādā pašā lēnā tempā. Neko ļaunu nenojauzdami, likāmies savā džipā slīpus. No rīta pēkšņi, sirēnām skanot, mūs ielenca policisti – Ko te meklējat? Ko gribat? Kāpiet ārā, dodiet pasi! Vārds pa vārdam noskaidrojām, ka slepenais sekotājs par mums ir noziņojis. Sveša mašīna ar aizdomīgiem krievu bandītiem izsekojot vietējā ciemata dzīvi. Mēs esot braukuši pārāk lēni un parasti jau braucēji ar šādiem džipiem guļot viesnīcā, nevis mašīnā. Jautāju, kur tad ir tā viesnīca? Esot 70 kilometru attālumā. Šķīrāmies tā mierīgi.
Otrs kļūmīgais brauciens mums bija uz Krieviju pirkt kolhozu, kaut kur Kurskas apgabalā. Tur bagātas melnzemes, lēts darbaspēks, tikai nav sakārtots menedžments. Vēlāk sapratu, ka ļoti svarīgi ir iegūt vietējās varas labvēlību, jo gubernators tur nosaka visu un svešie ienācēji tur netiek aizsargāti. Konkrētajā vietā saimniece bija sieviete. Viņa bija ieinteresēta darījumā, mani sauca par Ģiģi Friceviču un aicināja parakstīt vienošanos. Viņas saimniecība bija labi vadīta, Eiropas tehnika sapirkta. Saimniece nosauca cenu, es īsti nesadzirdēju vai arī nenoticēju, ka tā var būt tik zema. Es saklausīju kādus 30 vai 40 tūkstošus latu. Pārprasīju, atkal nesapratu. Trešo reizi man bija neērti jautāt, devos mājās, atbildi viņai nedevis. Jautāju cenu atkal pa e pastu, bet viņa atbildēja – es taču jums cenu jau nosaucu! Sūtīju dēlu un brāļadēlu uz Krieviju, viņiem cenu nepateica. Tad sākās krīze Latvijā, un šo darījumu es atliku. Dīvaini sanāca.
Bet par semināru Kuldīgā 27. maijā esmu pateicīgs. Uzskatu, ka ikvienam vajag iedvesmoties, arī man. Šādi semināri palīdz izkļūt no ikdienas domām, pacelties tām pāri, distancēties un ar jaunu skatu palūkoties uz savu biznesu. Seminārā guvu arī jaunus kontaktus, iepazinos ar Latvijas vēstnieku Lietuvā Hardiju Baumani.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties