#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Dzērvenes audzējam vairāk kā 15 gadus
, 2010. gada, 14.jūlijs

Netradicionālā lauksaimniecība Latvijā sāka attīstīties 80 – to gadu beigās un piedzīvoja samērā strauju attīstību. Pie netradicionālajām augkopības nozarēm pieder dzērveņu, melleņu, ķimeņu, sēņu (šitake, austersēnes un šampinjoni), linu, ārstniecības augu (piparmētras, kumelītes, kliņģerītes, vīgriežu ziedi, ceļmallapas, baldriāni, raudenes u.c.) audzēšana. “Ziemeļoga “ ir dzērveņu audzētāju kooperatīvs. Uz sarunu aicināju valdes priekšsēdētāju ZANDU BRĀLĪTI, kas Talsu novadā Ārlavas pagastā jau 16 gadus nodarbojas ar dzērveņu ražošanu.

Cik liela ir jūsu komanda?
- Esam 11 biedri kooperatīvā. Komanda ir veidojusies ilgi un tā sastāv no dzērveņu audzētāju saimniecībām – pirmsācējām šajā nozarē. Cilvēki nemēdz satikties nejauši, tāpēc es cenšos respektēt savu komandu. Mēs kopā esam izauguši šajā biznesā , un vērtība ir tajā, ka mēs esam tik dažādi. Grūti ir emocionāli atraisīties no zināmiem cilvēkiem pat tad, ja saprotam, ka esam kļuvuši pārāk atšķirīgi mērķu sasniegšanā. Man dzīvē un darbā cilvēciskais faktors tomēr ir noteicošais, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums, bet biznesa darījumi var būt viendienīši.

Kā viss sākās?
- Pirms 24 gadiem bijām nodibinājuši jaunu ģimeni. Abi ar vīru bijām studenti - filoloģe un meloriators - ar bērniem, bet pirmsākums idejai ir mans vīra tēvs. Viņam no rītiem nenāca miegs, un viņš pa Latvijas radio klausījās raidījumu lauksaimniekiem. Uzstājās Andris Špats un stāstīja par iespējām audzēt dzērvenes. Latvija ģeogrāfiskā novietojuma un dabas apstākļu ziņā ir ļoti piemērota dzērveņu ražošanai. Andris dalījās ar informāciju, sapulcēja ap sevi nākamos dzērveņu audzētājus. Joprojām esam kopā ar viņu. Dzērveņu audzēšana ir īsts ilgtermiņa projekts, ne velti Zemkopības ministrijas subsīdiju nolikumā ir Atbalsts ilggadīgajiem stādījumiem. Tas pat nav piecu gadu pasākums, tas ir desmit, divdesmit, pat četrdesmit un vairāk gadu ilgs projekts.
Dažiem kā Sprīdītim šķiet, ka purvā nauda aprakta un to var redzēt spīdam. Tās ir maldugunis, kurām mēs neticam. Purvā uz vieglu naudu cerēt nevar. Tur valda daba. Maldugunis ir tikai ļaužu prātos, un purvs tās ātri izārstē. Jābūt uzņēmībai doties purvā strādāt un ieguldīt savus līdzekļus, laiku.
Sākumā visi bijām nezinoši, romantiski, bez naudas saimniecības attīstībai. Katrs kopējā kooperatīvā ir ieguldījis tik, cik viņam uz to brīdi ir bijis. Cilvēks ir atdevis visu – savu laiku, emocijas, pieredzi, domas – visu dzīvi. Veiksmes pamatā ir darīt sirdsdarbu un cienīt cilvēkus sev apkārt. Ar laiku nācies secināt, ka audzētāju saimniecības vada stabilas ģimenes, kas jau savā lokā darbojas kā komanda. Esam domubiedri gan dzīvē, gan darbā.

Kas visvairāk traucē attīstīties?
-  Grūti attīstīties, ja nav subsīdijas. Tāpat nav drošības, vai varam uzticēties valstij un ticēt, ka pēc īstermiņa nomas līguma apstādītās purva platības netiks zaudētas? Ja atbalstu saņem graudu audzētāji, tad kāpēc dzērveņu audzētājiem tādu nesaņemti?
Problēma ir tā, ka mums ogu vēl ir par maz, par maz ir apstādīto platību, pārāk gausi tiek paplašināti dzērveņu stādījumi. Nav grūti pārdot 40 tonnu furgonu ar ogām, grūtāk ir pārdot atsevišķas 10 tonnas, jo nepieciešama konkrēta partija, lai nodrošinātu konkrētas līnijas jaudu. Tā nav klientu problēma, ja mēs pagaidām nespējam to nodrošināt. Citi atkal saka – tagad mums dzērvenes nevajag, bet vajadzēs martā. Noliktavas kapacitāte neļauj tās pieņemt! Man kādu gadu no galvas neizgaisa frāze – noliktavas kapacitāte...Tāpēc arī uzcēlām saldētavu kopīgi ar uzņēmumu Pure Food, lai spētu ogas saglabāt un nodrošināt pieprasījumu bez pārtraukuma. 2006.gadā Zemkopības ministrijā iesniedzām projekta pieteikumu, līdz 2007.gada jūnijam gaidījām apstiprinājumu, tad sākās sarunas ar banku un kredīta piešķiršana. Saldētava bija gatava 2008.gada jūnijā. Esmu priecīga un gandarīta, ka varu mācīties no gudriem, talantīgiem un veiksmīgiem cilvēkiem. Man noteikti ir palaimējies, ka dzīvē nācies sastapties ar Andri Špatu, Aivaru Žimantu no Pure Food, Gundegu Sauškinu . (Viņai bija cita veida bizness ar peļņu, un viņa izvēlējās ieguldīt finanses dzērveņu ražošanā.)

Kā ar eksportu?
- Savas dzērvenes mēs netieši eksportējam caur Pure Food kā mūsu ogu pārstrādātāju. Uz turieni aiziet vairāk kā 50 % no mūsu produkcijas. Viņu jaudas, marketings ir krietni apjomīgāki par mūsu. Bet tautas gudrība māca, ka visas olas vienā groziņā neliek. Mēs eksportējam dzērvenes arī citiem klientiem, piemēram – uz Poliju. Interese par mums ir bijusi arī no Izraēlas, Francijas, Zviedrijas, Austrijas un Turcijas. Vislielākā interese ir no valstīm, kur izsenis pazīst dzērvenes. Arī krieviem visā pasaulē vārds kļukva nav svešs un viņi zina, kāpēc tās jālieto uzturā. Mēs sekojam līdzi dzērveņu tirgum ASV . Ievērojamu pieprasījumu ieguvis dzērveņu tirdzniecības kooperatīvs, kas ar savu marku Ocean Spray dominē dzērveņu, dzērveņu sulas un dzērveņu ievārījumu un želeju tirgū.

Kas ir veiksmes pamatā?
- Protams, ka laba komanda, nevis daudz naudas. Šodien pieņemts šķendēties par naudas trūkumu, bet svarīgi ir saprast, ka arī ar 100 latiem var darīt lielas lietas – tos var ieguldīt maksimāli tālredzīgi, bet var arī palaist pa vējam. Tiem, kas neprot prasmīgi rīkoties ar 100 latiem, liktenis diez vai uzticēs lielos miljonus.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties