#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Eiroizācija – salmiņš, pie kura vēlme pieķerties
, 2009. gada, 31.oktobris

Teorētiski Latvija var vienpusēji ieviest eiro, nomainot latu pret eiro bez ES institūciju oficiālas piekrišanas (Latvijas Bankai rezervju tam pietiek), vai arī paralēli latam ļaut norēķinus veikt eiro. Jau patlaban de facto Latvijā daudzās sfērās norēķini notiek eiro.

Pēdējā gada laikā Latvija ar savām ekonomiskajām problēmām ir uzmanības centrā. Problēmas nebūtu tik lielas, ja Latvijā savulaik būtu ieviests eiro. Diemžēl eiro ieviešanas kritērijus (Māstrihtas kritērijus) Latvija nespēja un tuvākajā nākotnē nespēs izpildīt.
 

Teorētiski Latvija var vienpusēji ieviest eiro, nomainot latu pret eiro bez ES institūciju oficiālas piekrišanas (Latvijas Bankai rezervju tam pietiek), vai arī paralēli latam ļaut norēķinus veikt eiro. Jau patlaban de facto Latvijā daudzās sfērās norēķini notiek eiro (piemēram, nekustamo īpašumu tirgū, autotirgus nozarē, vairums kredītu izsniegti eiro valūtā). Vienpusēji ieviešot eiro vai legalizējot eiro kā maksāšanas līdzekli tiktu pārkāpta oficiālā eiro ieviešanas procedūra un varētu sagaidīt sankcijas no ES institūciju puses, turklāt par oficiālu eiro ieviešanu tuvākajā desmitgadē laikam nāktos aizmirst.
 

Oktobra pēdējā nedēļā savus priekšlikumus (tajā skaitā, ieviest eiro kā norēķinu līdzekli paralēli nacionālajām valūtām jeb veikt eiroizāciju) Baltijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai pauda Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhofštats />
 

Jau iepriekš gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Pasaules banka ir ierosinājušas apsvērt Baltijas valstu un arī Austrumeiropas valstu eiroizāciju, tomēr līdz šim idejas par ātrāku eiro ieviešanu nav sameklējušas dzirdīgas ausis ES institūciju augstākajos stāvos.
Līdz šim ES amatpersonas jau neskaitāmas reizes noraidījušas Māstrihtas kritēriju atvieglošanu. Starp citu, ar šo kritēriju ievērošanu problēmas ir daudzām eirozonas valstīm, bet ne velti ir teiciens „Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim”. Ja jau vecajām ES dalībvalstīm ir argumenti, kādēļ tās nav spējīgas izpildīt Māstrihtas kritērijus, piemēram, attiecībā uz budžeta deficītu, tad ES institūcijām tomēr vajadzētu šiem kritērijiem pieiet ne tik formāli arī attiecībā pret jaunajām dalībvalstīm. Ja ES amatpersonas tomēr kļūtu pielaidīgākas attiecībā pret Latviju un citām Austrumeiropas valstīm un kaut ko mainītu eiro ieviešanas kārtībā, tad Latvijā varētu veikt eiroizāciju, nepārkāpjot Māstrihtas kritērijus. Eiro kā maksāšanas līdzekļa ieviešana palielinātu investoru interesi par Latviju, jo mazinātos bažas par nacionālās valūtas stabilitāti, un tas ļautu valsts ekonomikai ātrāk atkopties. Tomēr līdz ar Baltijas valstīm eiro ieviešanas atvieglojumi būtu jādod arī citām jaunajām ES dalībvalstīm. Šāda masveidīga eiroizācija varētu sašūpot patlaban stabilo eiro laivu, līdz ar to pretimnākšanu un dāvanas no ES institūciju lēmējiem diezin vai sagaidīsim.

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties