#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
EP vēlēšanas un gaidāmā vēlētāju aktivitāte
, 2009. gada, 04.jūnijs

Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanas nebūtu ieliktas vienā laikā ar pašvaldību vēlēšanām, tad nešaubos, ka vēlētāju aktivitāte tajās būtu vēl zemāka. Pētījumu centra SKDS maija vidū veiktā aptauja liecināja, ka tajā brīdī tikai nedaudz vairāk kā katrs trešais balsstiesīgais apgalvoja, ka noteikti piedalīsies gaidāmajās EP vēlēšanās. Šķiet, ka šai parādībai ir divi cēloņi: šo vēlēšanu iznākums būtisks nešķiet nedz vēlētājiem, nedz partijām.

Nav noslēpums, ka kopējais iedzīvotāju intereses līmenis par Eiropas Savienību un tur notiekošo ir zems. Ļoti daudzi pret ES un Latvijas dalību tajā attiecas kā pret nepārvaramu varu, no kuras nevar izbēgt un ar kuru ir vienkārši jāsamierinās. Tā tiek uztverta kā Latvijas liktenis, kurš kādreiz kaut kur ir ticis izlemts, un līdz ar to tas vairāk nav ne grozāms, ne ietekmējams. Iedzīvotāji nejūt, ka viņiem būtu kāda ietekme uz Eiropā notiekošo. Kāda gan jēga aktīvi interesēties par to, par ko tāpat nav nekādas varas un teikšanas? Kāda gan jēga iet un balsot, ja no tā tāpat nekas būtisks nemainīsies? Ja jau pat visi ar cerībām saistītie Saeimas vēlēšanu balsojumi ir izrādījušies tukši – neko nav izdevies ietekmēt pat vietējā politikā – tad cik gan utopiskai ir jābūt cerībai, ka ar saviem balsojumiem mēs varētu kaut ko ietekmēt Eiropas Savienības līmenī!



Otrs cēlonis ir tāds, ka patiesībā arī partijām EP vēlēšanu iznākums nešķiet pārāk būtisks. Virkne pazīmju liecina, ka nopietni ieinteresēti vēlēšanu iznākumā ir tikai partiju EP vēlēšanu sarakstu līderi. Un partijas var saprast: kampaņa maksā naudu, bet ieguvumi no iztērētajiem līdzekļiem partijām ir minimāli. Dažkārt tiek atzīts, ka vienīgie ieguvēji ir ievēlētie cilvēki, kas rod iespēju par salīdzinoši labu samaksu ārpus masu mediju uzmanības loka nodarboties ar lietām, kas pašiem šķiet interesantas. Partijām šo cilvēku aizplūšana var radīt pat zaudējumus, ko uzskatāmi parādīja TB/LNNK piemērs – iepriekšējo EP vēlēšanu rezultātā partija zaudēja virkni savu līderu. Iesākumā šie cilvēki praktiski pazuda no Latvijas publiskās telpas (kas viennozīmīgi bija zaudējums partijas publiskajai komunikācijai), bet vēlāk arī no partijas. Neizslēdzu, ka TB/LNNK ilgtermiņā būtu bijusi lielāka ieguvēja, ja iepriekšējās EP vēlēšanās viņiem tik ļoti nebūtu veicies.



Tā visa rezultātā partijām nav intereses EP vēlēšanu kampaņā ieguldīt vērā ņemamus resursus, savukārt, ja nav spilgtas kampaņas, kas spētu mobilizēt un motivēt vēlētājus, tad arī vēlētājiem nav intereses iet un piedalīties. Līdz ar to 6.jūnijā ļoti daudzi balsojumi par EP kandidātiem būs notikuši tikai tāpēc, ka vēlētājiem bija ar EP vēlēšanām nesaistīts iemesls doties uz vēlēšanu iecirkņiem – lai nobalsotu par savas pašvaldības turpmāko vadību.


/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties