#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Esmu uzņēmējs ar 20 gadu stāžu
, 2010. gada, 21.jūnijs

Par sevi stāsta Didzis Zauers. Viņš bija pirmais uzņēmējs Kuldīgā un, iespējams, arī visā Kurzemes reģionā. Jau kopš 1991. gada 26.marta Didzis vada savu SIA.

Sākumā mana darbības joma bija tirdzniecība, vēlāk pievērsos lauksaimniecībai, jo pēc izglītības esmu agronoms. Kolhozu laikā strādāju izmēģinājumu stacijā par galveno agronomu un 1989. gadā sākām no Krievijas ievest lauksaimniecības tehniku. Vienlaikus tirgošanai pievērsos arī sabiedriskās ēdināšanas jomai. Varbūt vajadzēja vairāk specializēties? Tolaik nebija globalizācija, likām cenu, kādu gribējām.

Kad sākām darboties biznesā, tad uzņēmējus sauca par spekulantiem. 1991.gada augusta puča laikā man pienāca krava ar televizoriem un es baidījos tos kraut ārā, jo sekas bija neparedzamas. Rubiks toreiz teica: „Kad nāksim pie varas, tad atcerēsimies, kas te galvu pacēla ne tikai politiski, bet arī ekonomiski!"
Vienu brīdi labi gāja žiguļu tirdzniecība, jo visiem vecajiem bija nostalģiska attieksme pret tiem. Tad lielās mašīnas pirkām, arī tās vienā brīdī vairs negāja. Tad izdomājām, ka sāksim granti tirgot, liksim mašīnas darbā. Pamazām pievērsos ceļu būvniecībai, lai gan sākumā no šīs nozares zināju tik, cik cūka no aviācijas.
Tēvs man reiz teica, ka mums pieder vecsaimniecība 46 ha, no baroniem atpirktā zeme. Tolaik reti kurš saprata zemes vērtību. Es arī aiz līdzjūtības un paklausības to zemi sev paņēmu. Uz galvas man uzkrita arī a/s Stende, galīgi negaidot. Vienkārši ļaudis zināja, ka esmu agronoms, kurš uzsācis savu biznesu, tāpēc par 20 latiem hektārā pirku zemes. Varēju vēl zemi uzpirkt, pat 10 000 ha platības, bet brāļi mani nobremzēja. Tagad man zemes ir pāri tūkstotim hektāru, vairāk nav. Zeme brīžiem ir kā slogs, bet vienlaikus arī labs pensijas fonds. Nepatiks, pārdošu. Jāmāk nodrošināties, ja to nedarīšu, no valsts gaidīt atbalstu arī ir naivi. Labāk uzkrāt, jo Latvijā palikt vecam un nabagam ir bīstami.

Laikam esmu tāds cilvēks, ja monotons darbs, es nogurstu. Ja attīstība apstājas, mazliet depresīvi jūtos. Tad gribas kādu no biznesiem kādam atdot, vislabāk jau dēliem vai brāļu bērniem. Man patīk uzsākt jaunu biznesu, patīk pats process. Nauda man nekad nav pašmērķis.

Tagad mans pamatbizness ir lopkopība, rudenī vairāk pieķeršos augkopībai. Man ir 800 liellopu – buļļi, teļi, govis. Pērn par pienu sākumā maksāja 28 santīmi, beigās – 11. Sāpīgi, gandrīz bankrotējām. Lopkopība ir smags bizness, grūti atrast labus darbiniekus. Gribu modernizēt savu kompleksu, bet allaž sanāk atlikt. SEB banka man patīk. Es atklāti teicu, ka man interesē bankas politika lielās līnijās, es neapvainošos, ja mani neatbalstīs. Bet apvainošos, ja solīs atbalstu, es izstrādāšu rūpīgu biznesa plānu, un tad man atteiks – žēl būs padarītā darba. Ja ir vairāku jomu biznesi, tad vieglāk noturēties virs ūdens – ja neiet graudi, iet piens; ja neiet ceļi, iet kas cits!

 Attēlā - Didža uzņēmumam piederošā Dižstendes muiža.

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties