#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Francijas karalis un Latvija
, 2010. gada, 15.jūlijs

Šodien, 14.jūlijā tiek atzīmēta Bastīlijas ieņemšanas diena, ziņās stāsta, ka notiek gan svētki, gan demonstrācijas, laiks sakarsis fiziski un politiski gan Latvijā, gan Francijā. Tāpēc visai grūti iedomāties, kā Francijas karalis Luijs XVIII pamet Jelgavu zirgu karietē, zirgiem klūpot kupenās un sniega vērpetēm ietinot karieti... Reizēm domāju, vai es to nekad neesmu mācījusies vai varbūt tajā dienā nebiju skolā – nu es taču nevarētu aizmirst, ka Francijas karalis Luijs XVIII ir dzīvojis pietiekoši ilgu laiku Jelgavas novadā! Tajā laikā, patiesības labad jāsaka, viņš gan vēl nebija karalis.

Ko es arī nebūtu tajā dienā darījusi, šis fakts man bija paslīdējis garām. Domājot ar Latvijas un Francijas attiecībām allaž esmu uzdevusi sev jautājumu – kas gan frančus varētu interesēt Latvijā? Arī Francijas karalis Luijs XVIII te neieradās tāpat vien. Kā stāsta franču vēsturniece un rakstniece Evelīna Levēra seminārā Blankenfeldē, muižā pie Latvijas – Lietuvas robežas, nākamais karalis ļoti daudzus gadus lolojis sapni par troni. Viņš dzimis 1755.gadā. Pretēji viņa brālim karalim Luijam XVII un brāļa sievai Marijai Antuanetei, kurus revolucionāri soda ar nāvi, viņam izdodas izbēgt no Francijas. Viņa ambīcija kļūt par karali neiepriecināja daudzus citus valdniekus, līdz beidzot viņš atrada Krievijas ķeizara Pāvela I dzirdīgās ausis. Ķeizars viņam atļāva apmesties Kurzemes hercoga Jēkaba pilī, kur karalis arī ieradās 1798.gadā. Karalis te cerēja sagaidīt monarhijas atjaunošanu un savu atgriešanos Francijā kā karalim. Taču Pāvela I labvēlībai pēkšņi beidzoties, nākamajam Francijas karalim strauji Jelgava ir jāpamet 1801.gada janvārī. Šī nebija vienīgā reize, kad karalis apmetās Jelgavā.

1804.gadā Francijā tiek atjaunota monarhija, taču par karali pasludināja Napoleonu Bonapartu. Luijs XVIII tam, protams, pretojās, taču neveiksmīgi. Šajā posmā viņam nebija daudz atbalstītāju, tāpēc viņš lūdza palīdzību kādam no Kurzemes muižniekiem, ar ko viņš bija iepazinies agrāk un saņēma atļauju apmesties Blankenfeldē (aptuveni 16 km attālumā no Elejas). Tur viņš ieradās 1804.gada augustā. Dažas nedēļas vēlāk viņš devās uz Zviedriju. Taču viņam tur neveicās, un viņš bija spiests lūgt Krievijas ķeizaram Aleksandram I iespēju apmesties Krievijā. Kijevas piedāvājums karali neapmierina, un viņš lūdz iespēju vēlreiz palikt Jelgavā, atbildi gaidot Blankenfeldē no 1804.gada novembra līdz 1805.gada janvārim, kad viņš pārceļas uz Jelgavu.

Vēsturniece Evelīna Levēra stāsta, ka nākamais Francijas karalis dzīvojis ļoti nožēlojamos apstākļos un kad 1807.gada vasarā ķeizars Aleksandrs I viņu apmeklējis, Luijs XVIII bijis tik slims, ka pat nespējis nokāpt pa trepēm, lai ķeizaru satiktu. Tā nu ķeizars, kurš pats bijis priekšzīmīgā formā, teicis, ka šis cilvēks nu gan nekad nekļūs par Francijas karali. Šīs pašas vasara beigās Luijs XVIII Jelgavu pameta, turpmāk uzturoties Anglijā līdz, pretēji Aleksandra I paredzējumam, viņš kļuva par Francijas karali 1814.gadā.

Ne tikai Evelīna Levēra, bet arī citi vēstures zinātāji uzsver, ka Latvijā pagājušas dažas no nākamā karaļa visdrūmākajām un bezcerības pilnajām dienām. Skatoties karaļa portretus, īsti nevaru viņu iedomāties Blankenfeldes ainavā starp puķu pļavām. Taču par šo periodu saglabājušās tik daudz vēstures liecības arhīvos, ka jātic vien ir šim sarežģītajam Francijas vēstures posmam. Varbūt šo stāstu varam piedāvāt topošajam Eiropas vēstures muzejam, ja nu vēl kāds tajā dienā, kad to stāstīja, nebija skolā!

Izmantots Valdas Kvaskovskas sagatavotais materiāls “Blankenfeldes muižas vēsture arhīva dokumentos un literatūrā” un interneta resursi
 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties